Personas datu apstrādes un aizsardzības paziņojums “Personas datu apstrāde un aizsardzība Valsts policijā (privātuma politika)”
Privātās dzīves neaizskaramība Valsts policijā ir ļoti nozīmīga, tādēļ Valsts policija pievērš lielu uzmanību personas datu aizsardzības jautājumiem un īsteno pasākumus, lai nodrošinātu šo datu likumīgu, godprātīgu un drošu apstrādi.
Lai izpildītu normatīvajos aktos personas datu aizsardzības jomā noteikto informēšanas pienākumu un veicinātu pārskatāmu personas datu apstrādi, Valsts policija izstrādāja Personas datu apstrādes un aizsardzības paziņojumu „Personas datu apstrāde un aizsardzība Valsts policijā (privātuma politika)” (turpmāk – Privātuma politika).
Privātuma politikas mērķis ir sniegt fiziskajai personai (turpmāk – datu subjekts) vispārīgo informāciju par personas datu apstrādi, kas tiek veikta Valsts policijā, t.sk. apstrādes nolūkiem, tiesiskajiem pamatiem, datu aizsardzības aspektiem un datu subjekta tiesībām.
1. Informācija par pārzini un tā kontaktinformācija.
Personas datu apstrādes pārzinis ir Valsts policija (turpmāk – VP), reģ.Nr. 90000099040.
Kontaktinformācija par personas datu apstrādi saistītajos jautājumos ir pieejama:
-
rakstveida formā klātienē VP, iesniedzot pieprasījumu un uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
-
elektroniski portālā latvija.gov.lv, izmantojot e-adresi. Tādējādi iesniegums tiks iesniegts, izmantojot kvalificētu paaugstinātas drošības autentifikācijas līdzekli
-
elektroniski ar e-parakstu, sūtot uz: pasts@vp.gov.lv
VP datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: Jana Paškeviča, tālruņa numurs: 67829514, e-pasts: das@vp.gov.lv.
2. Vispārēja informācija un datu apstrādes principi.
Valsts policija, veicot personas datu apstrādi, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – VDAR), Fizisko personu datu apstrādes likumu (turpmāk – FPDAL), Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (2016.gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (turpmāk – Policijas direktīva), likumu “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” un citiem normatīvajiem aktiem privātuma un datu apstrādes jomā, kā arī citus spēkā esošos normatīvos aktus, kas ir saistoši Valsts policijai (likums “Par policiju” u.c.).
Personas dati tiek vākti gan no datu subjekta, gan no ārējām informācijas sistēmām, reģistriem, videonovērošanas iekārtām, individuālajām videokamerām un citiem informācijas avotiem tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
Personas datu apstrādi veic tikai tās Valsts policijas amatpersonas un darbinieki, kuru amata (darba/dienesta) pienākumos ietilpst veikt šādas darbības saskaņā ar amata aprakstu, darba līgumu, Valsts policijas rīkojuma dokumentiem, atbilstoši Valsts policijai saistošo tiesību aktu prasībām un ievērojot personas datu apstrādes un drošības principus.
Valsts policija veic personas datu apstrādi, ievērojot VDAR 5.pantā un likuma „Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4.pantā noteiktos personas datu apstrādes principus:
- nodrošina likumīgu, godprātīgu un datu subjektam pārredzamu datu apstrādi, tikai nolūka sasniegšanai nepieciešamajā minimālajā apjomā;
- nodrošina datu precizitāti, ja ir nepieciešams to atjauninot, kā arī dzēšot (iznīcinot) vai labojot neprecīzos datus;
- ievēro datu glabāšanas ierobežojumu, dzēšot (iznīcinot) datus, ja tie vairs nav vajadzīgi noteiktā nolūka sasniegšanai, izņemot gadījumus, kad ir jauni leģitīmi nolūki, kas var pamatot nepieciešamību datus glabāt ilgāk;
- neapstrādā datus tos nekonkrētiem nākotnes nolūkiem, kuru vajadzība nav izvērtēta un apstrādes uzsākšanai nepastāv tiesiskais pamats;
- nodrošina atbilstošo personas datu drošību un konfidencialitāti, tostarp aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, īstenojot atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus.
