Privātuma politika, personas datu aizsardzība

Jums ir tiesības nepiekrist šādu statistikas datu veidošanai, uzkrāšanai un apstrādei, jebkurā laikā manuāli atslēdzot sīkdatņu apstrādes mehānisma lietošanu pārlūkprogrammā.

Mainīt sīkdatņu iestatījumus vai tās dzēst var interneta pārlūkprogrammas iestatījumos. Jūsu ērtībai ir pievienotas saites uz populārāko pārlūkprogrammu sīkdatņu pārvaldības informācijas resursiem:

• Firefox

• Chrome

• Safari

• Opera

• Edge

• Explorer

Papildu informāciju par to, kā pārvaldīt sīkdatnes atbilstoši ierīces pārlūkprogrammai, var atrast tīmekļvietnē: www.aboutcookies.org.

Personas datu apstrādes un aizsardzības paziņojums “Personas datu apstrāde un aizsardzība Valsts policijā (privātuma politika)”

 

Privātās dzīves neaizskaramība Valsts policijā ir ļoti nozīmīga, tādēļ Valsts policija pievērš lielu uzmanību personas datu aizsardzības jautājumiem un īsteno pasākumus, lai nodrošinātu šo datu likumīgu, godprātīgu un drošu apstrādi.

 

Lai izpildītu normatīvajos aktos personas datu aizsardzības jomā noteikto informēšanas pienākumu un veicinātu pārskatāmu personas datu apstrādi, Valsts policija izstrādāja Personas datu apstrādes un aizsardzības paziņojumu „Personas datu apstrāde un aizsardzība Valsts policijā (privātuma politika)” (turpmāk – Privātuma politika).

 

Privātuma politikas mērķis ir sniegt fiziskajai personai (turpmāk – datu subjekts) vispārīgo informāciju par personas datu apstrādi, kas tiek veikta Valsts policijā, t.sk. apstrādes nolūkiem, tiesiskajiem pamatiem, datu aizsardzības aspektiem un datu subjekta tiesībām.

 

1. Informācija par pārzini un tā kontaktinformācija.

Personas datu apstrādes pārzinis ir Valsts policija (turpmāk – VP), reģ.Nr. 90000099040.

 

Kontaktinformācija par personas datu apstrādi saistītajos jautājumos ir pieejama:

• rakstveida formā klātienē VP, iesniedzot pieprasījumu un uzrādot personu apliecinošu dokumentu;

• elektroniski portālā latvija.gov.lv, izmantojot e-adresi. Tādējādi iesniegums tiks iesniegts, izmantojot kvalificētu paaugstinātas drošības autentifikācijas līdzekli

• elektroniski ar e-parakstu, sūtot uz: pasts@vp.gov.lv

 

VP datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: Jana Paškeviča, tālruņa numurs: 67829514, e-pasts: das@vp.gov.lv.

 

2. Vispārēja informācija un datu apstrādes principi.

Valsts policija, veicot personas datu apstrādi, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – VDAR), Fizisko personu datu apstrādes likumu (turpmāk – FPDAL), Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (2016.gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk – Policijas direktīva), likumu “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” un citiem normatīvajiem aktiem privātuma un datu apstrādes jomā, kā arī citus spēkā esošos normatīvos aktus, kas ir saistoši Valsts policijai (likums “Par policiju” u.c.).

 

Personas dati tiek vākti gan no datu subjekta, gan no ārējām informācijas sistēmām, reģistriem, videonovērošanas iekārtām, individuālajām videokamerām un citiem informācijas avotiem tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

 

Personas datu apstrādi veic tikai tās Valsts policijas amatpersonas un darbinieki, kuru amata (darba/dienesta) pienākumos ietilpst veikt šādas darbības saskaņā ar amata aprakstu, darba līgumu, Valsts policijas rīkojuma dokumentiem, atbilstoši Valsts policijai saistošo tiesību aktu prasībām un ievērojot personas datu apstrādes un drošības principus.

 

Valsts policija veic personas datu apstrādi, ievērojot VDAR 5.pantā un likuma „Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4.pantā noteiktos personas datu apstrādes principus:

- nodrošina likumīgu, godprātīgu un datu subjektam pārredzamu datu apstrādi, tikai nolūka sasniegšanai nepieciešamajā minimālajā apjomā;

- nodrošina datu precizitāti, ja ir nepieciešams to atjauninot, kā arī dzēšot (iznīcinot) vai labojot neprecīzos datus;

- ievēro datu glabāšanas ierobežojumu, dzēšot (iznīcinot) datus, ja tie vairs nav vajadzīgi noteiktā nolūka sasniegšanai, izņemot gadījumus, kad ir jauni leģitīmi nolūki, kas var pamatot nepieciešamību datus glabāt ilgāk;

- neapstrādā datus tos nekonkrētiem nākotnes nolūkiem, kuru vajadzība nav izvērtēta un apstrādes uzsākšanai nepastāv tiesiskais pamats;

- nodrošina atbilstošo personas datu drošību un konfidencialitāti, tostarp aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, īstenojot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus.
 

Savā darbībā VP:

- aizsargā Datu subjekta personas datus, īstenojot administratīvos, tehniskos un fiziskos drošības pasākumus, cik tālu tie ir samērīgi ar iespējamajiem riskiem;

- informē un izskaidro, kādi personas dati ir nepieciešami pakalpojumu saņemšanai un kā tie tiks izmantoti;

- datu nodošanu trešajām personām īsteno, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu par fizisko personu datu apstrādi;

- īsteno pasākumus savu darbinieku regulārai apmācībai un informēšanai personas datu aizsardzības jautājumos, lai samazinātu iespējamo incidentu iestāšanās varbūtību;

- īsteno iekšējās kontroles procedūras, ar kuru palīdzību iespējams samazināt drošības incidentu iestāšanās varbūtību un to atstātas sekas.

 

Nepieciešamības gadījumā VP var izdot katram personas datu apstrādes mērķim un gadījumam specifisku personas datu apstrādes politiku.

 

Privātuma politiku piemēro privātuma un personas datu aizsardzības nodrošināšanai attiecībā uz Datu subjektu:

- fiziskajām personām – personām, kas vēršas VP ar iesniegumu, sūdzību vai pieprasījumu u.tml. (tajā skaitā potenciālajiem, bijušajiem un esošajiem);

- VP apmeklētājiem, tajā skaitā, attiecībā uz kuriem tiek veikta videonovērošana;

- VP oficiālās mājaslapas (turpmāk – Mājaslapa) apmeklētājiem;

- VP nodarbinātajiem un darba/dienesta tiesisko attiecību kandidātiem.

