Valsts policijas darbinieks Atis Vidovskis kopā ar pārinieku jau trešo reizi startēja vienās no pasaulē smagākajām MTB daudzdienu sacensībām – Cape Epic. Izmantojām iespēju viņu iztaujāt par piedzīvoto, sasniegto un emocijām pēc aizvadītajām sacensībām.
Pastāsti īsi, kas tās bija par sacensībām un kāpēc nolēmi piedalīties?
Cape Epic ir daudzdienu kalnu riteņbraukšanas sacensības Dienvidāfrikā, tās tiek uzskatītas par vienām no smagākajām un prestižākajām visā pasaulē. Astoņu dienu laikā sacensību dalībniekiem jāpieveic 707 kilometri un 15 900 kāpuma metri, kas ir nopietns pārbaudījums gan fiziskajai sagatavotībai, gan mentālajai izturībai. Man dalība šajās sacensībās nozīmē daudz vairāk nekā tikai sportisku izaicinājumu — tā ir iespēja izkāpt no komforta zonas, pārbaudīt sevi ekstremālos apstākļos un īstenot sapni, kura sasniegšanai esmu gatavs ieguldīt smagu darbu.
Vai tev jau bija iepriekšēja pieredze šāda veida sacensībās?
Šogad šī bija trešā reize, kad piedalījos un veiksmīgi finišēju, iepriekš piedalījos arī 2019. un 2023. gadā. Šobrīd esmu vienīgais latvietis, kurš šajās sacensībās finišējis trīs reizes.
Kā tev veicās – kādi bija rezultāti un kā pats tos vērtē?
Šis gads bija veiksmīgs gan rezultāta ziņā, gan par spīti tehniskajām ķibelēm sacensību laikā. Izdevās sasniegt savu līdz šim labāko rezultātu, ierindojoties 28. vietā Open grupā. Ar katru sacensību dienu uzlabojām savu pozīciju, apliecinot stabilu un pārliecinošu sniegumu.
Kā izskatījās tava tipiskā treniņu diena, gatavojoties sacensībām?
Treniņu dienas sagatavošanās periodā bija daudzveidīgas un ļoti intensīvas. Janvārī un februārī distanču slēpošanā vien kopā veicu 1050 kilometrus, kas kalpoja par nozīmīgu bāzi izturības attīstīšanai.
Kādā no dienām cēlos jau plkst. 6.00, lai dotos uz distanču slēpošanas trasi un aizvadītu četru stundu treniņu -15 līdz -18 grādu aukstumā. Citreiz treniņš sastāvēja no trīs stundu darba uz velo trenažiera ar noteiktiem uzdevumiem, kam uzreiz sekoja stundas skrējiens ārā, kopējam treniņa apjomam sasniedzot četras stundas. Vēl viena bieži izmantota kombinācija bija 2-3 stundu slēpošana, pēc kuras sekoja stunda sporta zālē.
Vai dienests kaut kā palīdzēja sagatavoties šāda tipa izaicinājumam?
Jā, mana dienesta vieta bija ļoti atsaucīga un atbalstoša gatavošanās procesā. Pēdējos divos mēnešos tika speciāli pielāgots darba grafiks, kas ļāva kvalitatīvi apvienot darbu ar treniņu procesu. Par šo esmu īpaši pateicīgs saviem darba vadītājiem.
Vai bija brīdis, kad gribējās padoties? Kas palīdzēja turpināt?
Nē, padošanās nav manā stilā. Protams, izņēmumi attiecas uz situācijām, kurās pastāv veselības apdraudējums vai kādi citi nopietni riski. Padoties tikai tāpēc, ka ir grūti, vairs negribas vai sāk šķist, ka nav pa spēkam, šis nav par mani. Grūtākos brīžos izelpoju, sakopoju domas un turpinu iesākto.
Kādas prasmes no sacensībām vari pārnest uz policista darbu?
No sacensībām uz dienestu policijā varu pārnest neatlaidību, disciplīnu un spēju nepadoties sarežģītās situācijās. Esmu cīnītājs, kurš neapstājas pie pirmajām grūtībām un vienmēr cenšas uzlabot lietas, ja redzu, ka tās nav pareizas. Ar mani nav viegli tiem, kuriem nav taisnība, bet kuri sagaida piekāpšanos. Ja esmu pārliecināts par taisnīgu un pareizu rīcību, eju līdz galam.
Kā juties starta brīdī un finišā?
Sajūtas startā katru rītu bija izaicinošas. Pēc pavadītas nakts teltī bija smagi saņemties un pieņemt, ka priekšā atkal ir 5–6 stundu darbs trasē līdz finišam. Taču, tiklīdz starts bija dots, fokuss pārslēdzās uz veicamo distanci. Savukārt finišā valdīja prieks, pozitīvas emocijas un gandarījums par paveikto. Tās ir sajūtas, kuras grūti aprakstīt vārdos. Novēlu katram šīs sajūtas.
Vai bija kāds īpašs mērķis, ko sev izvirzīji pirms sacensībām?
Jā, mērķis bija skaidri izvirzīts – uzlabot iepriekšējo rezultātu vismaz uz pusi un pilnvērtīgi izbaudīt Cape Epic trases visos etapos. Abi mērķi sasniegti.
Ko darītu citādi, ja gatavotos vēlreiz?
Ja gatavotos vēlreiz, treniņu procesā būtiskas izmaiņas neveiktu. Gatavošanās laikā sadarbojos ar profesionālu treneri, kurš mani konsultēja gan noguruma brīžos, gan situācijās, kad biju apslimis. Treniņu plāns bija pārdomāts, daudzveidīgs un pielāgots situācijai, kas deva labu rezultātu ar ko esmu apmierināts.
Kas bija tavs “cheat meal” pēc sacensībām?
“Cheat meal” pēc katra finiša bija svēta lieta. Mans favorīts bija pica ar vistu un ananāsiem. Pēc garas dienas trasē apetīte bija ļoti laba. ka vienu picu apēd un pēc stundas jau pēc otras jāiet. Divas bija norma, trešo tomēr atstāju nākamajai dienai.
Kā tu sevi motivē dienās, kad negribas trenēties?
Šādas dienas ir reti, taču, ja tādas gadās, talkā nāk kāds iedvesmojošs dziesmu albums ar motivējošajām dziesmām. Parasti šādās reizēs izvēlos mierīgu skrējienu, kura laikā sakārtoju domas un atgūstu enerģiju. Pēc treniņa, protams, vienmēr ir gandarījums, ka tomēr izgāju un izdarīju.
Ja tev būtu jāiedvesmo viens kolēģis sākt kustēties jau šodien – ko tu viņam pateiktu?
Mēs esam policisti, un sabiedrība uz mums paļaujas. Cilvēki tic, ka būsim gatavi rīkoties nopietnās situācijās, tāpēc mums jābūt stipriem, sagatavotiem un gataviem savai X stundai. Tieši tas mani motivē uzturēt labu fizisko formu – lai varētu ātri un ilgi skriet, lekt, celt un izturēt slodzi. Es zinu, ka, ja pienāks izšķirošais brīdis, būšu tam gatavs. Un ticu, ka mēs visi varam tādi būt. Vienlaikus tas ir ieguldījums arī savā veselībā un iespēja kļūt par labāko sevis versiju.