Savā darbībā VP:
- aizsargā Datu subjekta personas datus, īstenojot administratīvos, tehniskos un fiziskos drošības pasākumus, cik tālu tie ir samērīgi ar iespējamajiem riskiem;
- informē un izskaidro, kādi personas dati ir nepieciešami pakalpojumu saņemšanai un kā tie tiks izmantoti;
- datu nodošanu trešajām personām īsteno, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu par fizisko personu datu apstrādi;
- īsteno pasākumus savu darbinieku regulārai apmācībai un informēšanai personas datu aizsardzības jautājumos, lai samazinātu iespējamo incidentu iestāšanās varbūtību;
- īsteno iekšējās kontroles procedūras, ar kuru palīdzību iespējams samazināt drošības incidentu iestāšanās varbūtību un to atstātas sekas.
Nepieciešamības gadījumā VP var izdot katram personas datu apstrādes mērķim un gadījumam specifisku personas datu apstrādes politiku.
Privātuma politiku piemēro privātuma un personas datu aizsardzības nodrošināšanai attiecībā uz Datu subjektu:
- fiziskajām personām – personām, kas vēršas VP ar iesniegumu, sūdzību vai pieprasījumu u.tml. (tajā skaitā potenciālajiem, bijušajiem un esošajiem);
- VP apmeklētājiem, tajā skaitā, attiecībā uz kuriem tiek veikta videonovērošana;
- VP oficiālās mājaslapas (turpmāk – Mājaslapa) apmeklētājiem;
- VP nodarbinātajiem un darba/dienesta tiesisko attiecību kandidātiem.
Privātuma politika ir attiecināma uz datu apstrādi neatkarīgi no tā, kādā formā vai vidē Datu subjekts sniedz personas datus (klātienē, Mājaslapā, papīra formātā vai telefoniski).
3. Personas datu kategorijas.
VP personas datus apstrādā papīra vai elektroniskā formātā, telefoniski, veicot videonovērošanu. Personas datu apstrādi veic VP nodarbinātie vai kāds no VP datu apstrādātājiem (fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde vai cita struktūra, kura VP vārdā apstrādā personas datus, ar ko VP ir noslēgusi līgumu).
Personas dati tiek apstrādāti tos saņemot gan no Datu subjekta, gan izmantojot ārējos datu avotus, piemēram, no VP pārziņā un lietošanā esošajām informācijas sistēmām.
Personas datu kategorijas, kuras VP apstrādā ir:
- identifikācijas dati (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, dati no personas identifikācijas dokumenta (pases vai ID kartes), paraksts);
- kontaktinformācija (korespondences un deklarētā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese);
- profesionālie dati (amats, darba vieta, informācija par izglītību (mācību ilgums, mācību iestāde, iegūtais grāds, iegūtā profesionālā kvalifikācija, valodu prasmes), dati par darba pieredzi (CV, motivācijas vēstulēs iekļauti dati);
- dati par darba un/vai dienesta tiesiskajām attiecībām (ziņas par darba līgumu un tā grozījumiem, dati par darbnespējas lapām, atvaļinājumiem, komandējumiem, darba samaksu, darba novērtējums);
- finanšu dati (bankas konta numurs, citu maksājumu izmaksu dati);
- videoieraksta un foto attēla dati (personas izskats (izskats, balss, uzvedība), personas attēla ieraksta vieta (telpa, kameras atrašanās vieta), autotransporta reģistrācijas dati (valsts reģistrācijas numura zīme).
- dati, kurus persona pati ir iesniegusi VP:
-
personas IP adrese;
-
īpašas kategorijas personas dati;
-
dati, kas iegūti un/vai radīti, pildot normatīvajos aktos paredzētus pienākumus;
-
dati par VP sniegto pakalpojumu apmierinātību
- citi personas dati, atkarībā no Datu subjekta saistībām ar VP;
- citi personas dati, kas nepieciešami tehnisko resursu darbībai vai rodas to darbības laikā Datu subjektam izmantojot VP infrastruktūru;
- citi personas dati atbilstoši normatīvo normatīvie aktu prasībām.
4. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats.
VP ievēro personas datu apstrādes likumību, apstrādājot datus tikai gadījumā, ja datu apstrādei pastāv atbilstošais tiesiskais pamats. Galvenais tiesiskais pamats datu apstrādei VP ir tiesību aktos noteikto VP funkciju un uzdevumu izpilde vai uz VP attiecināmo juridisko pienākumu izpilde.
VP apstrādā Datu subjekta personas datus, balstoties uz šādu tiesisko pamatu:
- normatīvo aktu izpildei – lai izpildītu VP saistošos ārējos normatīvajos aktos noteiktos juridiskos pienākumus (VDAR 6.panta 1. punkta c) apakšpunkts un 10.pants);
- gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (VDAR 6.panta 1.punkta e) apakšpunkts un īpašu kategoriju personas datu apstrāde (VDAR 9.panta 2.punkta b), f), g) apakšpunkts));
- gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga, lai nodrošinātu VP leģitīmās intereses (VDAR 6.panta 1.punkta f) apakšpunkts);
- gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga līguma ar Datu subjektu izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas (VDAR 6.panta 1.punkta b) apakšpunkts);
- gadījumos, kad apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu Datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses (VDAR 6.panta 1.punkta d) apakšpunkts);
- gadījumos, kad datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei (VDAR 6.panta 1.punktas a) apakšpunkts).
5. Personas datu apstrādes mērķi (nolūki).
VP veic datu apstrādi atbilstoši tās definētiem personas datu apstrādes mērķiem (nolūkiem) un tikai saskaņā ar tiem.
VP, veicot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, apstrādā personas datus šādiem nolūkiem:
5.1. Likumpārkāpumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai (administatīvo pārkāpumu lietu lietvedībai, resorisko pārbaužu veikšanai, kriminālprocesuālo darbību un operatīvās darbības veikšanai), tai skaitā personas identificēšana, pierādījumu nodrošināšana, informācijas ievade datu apstrādes sistēmās, procesu uzsākšana, izskatīšana, materiālu glabāšana, pārsūtīšana atbilstoši kompetencei.
Tiesiskais pamats: VDAR 6.panta pirmās daļas c), d) un e) punkti, 9.panta c) un e) punkti, atsevišķos gadījumos arī g) un i) punkti, FPDAL, Policijas direktīva, likums “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, likums “Par policiju”, Administratīvā procesa likums (turpmāk – APL), Krimināllikums, Kriminālprocesa likuma, Operatīvās darbības likums, Ceļu satiksmes likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” un citi normatīvie akti, kas regulē administratīvo pārkāpumu un kriminālprocesu.
5.2. Videonovērošana, fotografēšana un digitālo attēlu apstrādes nolūkiem.
Valsts policija var veikt videonovērošanu (atsevišķos gadījumos ar skaņu), fotografēšanu un digitālo attēlu apstrādi, t.sk.:
5.2.1. videonovērošanu un fotografēšanu, izmantojot stacionāras videoinformācijas fiksēšanas iekārtas, klātbūtnes uztveršanas sistēmās, mobilos videonovērošanas kompleksus, videoinformācijas fiksēšanas iekārtas, ar kurām ir aprīkotas VP transportlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi, bezpilota gaisa kuģi un bezpilota lidaparāti, kā arī citas video un foto datu fiksēšanas digitālās iekārtas, un ar minētām iekārtām iegūtās informācijas apstrādi (atkarīgi no iekārtas funkcijām un izmantošanas nolūka):
- VP izmantojamo ēku, telpu un teritoriju apsardzes režīma nodrošināšanai, t.sk. piekļuves kontrolei apsargājamajai teritorijai, atsevišķajām telpām un resursiem un caurlaižu režīma uzturēšanai;
- VP personāla, apmeklētāju, aizturēto vitāli svarīgu interešu aizsardzībai, t.sk fizisku draudu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai.