 

Privātuma politika ir attiecināma uz datu apstrādi neatkarīgi no tā, kādā formā vai vidē Datu subjekts sniedz personas datus (klātienē, Mājaslapā, papīra formātā vai telefoniski).

 

3. Personas datu kategorijas.

VP personas datus apstrādā papīra vai elektroniskā formātā, telefoniski, veicot videonovērošanu. Personas datu apstrādi veic VP nodarbinātie vai kāds no VP datu apstrādātājiem (fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde vai cita struktūra, kura VP vārdā apstrādā personas datus, ar ko VP ir noslēgusi līgumu).

 

Personas dati tiek apstrādāti tos saņemot gan no Datu subjekta, gan izmantojot ārējos datu avotus, piemēram, no VP pārziņā un lietošanā esošajām informācijas sistēmām.

 

Personas datu kategorijas, kuras VP apstrādā ir:

- identifikācijas dati (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, dati no personas identifikācijas dokumenta (pases vai ID kartes), paraksts);

- kontaktinformācija (korespondences un deklarētā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese);

- profesionālie dati (amats, darba vieta, informācija par izglītību (mācību ilgums, mācību iestāde, iegūtais grāds, iegūtā profesionālā kvalifikācija, valodu prasmes), dati par darba pieredzi (CV, motivācijas vēstulēs iekļauti dati);

- dati par darba un/vai dienesta tiesiskajām attiecībām (ziņas par darba līgumu un tā grozījumiem, dati par darbnespējas lapām, atvaļinājumiem, komandējumiem, darba samaksu, darba novērtējums);

- finanšu dati (bankas konta numurs, citu maksājumu izmaksu dati);

- videoieraksta un foto attēla dati (personas izskats (izskats, balss, uzvedība), personas attēla ieraksta vieta (telpa, kameras atrašanās vieta), autotransporta reģistrācijas dati (valsts reģistrācijas numura zīme).

- dati, kurus persona pati ir iesniegusi VP:

• personas IP adrese;

• īpašas kategorijas personas dati;

• dati, kas iegūti un/vai radīti, pildot normatīvajos aktos paredzētus pienākumus;

• dati par VP sniegto pakalpojumu apmierinātību

- citi personas dati, atkarībā no Datu subjekta saistībām ar VP;

- citi personas dati, kas nepieciešami tehnisko resursu darbībai vai rodas to darbības laikā Datu subjektam izmantojot VP infrastruktūru;

- citi personas dati atbilstoši normatīvo normatīvie aktu prasībām.

 

4. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats.

VP ievēro personas datu apstrādes likumību, apstrādājot datus tikai gadījumā, ja datu apstrādei pastāv atbilstošais tiesiskais pamats. Galvenais tiesiskais pamats datu apstrādei VP ir tiesību aktos noteikto VP funkciju un uzdevumu izpilde vai uz VP attiecināmo juridisko pienākumu izpilde.

 

VP apstrādā Datu subjekta personas datus, balstoties uz šādu tiesisko pamatu:

- normatīvo aktu izpildei – lai izpildītu VP saistošos ārējos normatīvajos aktos noteiktos juridiskos pienākumus (VDAR 6.panta 1. punkta c) apakšpunkts un 10.pants);

- gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (VDAR 6.panta 1.punkta e) apakšpunkts un īpašu kategoriju personas datu apstrāde (VDAR 9.panta 2.punkta b), f), g) apakšpunkts));

- gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga, lai nodrošinātu VP leģitīmās intereses (VDAR 6.panta 1.punkta f) apakšpunkts);

- gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga līguma ar Datu subjektu izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas (VDAR 6.panta 1.punkta b) apakšpunkts);

- gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu Datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses (VDAR 6.panta 1.punkta d) apakšpunkts);

- gadījumos, kad datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei (VDAR 6.panta 1.punktas a) apakšpunkts).

 

5. Personas datu apstrādes mērķi (nolūki).

VP veic datu apstrādi atbilstoši tās definētiem personas datu apstrādes mērķiem (nolūkiem) un tikai saskaņā ar tiem.

 

VP, veicot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, apstrādā personas datus šādiem nolūkiem:

5.1. Likumpārkāpumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai (administatīvo pārkāpumu lietu lietvedībai, resorisko pārbaužu veikšanai, kriminālprocesuālo darbību un operatīvās darbības veikšanai), tai skaitā personas identificēšana, pierādījumu nodrošināšana, informācijas ievade datu apstrādes sistēmās, procesu uzsākšana, izskatīšana, materiālu glabāšana, pārsūtīšana atbilstoši kompetencei.

 

Tiesiskais pamats: VDAR 6.panta pirmās daļas c), d) un e) punkti, 9.panta c) un e) punkti, atsevišķos gadījumos arī g) un i) punkti, FPDAL, Policijas direktīva, likums “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, likums “Par policiju”, Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL), Krimināllikums, Kriminālprocesa likuma, Operatīvās darbības likums, Ceļu satiksmes likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” un citi normatīvie akti, kas regulē administratīvo pārkāpumu un kriminālprocesu.

 

5.2. Videonovērošana, fotografēšana un digitālo attēlu apstrādes nolūkiem.

Valsts policija var veikt videonovērošanu (atsevišķos gadījumos ar skaņu), fotografēšanu un digitālo attēlu apstrādi, t.sk.:

5.2.1. videonovērošanu un fotografēšanu, izmantojot stacionāras videoinformācijas fiksēšanas iekārtas, klātbūtnes uztveršanas sistēmās, mobilos videonovērošanas kompleksus, videoinformācijas fiksēšanas iekārtas, ar kurām ir aprīkotas VP transportlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi, bezpilota gaisa kuģi un bezpilota lidaparāti, kā arī citas video un foto datu fiksēšanas digitālās iekārtas, un ar minētām iekārtām iegūtās informācijas apstrādi (atkarīgi no iekārtas funkcijām un izmantošanas nolūka):

- VP izmantojamo ēku, telpu un teritoriju apsardzes režīma nodrošināšanai, t.sk. piekļuves kontrolei apsargājamajai teritorijai, atsevišķajām telpām un resursiem un caurlaižu režīma uzturēšanai;

- VP personāla, apmeklētāju, aizturēto vitāli svarīgu interešu aizsardzībai, t.sk fizisku draudu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai.

- likumpārkāpumu novēršanai, pārtraukšanai un atklāšanai;

- aizturēto personu apsardzei un uzraudzībai;

5.2.2. videoinformācijas ierakstīšanu, izmantojot individuālās video kameras un transportlīdzekļu video reģistratorus un iekārtas (atsevišķos gadījumos ar skaņu), un minētās informācijas turpmāko apstrādi, lai sniegtu objektīvu konfliktsituāciju atspoguļošanu sabiedriskās kārtības un drošības kontroles un nodrošināšanas laikā, disciplīnas kontroles pasākumu laikā, fizisko personu (apmeklētāju) un juridisko personu pārstāvju pieņemšanas laikā, kad tiek sniegti paskaidrojumi, liecības, iesniegti iesniegumi, sūdzības u.tml., lai novērstu iespējamus korupcijas riskus, nodrošinātu pierādījumus pretrunīgu liecību vai paskaidrojumu situācijās, atvieglotu pierādījumu iegūšanu ceļu satiksmes negadījumā (tai skaitā apdrošināšanas vajadzībām), vai cita incidenta gadījumā;

5.2.3. VP organizēto pasākumu filmēšanu un fotografēšanu, ar nolūku atspoguļot šos pasākumus VP oficiālajā tīmekļa vietnē, sociālajos tīklos, citās interneta vietnēs un plašsaziņas līdzekļos, lai informētu sabiedrību par VP darbību un aktualitātēm, kā arī popularizētu VP tēlu;

5.2.4. VP rīcībā esošo video materiālu publicēšanu VP oficiālajā tīmekļa vietnē, sociālajos tīklos, citās interneta vietnēs un plašsaziņas līdzekļos, lai aizsargātu fizisko personu vitāli svarīgās intereses, gadījumos, kad ir nepieciešama sabiedrības iesaiste pazudušu personu meklēšanā, likumpārkāpumu atklāšanā vai novēršanā, kā arī gadījumos, kad VP vēlas pievērst sabiedrības uzmanību preventīvos nolūkos, lai mudinātu izvairīties no likumpārkāpumu izdarīšanas un informēt par šādu likumpārkāpumu nepieļaujamību.

 

Tiesiskais pamats:

VDAR (6.panta d) punkts un e) punkts), FPDAL (5.un 8.pants), likums “Par policiju” (12.panta 14. un 14¹ ) punkts, Ministru kabineta noteikumi Nr. 153 “Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi”, Aizturēto personu turēšanas kārtības likums (2.pants (3) daļa), Ministru kabineta noteikumi Nr. 673 Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi, Ministru kabineta 2004.gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 25. punkts, Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”, Ministru kabineta 2011. gada 1.februāra noteikumi Nr. 100 „Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”.

 

5.3. Valsts policijas nodarbināto (darbinieku un amatpersonu) personas datu apstrādes nolūkiem:

Valsts policija veic VP nodarbināto (amatpersonu un darbinieku) personas datu apstrādi:

- darba vai dienesta tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai;

- personāla vadībai;

- personas lietas izveidošanai un uzturēšanai;

- personāla novērtēšanai, attīstībai un kvalifikācijas celšanai;

- grāmatvedības uzskaitei;

- algas (atlīdzības) un citu izmaksu aprēķinu veikšanai;

- finanšu līdzekļu plānošanai, analīzei un kontrolei, kā arī statistisko pārskatu sagatavošanai;

- darba laika uzskaitei un kontrolei;

- lietvedības uzskaitei un elektronisko dokumentu aprites kārtības nodrošināšanai;

- obligātās veselības pārbaudes veikšanas kontrolei;

- fiziskās sagatavotības pārbaudei (tikai amatpersonām);

- likuma „Par Valsts noslēpumu” normas, kas attiecas uz personu pielaidi valsts noslēpumam, izpildei;

- sociālo garantiju (tai skaitā veselības apdrošināšanas) administrēšanai;

- darba drošības un ugunsdrošības instruktāžas administrēšanai un nelaimes gadījumu izmeklēšanai;

- darba braucienu, komandējumu, atvaļinājumu un citu prombūtnes gadījumu administrēšanai;

- likumpārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai;

- informācijas sistēmu fiziskajai aizsardzībai;

- mantisko interešu apdraudējumu novēršanai;

- personu dzīvības un veselības apdraudējumu novēršanai;

- piekļuves kontrolei apsargājamajai teritorijai, atsevišķajām telpām un resursiem un caurlaižu režīma uzturēšanai;

- piekļuves tiesību nodrošināšanai datortīkliem un informācijas sistēmām;

- korupcijas risku un interešu konflikta novēršanai, tai skaitā iekšējās kontroles pretkorupcijas jomā nodrošināšanai;

- disciplināratbildības pārvaldībai, tai skaitā sūdzību izskatīšanai par VP noteikto pienākumu un uzdevumu izpildi un nodarbināto rīcību;

- parādu atgūšanai un piedziņai;

- formas tērpu un speciālo aizsardzības līdzekļu uzskaitei;

- VP starptautisko aktivitāšu pārvaldībai un VP personāla resursu un materiālo resursu plānošanai pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu VP funkciju un uzdevumu izpildi;

- organizēto pasākumu norises atspoguļošanai (t.sk. VP tēla atpazīstamības veicināšanas un policista profesijas popularizēšanai);

- citiem VP nodarbināto personas datu apstrādes nolūkiem, ja tas nav pretrunā ar VDAR prasībām (piemēram, ja tāda apstrāde ir nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai, uz VP attiecināmo juridisko pienākumu izpildei vai VP leģitīmās intereses aizstāvēšanai).

 

Tiesiskais pamats:

Juridisko pienākumu izpilde, līgumsaistību nodibināšana un uzturēšana, kā arī atsevišķajos gadījumos leģitīmas intereses vai piekrišana.

Apstrādājot Valsts policijas amatpersonu un darbinieku datus, kā arī datus personāla atlases procesā, Valsts policija ievēro Darba likuma, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma, Valsts policijas likuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Arhīvu likuma, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar specialajam dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma, likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem", likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, likuma „Par grāmatvedību”, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, citu Valsts policijai saistīto Eiropas savienības un Latvijas Republikas tiesību aktu, kā arī Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas iekšējo noteikumu un rīkojuma dokumentu prasības. Valsts policija iepazīstina Valsts policijas amatpersonas un darbiniekus ar ārējiem normatīviem aktiem un Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas iekšējiem normatīvajiem aktiem un rīkojuma dokumentiem, kas ir saistoši Valsts policijas personālām un tie ir arī pieejami Valsts policijas iekšējā tīmekļa lapā (intranetā).