- likumpārkāpumu novēršanai, pārtraukšanai un atklāšanai;
- aizturēto personu apsardzei un uzraudzībai;
5.2.2. videoinformācijas ierakstīšanu, izmantojot individuālās video kameras un transportlīdzekļu video reģistratorus un iekārtas (atsevišķos gadījumos ar skaņu), un minētās informācijas turpmāko apstrādi, lai sniegtu objektīvu konfliktsituāciju atspoguļošanu sabiedriskās kārtības un drošības kontroles un nodrošināšanas laikā, disciplīnas kontroles pasākumu laikā, fizisko personu (apmeklētāju) un juridisko personu pārstāvju pieņemšanas laikā, kad tiek sniegti paskaidrojumi, liecības, iesniegti iesniegumi, sūdzības u.tml., lai novērstu iespējamus korupcijas riskus, nodrošinātu pierādījumus pretrunīgu liecību vai paskaidrojumu situācijās, atvieglotu pierādījumu iegūšanu ceļu satiksmes negadījumā (tai skaitā apdrošināšanas vajadzībām), vai cita incidenta gadījumā;
5.2.3. VP organizēto pasākumu filmēšanu un fotografēšanu, ar nolūku atspoguļot šos pasākumus VP oficiālajā tīmekļa vietnē, sociālajos tīklos, citās interneta vietnēs un plašsaziņas līdzekļos, lai informētu sabiedrību par VP darbību un aktualitātēm, kā arī popularizētu VP tēlu;
5.2.4. VP rīcībā esošo video materiālu publicēšanu VP oficiālajā tīmekļa vietnē, sociālajos tīklos, citās interneta vietnēs un plašsaziņas līdzekļos, lai aizsargātu fizisko personu vitāli svarīgās intereses, gadījumos, kad ir nepieciešama sabiedrības iesaiste pazudušu personu meklēšanā, likumpārkāpumu atklāšanā vai novēršanā, kā arī gadījumos, kad VP vēlas pievērst sabiedrības uzmanību preventīvos nolūkos, lai mudinātu izvairīties no likumpārkāpumu izdarīšanas un informēt par šādu likumpārkāpumu nepieļaujamību.
Tiesiskais pamats:
VDAR (6.panta d) punkts un e) punkts), FPDAL (5.un 8.pants), likums “Par policiju” (12.panta 14. un 141 ) punkts, Ministru kabineta noteikumi Nr. 153 “Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi”, Aizturēto personu turēšanas kārtības likums (2.pants (3) daļa), Ministru kabineta noteikumi Nr. 673 Personu kriminālistiskā raksturojuma un fotoattēlu reģistra noteikumi, Ministru kabineta 2004.gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 25. punkts, Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība”, Ministru kabineta 2011. gada 1.februāra noteikumi Nr. 100 „Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”.
5.3. Valsts policijas nodarbināto (darbinieku un amatpersonu) personas datu apstrādes nolūkiem:
Valsts policija veic VP nodarbināto (amatpersonu un darbinieku) personas datu apstrādi:
- darba vai dienesta tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai;
- personāla vadībai;
- personas lietas izveidošanai un uzturēšanai;
- personāla novērtēšanai, attīstībai un kvalifikācijas celšanai;
- grāmatvedības uzskaitei;
- algas (atlīdzības) un citu izmaksu aprēķinu veikšanai;
- finanšu līdzekļu plānošanai, analīzei un kontrolei, kā arī statistisko pārskatu sagatavošanai;
- darba laika uzskaitei un kontrolei;
- lietvedības uzskaitei un elektronisko dokumentu aprites kārtības nodrošināšanai;
- obligātās veselības pārbaudes veikšanas kontrolei;
- fiziskās sagatavotības pārbaudei (tikai amatpersonām);
- likuma „Par Valsts noslēpumu” normas, kas attiecas uz personu pielaidi valsts noslēpumam, izpildei;
- sociālo garantiju (tai skaitā veselības apdrošināšanas) administrēšanai;
- darba drošības un ugunsdrošības instruktāžas administrēšanai un nelaimes gadījumu izmeklēšanai;
- darba braucienu, komandējumu, atvaļinājumu un citu prombūtnes gadījumu administrēšanai;
- likumpārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai;
- informācijas sistēmu fiziskajai aizsardzībai;
- mantisko interešu apdraudējumu novēršanai;
- personu dzīvības un veselības apdraudējumu novēršanai;
- piekļuves kontrolei apsargājamajai teritorijai, atsevišķajām telpām un resursiem un caurlaižu režīma uzturēšanai;
- piekļuves tiesību nodrošināšanai datortīkliem un informācijas sistēmām;