 

5.4. ar Valsts policijas mobilās lietotnes starpniecības saņemto ziņu, Valsts policijas anonīmo, uzticības un Klientu atbalsta nodaļas tālruņos saņemtās informācijas izmantošanu likumpārkāpumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un disciplinārajai izmeklēšanai.

 

Tiesiskais pamats: skatīt 5.1.personas datu apstrādes mērķi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums.

 

5.5. Tālruņa sarunu ierakstīšana, 110 zvanu centra un notikumu pārvaldībai (balss ieraksts), tai skaitā tālruņa sarunu ierakstīšana, nolūkā novērst, izmeklēt (iegūt, izmantot kā pierādījumus) un atklāt likumpārkāpumus.

 

Tiesiskais pamats:

VDAR 6.panta pirmās daļas c), d) un e) punkti, 9.panta c) un e) punkti, atsevišķos gadījumos arī g) un i) punkti likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā 5. un 8.pants, likuma “Par policiju” 3.panta pirmā daļa, 19.panta otrā un sestā daļa, AAL, likums “Par policiju”, Ministru kabineta noteikumi Nr.190 “Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku”.

 

5.6. Publisko pakalpojumu sniegšanai.

 

Tiesiskais pamats: Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr. 903 “Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādis”,

 

5.7. Dokumentu pārvaldībai, lietvedības uzskaitei, atbildes sniegšanai un informācijas paziņošanai.

 

Tiesiskais pamats: VDAR 6.panta pirmās daļas e) punkts, 12.pants, likuma „Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 10.pants, Informācijas atklātības likums, Iesniegumu likums, Paziņošanas likums, Oficiālās elektroniskās adreses likums, Arhīvu likums, Elektronisko dokumentu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē dokumentu apriti, vadību un lietvedības uzskaiti.

 

5.8.Norēķiniem ar fiziskām personām par saņemtiem pakalpojumiem un precēm.

 

Tiesiskais pamats: saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un līgumsaistību izpildi, likumu „Par grāmatvedību”, Arhīvu likumu, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē grāmatvedības uzskaiti.

 

5.9. Ekspertīžu un izpētes veikšanai kriminālprocesā.

 

Tiesiskais pamats:

Tiesu ekspertu likums, Kriminālprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Operatīvās darbības likums.

 

5.10. Informācijas sniegšanai valsts pārvaldes iestādēm, izmeklēšanas iestādēm, drošības iestādēm, operatīvās darbības subjektiem un citām valsts un pašvaldības iestādēm, komersabiedrībām, preses un masu informācijas līdzekļiem ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā.

 

Tiesiskais pamats:

Lūdzu skatīt pie 5.1.punkta un likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, MK noteikumi Nr.663„Noteikumi par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību saistībā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām” 7.punkts.

 

5.11. Iepirkumu un realizācijas administrēšanai.

 

Tiesiskais pamats:

Datu apstrāde tiek veikta līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas.

Datu apstrāde tiek veikta, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu. Publisko iepirkumu likums un citi normatīvie akti iepirkumu jomā.

 

6. Personas datu nodošana trešajām personām, uz trešo valsti un starptautiskajām organizācijām.

Valsts policija neizpauž trešajām personām datu subjekta personas datus, izņemot šādus gadījumus:

- datu nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Valsts policijas funkciju un uzdevumu izpildi;

- datu nodošana ir nepieciešama, lai ārējā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā iesniegtu informāciju kontrolējošām iestādēm vai tiesībaizsardzības iestādēm vai izpildītu citu uz Valsts policiju attiecināmo juridisko pienākumu;

- datu nodošana ir paredzēta sadarbības līgumā vai vienošanās, un notiek apjomā, kas ir nepieciešams normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanai;

- datu saņēmējam ir likumīgas tiesības pieprasīt un saņemt informāciju ārējos normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanai;

- ārējos normatīvajos aktos ir paredzēta valsts informācijas sistēmā iekļauto datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām, izmantojot datu pārraidi tiešsaistes režīmā normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanai;

- datu nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Valsts policijas likumīgo interešu aizsardzību ārējos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos;

- datu nodošana notiek, pamatojoties uz Valsts drošības iestāžu likuma prasībām;

- datu nodošana notiek, pamatojoties uz datu subjekta skaidru un nepārprotamu rakstisku piekrišanu.

 

Datu nodošana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju:

Personas dati var tikt nodoti un apstrādāti valstīs, kas neietilpst ES/EEZ (trešajās valstīs), ja tam ir tiesisks pamats.

Personas datu nodošana iespējama, pamatojoties uz vienu no zemāk esošajiem pamatojumiem:

-) uzskatot, ka trešā valsts vai teritorija vai apstrādājošais sektors minētajā trešajā valstī, vai attiecīgā starptautiskā organizācija nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni (“lēmums par atbilstību”);

-) starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Latviju un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot un sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

-) sadarbības nolīgumu, ar ko ļauj veikt personas datu apmaiņu;

-) datu subjekta piekrišanu.

 

Šādos gadījumos VP kompetences ietvaros nodrošina normatīvajos aktos noteiktās procedūras personas datu nodošanu atbilstoši līdzvērtīgam datu aizsardzības līmenim, ievērojot Eiropas Savienības institūciju (Eiropas Komisijas) lēmumā norādīto par trešās valsts datu aizsardzības līmeņa noteikšanu trešajā valstī (atbilstoši VDAR 5.pantā noteiktajiem datu aizsardzības principiem:

✓ jānodrošina tiesiskais pamats saskaņā ar VDAR 6. pantu un,

• ja apstrāde attiecas uz īpašās kategorijas datiem, jānodrošina atbilstība VDAR 9. pantam.

Ja VP nodod personas datus valstīm, par kurām nav pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, VP ir jāveic papildu uzraudzība pār attiecīgu aizsardzības pasākumu veikšanu.¹

 

7. Datu subjekta tiesības

VP nodrošina Datu subjekta tiesības saņemt spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto informāciju saistībā ar viņa datu apstrādi.

 

Datu subjektam saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības pieprasīt VP piekļuvi saviem personas datiem, kā arī pieprasīt VP veikt to papildināšanu, labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz Datu subjektu, vai tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību. Šīs tiesības īstenojamas, ciktāl datu apstrāde neizriet no VP pienākumiem, kas tam ir uzlikti ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

 

Datu subjektam ir šādas tiesības:

a) pieprasīt piekļuvi datiem, proti, pieprasīt apstiprinājumu, vai Valsts policija apstrādā Jūsu personas datus, un šādos gadījumos pieprasīt datu kopiju un attiecīgu papildus informāciju, piemērām, datu apstrādes nolūku un tiesisko pamatu;

b) pieprasīt izlabot datus, proti, pieprasīt izlabot Jūsu personas datus, ja Jūs uzskatāt, ka tie ir nepareizi vai nepilnīgi;

c) pieprasīt dzēst datus², proti pieprasīt pārtraukt Jūsu personas datu apstrādi un neatgriezeniski dzēst esošos datus, ja Jūs uzskatāt, ka tie ir apstrādāti nelikumīgi vai vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādiem tie tika apstrādāti, vai atsaucot Jūsu piekrišanu³ datu apstrādei;

d) ierobežot datu apstrādi, proti pieprasīt pārtraukt Jūsu personas datu apstrādi, ja Jūs uzskatāt, ka tie ir apstrādāti nelikumīgi vai vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādiem tie tika apstrādāti, vai atsaucot Jūsu piekrišanu² datu apstrādei, nedzēšot datus, ja datu dzēšana nav vēlama, jo dati vēl var būt Jums nepieciešami, piemēram, lai aizstāvētu Jūsu likumīgās prasības tiesā u. tml.;

e) iebilst pret datu apstrādi, proti pieprasīt pārtraukt Jūsu personas datu apstrādi, kura ir veikta Valsts policijas leģitīmajās interesēs, ja Jūs uzskatāt, ka Jūsu tiesības uz datu privātumu konkrētajā gadījumā ir svarīgākas, nekā Valsts policijas leģitīmas intereses vai ka apstrādājamo datu apjoms, apstrādes veids vai datu glabāšanas termiņš neatbilst nolūkiem, kādiem dati tiek apstrādāti⁴.

 

Lai īstenotu iepriekš minētās tiesības, Valsts policija aicina iesniegt rakstveida iesniegumu Valsts policijai, pamatojoties uz kuru tiks izsniegta atbilde likumā noteiktajos termiņos, kā arī Valsts policija veiks pasākumus, lai nodrošinātu tiesību realizēšanu. Datu subjekts var iesniegt pieprasījumu:

- rakstveida formā klātienē VP, uzrādot personu apliecinošu dokumentu;

- elektroniskā pasta veidā, parakstot vēstuli ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pasta adresi: pasts@vp.gov.lv;

- nosūtot VP vēstuli pa pastu;

- izmantojot pakalpojumu „E-iesniegums” portālā: www.latvija.lv

 

Ja Jums ir radušies kādi jautājumi saistībā ar Privātuma politiku vai Jūsu personas datu apstrādi, tad var sazināties, izmantojot VP Privātuma politikā (https://www.vp.gov.lv/lv/privatuma-politika-personas-datu-aizsardziba) norādīto kontaktinformāciju. Tāpat arī Jūs varat personīgi vērsties ar iesniegumu Valsts policijā Čiekurkalna 1.līnija 1, K-4, Rīgā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

 

Ja Jūs uzskatāt, ka neesam spējuši savstarpēji atrisināt radušos problēmjautājumu un Valsts policija joprojām ir pārkāpusi Jūsu tiesības vai nav pietiekami aizsargājusi Jūsu datus, Jums ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijai:

Elijas iela 17, Rīga, LV-1050,

pasts@dvi.gov.lv,

https://www.dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi

 

8. Personas datu aizsardzība.

Valsts policijā tiek nodrošināta personas datu informācijas apstrāde, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības, izmantojot samērīgas un piemērotas fiziskās, tehniskās un administratīvās procedūras un līdzekļus personas datu aizsardzībai.

 

Jebkuri dati, ko Valsts policija apstrādā personāla atlases procesa nodrošināšanai un citiem nolūkiem, tiek apstrādāti saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un Valsts policijā noteiktajām iekšējām procedūrām, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu aizsardzības prasības un rūpējoties par datu drošību un konfidencialitāti.

 

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tehnisko resursu uzturēšanu un informācijas sistēmu administrēšanu nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kura uzdevumus un kompetenci nosaka normatīvie akti, t.sk. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums, un precizē vienošanās un pakalpojuma līmeņa līgumi.
 

 

 

9. Citi jautājumi

Personas datu apstrādes ģeogrāfiskā teritorija:

Personas dati tiek apstrādāti Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ) un, ja tam ir pamats – atbilstoši Privātuma politikas 6.nodaļā noteiktajam arī ārpus ES/EEZ.

 

Automatizētā lēmuma pieņemšana:

Valsts policija neveic automatizēto lēmumu pieņemšanu (profilēšanu).

 

Personas datu glabāšanas termiņš:

Personas dati tiek glabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ne ilgāk kā nepieciešams datu apstrādes nolūkam. Saskaņā ar Valsts policijas lietu nomenklatūru personas datiem var būt dažāds glabāšanas termiņš, atkarībā no personas datus saturošā dokumenta un tos uzglabā saskaņā ar lietu nomenklatūrā noteikto laika periodu.

 

VP glabā un apstrādā Datu subjekta personas datus, kamēr pastāv vismaz viens no šādiem kritērijiem:

• kamēr tiek izpildītas no starp VP un Datu subjekta noslēgtā līguma izrietošās saistības vai Datu subjektam tiek sniegts pakalpojums;

• kamēr VP pastāv normatīvajos aktos noteikts pienākums glabāt attiecīgos datus;

• kamēr tiek pilnībā izskatīts un/vai izpildīts Datu subjekta lūgumā/iesniegumā minētais;

• kamēr ir spēkā Datu subjekta piekrišana attiecīgai personas datu apstrādei, ja nepastāv cits datu apstrādes likumīgs pamats;

• kamēr spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā VP vai Datu subjekts var realizēt savas leģitīmās intereses (piemēram, iesniegt iebildumus vai celt vai vest prasību tiesā).

 

Personas datu apstrāde ārkārtējās situācijās:

Ārkārtējā situācijā Valsts policija ir tiesīga veikt papildu personas datu apstrādi, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumiem, kuri tiek izdoti uz likuma „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” pamata. Tajā skaitā Valsts policija ir tiesīga nodot saņemtos datus citām iestādēm, ja datu nodošana ir tiesiski pamatota un nepieciešama saņēmējam, lai izpildītu minētājos rīkojumos noteiktos uzdevumus.