- korupcijas risku un interešu konflikta novēršanai, tai skaitā iekšējās kontroles pretkorupcijas jomā nodrošināšanai;
- disciplināratbildības pārvaldībai, tai skaitā sūdzību izskatīšanai par VP noteikto pienākumu un uzdevumu izpildi un nodarbināto rīcību;
- parādu atgūšanai un piedziņai;
- formas tērpu un speciālo aizsardzības līdzekļu uzskaitei;
- VP starptautisko aktivitāšu pārvaldībai un VP personāla resursu un materiālo resursu plānošanai pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu VP funkciju un uzdevumu izpildi;
- organizēto pasākumu norises atspoguļošanai (t.sk. VP tēla atpazīstamības veicināšanas un policista profesijas popularizēšanai);
- citiem VP nodarbināto personas datu apstrādes nolūkiem, ja tas nav pretrunā ar VDAR prasībām (piemēram, ja tāda apstrāde ir nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai, uz VP attiecināmo juridisko pienākumu izpildei vai VP leģitīmās intereses aizstāvēšanai).
Tiesiskais pamats:
Juridisko pienākumu izpilde, līgumsaistību nodibināšana un uzturēšana, kā arī atsevišķajos gadījumos leģitīmas intereses vai piekrišana.
Apstrādājot Valsts policijas amatpersonu un darbinieku datus, kā arī datus personāla atlases procesā, Valsts policija ievēro Darba likuma, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma, Valsts policijas likuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Arhīvu likuma, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar specialajam dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma, likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem", likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, likuma „Par grāmatvedību”, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, citu Valsts policijai saistīto Eiropas savienības un Latvijas Republikas tiesību aktu, kā arī Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas iekšējo noteikumu un rīkojuma dokumentu prasības. Valsts policija iepazīstina Valsts policijas amatpersonas un darbiniekus ar ārējiem normatīviem aktiem un Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas iekšējiem normatīvajiem aktiem un rīkojuma dokumentiem, kas ir saistoši Valsts policijas personālām un tie ir arī pieejami Valsts policijas iekšējā tīmekļa lapā (intranetā).
5.4. ar Valsts policijas mobilās lietotnes starpniecības saņemto ziņu, Valsts policijas anonīmo, uzticības un Klientu atbalsta nodaļas tālruņos saņemtās informācijas izmantošanu likumpārkāpumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un disciplinārajai izmeklēšanai.
Tiesiskais pamats: skatīt 5.1.personas datu apstrādes mērķi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likums.
5.5. Tālruņa sarunu ierakstīšana, 110 zvanu centra un notikumu pārvaldībai (balss ieraksts), tai skaitā tālruņa sarunu ierakstīšana, nolūkā novērst, izmeklēt (iegūt, izmantot kā pierādījumus) un atklāt likumpārkāpumus.
Tiesiskais pamats:
VDAR 6.panta pirmās daļas c), d) un e) punkti, 9.panta c) un e) punkti, atsevišķos gadījumos arī g) un i) punkti likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā 5. un 8.pants, likuma “Par policiju” 3.panta pirmā daļa, 19.panta otrā un sestā daļa, AAL, likums “Par policiju”, Ministru kabineta noteikumi Nr.190 “Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku”.
5.6. Publisko pakalpojumu sniegšanai.
Tiesiskais pamats: Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr. 903 “Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādis”,
5.7. Dokumentu pārvaldībai, lietvedības uzskaitei, atbildes sniegšanai un informācijas paziņošanai.
Tiesiskais pamats: VDAR 6.panta pirmās daļas e) punkts, 12.pants, likuma „Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 10.pants, Informācijas atklātības likums, Iesniegumu likums, Paziņošanas likums, Oficiālās elektroniskās adreses likums, Arhīvu likums, Elektronisko dokumentu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē dokumentu apriti, vadību un lietvedības uzskaiti.
5.8.Norēķiniem ar fiziskām personām par saņemtiem pakalpojumiem un precēm.
Tiesiskais pamats: saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un līgumsaistību izpildi, likumu „Par grāmatvedību”, Arhīvu likumu, Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē grāmatvedības uzskaiti.
5.9. Ekspertīžu un izpētes veikšanai kriminālprocesā.
Tiesiskais pamats:
Tiesu ekspertu likums, Kriminālprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Operatīvās darbības likums.
5.10. Informācijas sniegšanai valsts pārvaldes iestādēm, izmeklēšanas iestādēm, drošības iestādēm, operatīvās darbības subjektiem un citām valsts un pašvaldības iestādēm, komersabiedrībām, preses un masu informācijas līdzekļiem ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā.
Tiesiskais pamats:
Lūdzu skatīt pie 5.1.punkta un likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, MK noteikumi Nr.663„Noteikumi par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību saistībā ar ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām” 7.punkts.
5.11. Iepirkumu un realizācijas administrēšanai.
Tiesiskais pamats:
Datu apstrāde tiek veikta līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas.
Datu apstrāde tiek veikta, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu. Publisko iepirkumu likums un citi normatīvie akti iepirkumu jomā.
6. Personas datu nodošana trešajām personām, uz trešo valsti un starptautiskajām organizācijām.
Valsts policija neizpauž trešajām personām datu subjekta personas datus, izņemot šādus gadījumus:
- datu nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Valsts policijas funkciju un uzdevumu izpildi;
- datu nodošana ir nepieciešama, lai ārējā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā iesniegtu informāciju kontrolējošām iestādēm vai tiesībaizsardzības iestādēm vai izpildītu citu uz Valsts policiju attiecināmo juridisko pienākumu;
- datu nodošana ir paredzēta sadarbības līgumā vai vienošanās, un notiek apjomā, kas ir nepieciešams normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanai;
- datu saņēmējam ir likumīgas tiesības pieprasīt un saņemt informāciju ārējos normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanai;
- ārējos normatīvajos aktos ir paredzēta valsts informācijas sistēmā iekļauto datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām, izmantojot datu pārraidi tiešsaistes režīmā normatīvajos aktos paredzēto funkciju veikšanai;
- datu nodošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Valsts policijas likumīgo interešu aizsardzību ārējos normatīvajos aktos noteiktos gadījumos;
- datu nodošana notiek, pamatojoties uz Valsts drošības iestāžu likuma prasībām;
- datu nodošana notiek, pamatojoties uz datu subjekta skaidru un nepārprotamu rakstisku piekrišanu.
Datu nodošana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju:
Personas dati var tikt nodoti un apstrādāti valstīs, kas neietilpst ES/EEZ (trešajās valstīs), ja tam ir tiesisks pamats.
Personas datu nodošana iespējama, pamatojoties uz vienu no zemāk esošajiem pamatojumiem:
-) uzskatot, ka trešā valsts vai teritorija vai apstrādājošais sektors minētajā trešajā valstī, vai attiecīgā starptautiskā organizācija nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni (“lēmums par atbilstību”);
-) starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Latviju un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot un sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;
-) sadarbības nolīgumu, ar ko ļauj veikt personas datu apmaiņu;
-) datu subjekta piekrišanu.
Šādos gadījumos VP kompetences ietvaros nodrošina normatīvajos aktos noteiktās procedūras personas datu nodošanu atbilstoši līdzvērtīgam datu aizsardzības līmenim, ievērojot Eiropas Savienības institūciju (Eiropas Komisijas) lēmumā norādīto par trešās valsts datu aizsardzības līmeņa noteikšanu trešajā valstī (atbilstoši VDAR 5.pantā noteiktajiem datu aizsardzības principiem:
✓ jānodrošina tiesiskais pamats saskaņā ar VDAR 6. pantu un,
Ja VP nodod personas datus valstīm, par kurām nav pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, VP ir jāveic papildu uzraudzība pār attiecīgu aizsardzības pasākumu veikšanu.