 

Personas datu apstrāde epidemioloģiskās drošības nolūkos:

Atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai Ministru kabinets var noteikt dažādus īpašos nosacījumus un prasības, kas skar juridiskās un fiziskās personas, tajā skaitā paredzot dažādu privātpersonu tiesību ierobežojumus. Lai izpildītu Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos noteiktās prasības, kas nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, Valsts policija veic šajos tiesību aktos paredzēto personas datu apstrādi epidemioloģiskās drošības pasākumu ietvaros.

 

Tiesiskais pamats:

Epidemioloģiskās drošības likums, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums⁵, VDAR 6.panta 1.punkta d) un e) apakšpunkts: datu subjektu vai citas fiziskas personas vitālo interešu aizsardzība, sabiedrības intereses.

 

Papildu informācija:

Šī ir Privātuma politikas aktuālā redakcija. Privātuma politikā norādītā informācija nav izsmeļoša. Valsts policija patur tiesības veikt grozījumus Privātuma politikā, papildinot vai precizējot to un publicējot Privātuma politikas aktuālo versiju Valsts policijas oficiālajā tīmekļvietnē (www.vp.gov.lv) ar datumu, kurā tā ir stājusies spēkā.

1 https://www.dvi.gov.lv/lv/media/1076/download

2 Prasības dzēst vai ierobežot datus nevar ietekmēt tādu datu apstrādi, kura ir nepieciešama normatīvo aktu prasību izpildei

3 Piekrišanas atsaukums neietekmē datu apstrādes, kura ir veikta pirms piekrišanas atsaukuma, likumīgumu.

4 Valsts policijai ir tiesības turpināt apstrādāt datus, saņemot iebildumu pret datu apstrādi, ja šādai datu apstrādei ir pārliecinoši motivēti iemesli vai apstrāde nepieciešama normatīvo aktu prasību izpildei.

5 Zaudēs spēku ar 2024.gada 01.janvāri (likums pieņemts: 26.10.2023.)

 

Pamatinformācija par SIS

 

• Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ir visplašāk izmantotā un vislielākā informācijas kopīgošanas sistēma drošības un robežu pārvaldības jomā Eiropā. Tā kā starp Šengenas valstīm Eiropā nav iekšējo robežu, SIS aizstāj robežkontroli un ir visveiksmīgākais sadarbības instruments robežu, imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm ES un Šengenas asociētajās valstīs. Kompetentās valstu iestādes (tai skaitā Valsts robežsardze) var ievadīt un aplūkot brīdinājumus par cilvēkiem un priekšmetiem vienā kopīgā datubāzē.¹

• Valsts, kas ievada brīdinājumu un saistītos datus SIS, ir “datu īpašniece”. Tas nozīmē, ka tikai šai valstij ir atļauts un tā var atjaunināt un dzēst brīdinājumu.

• 2013. gadā tika ieviesta otrās paaudzes SIS (SIS II) ar papildu funkcijām, piemēram, iespēju brīdinājumiem pievienot pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas. Kopš 2023. gada marta SIS tiek glabāti par pazudušām pasludinātu personu vai viņu vecāku, vecvecāku vai brāļu un māsu DNS profili, lai varētu apstiprināt identitāti.

• Sistēmas pārziņa funkcijas attiecībā uz SIS Latvijas valsts daļu (NSIS) pilda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Tas nodrošina NSIS tehnisko darbību un uzrauga SIS darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto tehnisko prasību ievērošanu.

 

SIS tiesiskais regulējums

 

• Regula (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

• Regula (ES) 2018/1861 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā;

• Regula (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

 

Latvijas Republikā SIS uzturēšanas un izmantošanas kārtību nosaka:

• Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (pieņemts 14.06.2007.)

• Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju (Ministru kabineta 18.09.2007. noteikumi Nr. 639);

• Kārtība, kādā pieprasa un izsniedz informāciju par datu subjektu, kura glabājas Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā (Ministru kabineta 11.09.2007. noteikumi Nr. 622).

 

SIS darbības mērķi un personas datu apstrādes nolūki

 

• nodrošināt Šengenas zonas drošību bez pārbaužu veikšanas iekšējo robežu ietvaros;

• stiprināt sabiedrisko kārtību un Šengenas līguma telpas valstu teritorijā;

• palīdzēt cīnīties ar terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālo migrāciju;

• kalpot par sadarbības instrumentu robežu, imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm ES un Šengenas asociētajās valstīs;

• meklēt noziedzniekus, bezvēsts pazudušās personas, trešo valstu pilsoņus, kuriem ir liegta uzturēšanās Šengenas zonas valstīs, personas, kurām tiesu iestāžu vajadzībām nepieciešams noskaidrot to faktisko dzīvesvietu, personas un objektus, kuras izraisa operatīvu interesi, kā arī identificēt likumpārkāpējus pēc pirkstu pēdām un plaukstu pēdām;

• novērst personu, tai skaitā bērnu, nolaupīšanu vai pazušanu, aizsargāt neaizsargātas personas (pieaugušos vai bērnus) no nelikumīgas aizvešanas uz ārvalstīm.

 

Datu subjekti

(personas, par kurām SIS ir ietverti brīdinājuma ziņojumi)

 

• trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi;

• trešo valstu valstspiederīgie, kuriem nav tiesību ieceļot vai uzturēties Šengenas zonā;

• personas, ko meklē apcietināšanas nolūkā;

• bezvēsts pazudušas personas;

• neaizsargātas personas, kuru ceļošanu nedrīkst pieļaut;

• bērni, kurus varētu nolaupīt viņu vecāki, radinieki vai aizbildņi;

• personas, ko meklē, lai tās palīdzētu tiesas procesā (piemēram, kriminālprocesa liecinieki);

• personas un priekšmeti, uz ko attiecas diskrētas, izmeklēšanas vai īpašas pārbaudes:

• nezināmas meklētas personas (pirkstu pēdas un plaukstu pēdas, kas atklātas teroristu nodarījumu vai citu smagu noziegumu izdarīšanas vietās);

 

Datu kategorijas

 

• meklētās personas identifikācijas dati (vismaz vārds un uzvārds; dzimšanas gads);

• meklētās personas fotogrāfijas*;

• meklētās personas pirkstu nospiedumi un/vai plaukstu nospiedumi*;

• informācija par priekšmetiem, kas saistīti ar meklēto personu, piemēram, par meklētās personas izmantoto transportlīdzekli;

• meklētās personas identifikācijas dokumenta apraksts vai kopija;

• daktiloskopiskie dati (pirkstu pēdas un/vai plaukstu pēdas*), kas atklāti noziegumu vietās;

• meklētās personas vai tās ģimenes locekļu DNS profils* (tikai tādu pazudušu personu gadījumā, kuras jāaizsargā);

• Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) (ja persona tiek meklēta apcietināšanas nolūkā);

• dati par personām, kas cietušas no identitātes ļaunprātīgas izmantošanas.

 

Citi dati, kas tiek ievadīti SIS brīdinājumos:

• atsauce uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;

• veicamā darbība.

 

*Biometriskie dati tiek izmantoti, lai atvieglotu identifikāciju un izvairītos no nepareizas identifikācijas.

 

Piekļuve SIS datiem

 

Piekļuve Sistēmā iekļautajai informācijai atbilstoši SIS darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 14. pantā noteiktajām iestādēm, tai skaitā Valsts robežsardzei.

 

SIS datu saglabāšanas periods

SIS reģistrētos datus sistēmā var glabāt tikai tik ilgi, cik nepieciešams konkrētā brīdinājuma mērķa sasniegšanai. Tiklīdz tas ir sasniegts, dati nekavējoties tiek dzēsti.

Detalizētāk par SIS datu glabāšanu var izlasīt šeit:

https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/schengen-borders-and-visa/schengen-information-system/questions-and-answers_lv

 

Datu subjektu tiesības attiecībā uz SIS:

• tiesības piekļūt personas datiem, kas glabājas SIS;

• tiesības uz neprecīzu personas datu labošanu vai nelikumīgi glabātu personas datu dzēšanu;

• tiesības celt prasību tiesās vai kompetentajās iestādēs, lai labotu vai dzēstu persondatus vai saņemtu kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumu rezultātā.²

Kā īstenot tiesības?

 

Datu subjekts var īstenot piekļuves tiesības un saņemt informāciju par turpmāko rīcību saistībā ar tiesībām uz datu labošanu un dzēšanu, iesniedzot rakstisku iesniegumu (pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu parakstīts) Valsts policijā (SIRENE Latvijas nacionālajā nodaļā³, Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, korpuss 4, tālrunis 67219053, e-pasts: ssp@vp.gov.lv), vai pēc savas dzīvesvietas policijas struktūrvienībā, vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.

Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību kontaktinformācija pieejama šeit: https://www.mfa.gov.lv/lv

 

Rakstveida pieprasījumā jānorāda:

• ziņas par iesniedzēju: vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas datums, personas kods (ja tāds ir), dzimšanas vieta, valstiskā piederība, personu apliecinošā dokumenta (ja tāds ir) tips, numurs, izdevējiestādes nosaukums, izsniegšanas datums un derīguma termiņš;

• pieprasāmās informācijas apjoms (informācija par datu subjektu, informācija par datu subjekta personas datu saņēmējiem);

• informācijas saņemšanas veids (personīgi ierodoties Valsts policijas iestādē vai pārstāvniecībā vai nosūtot informāciju uz norādīto adresi);

Iesniedzot pieprasījumu klātienē, datu subjekts savu identitāti apliecina, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ja pieprasījumu iesniedz pilnvarota persona, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvarojumu, kas apliecina tiesības saņemt informāciju par datu subjektu, vai dokumentu, kas apliecina vecāku, adoptētāju, aizbildņu vai aizgādņu tiesības.

 

Informācijas saņemšana ir bezmaksas. Atbilde tiek sniegta 1 mēneša laikā.

 

Pieprasījumus personas var sagatavot latviešu un angļu valodā. Pieprasījuma paraugi pieejami Valsts policijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.vp.gov.lv/lv/sengenas-informacijas-sistema

 

Ja Valsts policijas SIRENE Latvijas nacionālās nodaļas sniegtajā atbildē tiek atteikts sniegt informāciju vai atteikts labot datus, vai tos dzēst, datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību dalībvalsts valsts uzraudzības iestādei. Iesniegumus Datu valsts inspekcijā var iesniegt latviešu un angļu valodā.

kontaktinformācija: Datu valsts inspekcija,

dvi.gov.lv

e-pasts pasts@dvi.gov.lv

adrese: Elijas iela 17, Rīga, Latvija, LV-1050

 

Papildus informācija un sūdzību paraugi (latviešu un angļu valodās) ir pieejami Datu valsts inspekcijas oficiālajā tīmekļvietnē: https://www.dvi.gov.lv/lv/sengenas-informacijas-sistema

 

 

1 https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/schengen-borders-and-visa/schengen-information-system/access-rights-and-data-protection_lv

2 https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/schengen-borders-and-visa/schengen-information-system/access-rights-and-data-protection_lv

3 SIRENE Latvijas nacionālā nodaļa:

• nodrošina informācijas apmaiņu dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu starpā par personām vai objektiem, par kuriem Šengenas informācijas sistēmā ir iekļauts ziņojums;

• nodrošina meklējamo noziedznieku izsludināšanu starptautiskajās meklēšanas sistēmās;

• nodrošina SIS iekļaujamo ziņojumu kvalitāti un tiesisko pamatotību – atbilstību Šengenas acquis prasībām;

• koordinē ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu meklēto noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanas pasākumus Latvijā.

• ir vienīgā iestāde valstī, kurai ir noteiktas tiesības izskatīt fizisko personu iesniegumus un sniegt atbildes par iesniedzēja datu uzturēšanu SIS un SIRENE informācijas sistēmā (datu apstrādes sistēma, kurā apstrādā papildinformāciju un ar kuras palīdzību apstrādā brīdinājuma ziņojumus).

 

Pamatinformācija par VIS

 

• Vīzu informācijas sistēma (VIS) ir paredzēta datu apmaiņai starp Šengenas dalībvalstīm attiecībā uz īstermiņa vīzu pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem. VIS tiek iekļauta informācija, tostarp biometriskie dati, par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumus Šengenas vīzas saņemšanai;

• Latvijas kompetento iestāžu vīzu pieteikumus un izsniegtās, atteiktās, pagarinātās, anulētās un atceltās vīzas reģistrē nacionālajā vīzu informācijas sistēmā (NVIS);

• Personas dati kopā ar biometrijas datiem, kas tiek iesniegti ar vīzas pieteikumu, tiek apstrādi un uzglabāti centrālajā VIS sistēmā.