7. Datu subjekta tiesības
VP nodrošina Datu subjekta tiesības saņemt spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto informāciju saistībā ar viņa datu apstrādi.
Datu subjektam saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības pieprasīt VP piekļuvi saviem personas datiem, kā arī pieprasīt VP veikt to papildināšanu, labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz Datu subjektu, vai tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību. Šīs tiesības īstenojamas, ciktāl datu apstrāde neizriet no VP pienākumiem, kas tam ir uzlikti ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Datu subjektam ir šādas tiesības:
a) pieprasīt piekļuvi datiem, proti, pieprasīt apstiprinājumu, vai Valsts policija apstrādā Jūsu personas datus, un šādos gadījumos pieprasīt datu kopiju un attiecīgu papildus informāciju, piemērām, datu apstrādes nolūku un tiesisko pamatu;
b) pieprasīt izlabot datus, proti, pieprasīt izlabot Jūsu personas datus, ja Jūs uzskatāt, ka tie ir nepareizi vai nepilnīgi;
c) pieprasīt dzēst datus, proti pieprasīt pārtraukt Jūsu personas datu apstrādi un neatgriezeniski dzēst esošos datus, ja Jūs uzskatāt, ka tie ir apstrādāti nelikumīgi vai vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādiem tie tika apstrādāti, vai atsaucot Jūsu piekrišanu datu apstrādei;
d) ierobežot datu apstrādi, proti pieprasīt pārtraukt Jūsu personas datu apstrādi, ja Jūs uzskatāt, ka tie ir apstrādāti nelikumīgi vai vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādiem tie tika apstrādāti, vai atsaucot Jūsu piekrišanu² datu apstrādei, nedzēšot datus, ja datu dzēšana nav vēlama, jo dati vēl var būt Jums nepieciešami, piemēram, lai aizstāvētu Jūsu likumīgās prasības tiesā u. tml.;
e) iebilst pret datu apstrādi, proti pieprasīt pārtraukt Jūsu personas datu apstrādi, kura ir veikta Valsts policijas leģitīmajās interesēs, ja Jūs uzskatāt, ka Jūsu tiesības uz datu privātumu konkrētajā gadījumā ir svarīgākas, nekā Valsts policijas leģitīmas intereses vai ka apstrādājamo datu apjoms, apstrādes veids vai datu glabāšanas termiņš neatbilst nolūkiem, kādiem dati tiek apstrādāti.
Lai īstenotu iepriekš minētās tiesības, Valsts policija aicina iesniegt rakstveida iesniegumu Valsts policijai, pamatojoties uz kuru tiks izsniegta atbilde likumā noteiktajos termiņos, kā arī Valsts policija veiks pasākumus, lai nodrošinātu tiesību realizēšanu. Datu subjekts var iesniegt pieprasījumu:
- rakstveida formā klātienē VP, uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
- elektroniskā pasta veidā, parakstot vēstuli ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pasta adresi: pasts@vp.gov.lv;
- nosūtot VP vēstuli pa pastu;
- izmantojot pakalpojumu „E-iesniegums” portālā: www.latvija.lv
Ja Jums ir radušies kādi jautājumi saistībā ar Privātuma politiku vai Jūsu personas datu apstrādi, tad var sazināties, izmantojot VP Privātuma politikā (https://www.vp.gov.lv/lv/privatuma-politika-personas-datu-aizsardziba) norādīto kontaktinformāciju. Tāpat arī Jūs varat personīgi vērsties ar iesniegumu Valsts policijā Čiekurkalna 1.līnija 1, K-4, Rīgā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Ja Jūs uzskatāt, ka neesam spējuši savstarpēji atrisināt radušos problēmjautājumu un Valsts policija joprojām ir pārkāpusi Jūsu tiesības vai nav pietiekami aizsargājusi Jūsu datus, Jums ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijai:
Elijas iela 17, Rīga, LV-1050,
pasts@dvi.gov.lv,
https://www.dvi.gov.lv/lv/iesniegumu-paraugi
8. Personas datu aizsardzība.
Valsts policijā tiek nodrošināta personas datu informācijas apstrāde, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības, izmantojot samērīgas un piemērotas fiziskās, tehniskās un administratīvās procedūras un līdzekļus personas datu aizsardzībai.
Jebkuri dati, ko Valsts policija apstrādā personāla atlases procesa nodrošināšanai un citiem nolūkiem, tiek apstrādāti saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un Valsts policijā noteiktajām iekšējām procedūrām, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu aizsardzības prasības un rūpējoties par datu drošību un konfidencialitāti.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tehnisko resursu uzturēšanu un informācijas sistēmu administrēšanu nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kura uzdevumus un kompetenci nosaka normatīvie akti, t.sk. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nolikums, un precizē vienošanās un pakalpojuma līmeņa līgumi.
9. Citi jautājumi
Personas datu apstrādes ģeogrāfiskā teritorija:
Personas dati tiek apstrādāti Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ) un, ja tam ir pamats – atbilstoši Privātuma politikas 6.nodaļā noteiktajam arī ārpus ES/EEZ.
Automatizētā lēmuma pieņemšana:
Valsts policija neveic automatizēto lēmumu pieņemšanu (profilēšanu).
Personas datu glabāšanas termiņš:
Personas dati tiek glabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ne ilgāk kā nepieciešams datu apstrādes nolūkam. Saskaņā ar Valsts policijas lietu nomenklatūru personas datiem var būt dažāds glabāšanas termiņš, atkarībā no personas datus saturošā dokumenta un tos uzglabā saskaņā ar lietu nomenklatūrā noteikto laika periodu.
VP glabā un apstrādā Datu subjekta personas datus, kamēr pastāv vismaz viens no šādiem kritērijiem:
-
kamēr tiek izpildītas no starp VP un Datu subjekta noslēgtā līguma izrietošās saistības vai Datu subjektam tiek sniegts pakalpojums;
-
kamēr VP pastāv normatīvajos aktos noteikts pienākums glabāt attiecīgos datus;
-
kamēr tiek pilnībā izskatīts un/vai izpildīts Datu subjekta lūgumā/iesniegumā minētais;
-
kamēr ir spēkā Datu subjekta piekrišana attiecīgai personas datu apstrādei, ja nepastāv cits datu apstrādes likumīgs pamats;
-
kamēr spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā VP vai Datu subjekts var realizēt savas leģitīmās intereses (piemēram, iesniegt iebildumus vai celt vai vest prasību tiesā).
Personas datu apstrāde ārkārtējās situācijās:
Ārkārtējā situācijā Valsts policija ir tiesīga veikt papildu personas datu apstrādi, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumiem, kuri tiek izdoti uz likuma „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” pamata. Tajā skaitā Valsts policija ir tiesīga nodot saņemtos datus citām iestādēm, ja datu nodošana ir tiesiski pamatota un nepieciešama saņēmējam, lai izpildītu minētājos rīkojumos noteiktos uzdevumus.
Personas datu apstrāde epidemioloģiskās drošības nolūkos:
Atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai Ministru kabinets var noteikt dažādus īpašos nosacījumus un prasības, kas skar juridiskās un fiziskās personas, tajā skaitā paredzot dažādu privātpersonu tiesību ierobežojumus. Lai izpildītu Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos noteiktās prasības, kas nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, Valsts policija veic šajos tiesību aktos paredzēto personas datu apstrādi epidemioloģiskās drošības pasākumu ietvaros.
Tiesiskais pamats:
Epidemioloģiskās drošības likums, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, VDAR 6.panta 1.punkta d) un e) apakšpunkts: datu subjektu vai citas fiziskas personas vitālo interešu aizsardzība, sabiedrības intereses.
Papildu informācija:
Šī ir Privātuma politikas aktuālā redakcija. Privātuma politikā norādītā informācija nav izsmeļoša. Valsts policija patur tiesības veikt grozījumus Privātuma politikā, papildinot vai precizējot to un publicējot Privātuma politikas aktuālo versiju Valsts policijas oficiālajā tīmekļvietnē (www.vp.gov.lv) ar datumu, kurā tā ir stājusies spēkā.