 

VIS tiesiskais regulējums

 

• Padomes Lēmums, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) 2004/512/EK;

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula);

• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).

 

Latvijas Republikā VIS un NVIS izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr.676 “Vīzu noteikumi” (Vīzu noteikumi), kas ir izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.panta trešo daļu, 12.panta pirmās daļas 3.punktu, 13. panta trešo un ceturto daļu.

 

 

VIS darbības mērķi un personas datu apstrādes nolūki

 

• izskatīt vīzu pieteikumus un saistītos lēmumus;

• pārbaudīt vīzas turētāja identitāti un/vai vīzas derīgumu, veicot pārbaudes uz ārējām robežām un dalībvalstu iekšienē;

• pārbaudīt, vai ir ievēroti nosacījumi par likumīgu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā un identificēt personas, kas neatbilst vai vairs neatbilst šiem nosacījumiem, tai skaitā identificēt personas, kurām nav vai ir krāpnieciski iegūti dokumenti (cīņā ar nelegālo imigrāciju);

• novērst “vīzu tirdzniecību”;

• novērst viltotu dokumentu izmantošanu un nepatiesas informācijas sniegšanas mēģinājumus;

• aizsargāt ceļotājus no identitātes zādzības;

• ļauj noteikt atbildīgo dalībvalsti patvēruma pieteikuma izskatīšanā;

• atvieglo datu apmaiņu starp Šengenas valstīm par vīzu pieteikumiem;

• palīdzēt novērst, atklāt un izmeklēt  terorisma draudus un citus smagos noziedzīgos nodarījumus.

 

VIS glabātos personas datus var nosūtīt trešajai valstij vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar VIS regulas 31.pantu un Šengenas līguma dalībvalstīm saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/1908.

Datu subjekti

 

Personas, kuru dati tiek apstrādāti VIS sistēmā.

 

Datu kategorijas

 

• burtciparu dati par pieteikuma iesniedzēju, pieprasītām vīzām, izsniegtām vīzām, atteiktām vīzām;

• anulētas, atsauktas vai pagarinātas vīzas;

• fotogrāfijas*;

• pirkstu nospiedumu dati*;

• saiknes uz iepriekšējiem vīzu pieteikumiem un to personu pieteikuma datnēm, kuras ceļo kopā;

• informācija par uzaicinātāju.

 

NVIS iekļaujamās informācijas apjomu nosaka Vīzu noteikumu 53. pants.

 

*Biometrisko datu izmantošana vīzas turētāja identitātes apstiprināšanai ļauj veikt ātrākas, precīzākas un drošākas pārbaudes.

 

 

Atbildīgās iestādes datu apstrādē

 

1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Valsts vīzu informācijas sistēmas (NVIS) pārzinis):

kontaktinformācija: pmlp.gov.lv, e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

vairāk informācijas šeit: https://www.pmlp.gov.lv/lv/vizas-ielugumi-un-uzaicinajumi

 

2. Valsts robežsardze

Valsts robežsardzes amatpersonas Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumu Nr.676 “Vīzu noteikumi” 1. pielikumā noteiktajās robežšķērsošanas vietās izsniedz vienreizējās vienotās vīzas un vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu. Valsts robežsardzes amatpersonas vīzas ar atzīmi “Diplomātiskā vīza” vai “Dienesta vīza” izsniedz tikai pēc Konsulārā departamenta pieprasījuma.

kontaktinformācija: rs.gov.lv, e-pasts: pasts@rs.gov.lv

 

Piekļuve VIS datiem

 

• Valsts robežsardzes amatpersonām ir tiesības piekļūt informācijai, kad ir nepieciešams pārbaudīt kādas personas identitāti, pārbaudīt, vai vīza ir īsta, vai arī pārbaudīt, vai persona atbilst prasībām attiecībā uz ieceļošanu un/vai uzturēšanos kādā no Šengenas valstīm.

• Patvēruma iestādēm ir piekļuve informācijai, ja tām ir jānosaka, kura ES/EEZ valsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

• Citas valsts iestādes un Eiropols var pieprasīt piekļuvi informācijai īpašos apstākļos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un smagus noziedzīgus nodarījumus.

 

VIS datu glabāšanas periods

 

Dati VIS tiek glabāti ne ilgāk par pieciem gadiem.

Šis laikposms sākas:

a) dienā, kad beidzas vīzas derīguma termiņš, ja vīza ir bijusi izsniegta;

b) dienā, kad beidzas vīzas jaunais derīguma termiņš, ja vīza ir bijusi pagarināta;

c) dienā, kad VIS izveidota pieteikuma datne, ja pieteikums ir bijis atsaukts, slēgts vai pārtraukts;

d) dienā, kad vīzu iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ja vīza ir bijusi atteikta, anulēta, vai atsaukta.

 

Datu subjektu tiesības attiecībā uz VIS:

 

• tiesības saņemt informāciju par sevi un par dalībvalsti, kas nosūtījusi šos datus uz VIS;

• tiesības saņemt informāciju par personas datu saņēmējiem, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā;

• tiesības pieprasīt, lai viņa personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim;

• tiesības iesniegt sūdzību valsts uzraudzības iestādei vai celt prasību tiesā.

 

Kā īstenot tiesības?

 

Datu subjekts var īstenot tiesības, vēršoties pie NVIS pārziņa:

kontaktinformācija: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,

pmlp.gov.lv,

e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

 

Ja datu subjekts uzskata, ka viņa personas dati tiek apstrādāti pretēji spēkā esošajiem tiesību aktiem, datu subjektam ir iespēja vispirms iesniegt sūdzību datu pārzinim:

kontaktinformācija: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,

pmlp.gov.lv,

e-pasts: pasts@pmlp.gov.lv

 

Ja datu pārzinis nesniedza apmierinošu atbildi, datu subjektam ir iespēja iesniegt sūdzību dalībvalsts valsts uzraudzības iestādei. Iesniegumus Datu valsts inspekcijā var iesniegt latviešu un angļu valodā.

kontaktinformācija: Datu valsts inspekcija,

dvi.gov.lv

e-pasts pasts@dvi.gov.lv

adrese: Elijas iela 17, Rīga, Latvija, LV-1050

 

Atbilstoši VIS regulas 40. panta 1. un 2. punktam katram datu subjektam ir tiesības iesniegt prasību attiecīgās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, ja datu subjekts uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts ir atteikusi īstenot tiesības.