Šī gada 1. un 2. jūlijā Cēsīs norisinājās Sarunu festivāls LAMPA. Arī Valsts policija rīkoja un vadīja diskusijas, aktīvi apmainījās ar viedokļiem un diskutēja par sabiedrībā aktuālām tēmām.
Piektdien, 1. jūlijā, kopā ar ekspertiem no Latvijas Republikas prokuratūras un KNAB diskusijā skaidrojām par mantas konfiskāciju pirmstiesas procesā – kas ir noziedzīgi iegūti līdzekļi un to legalizācija, vai tiesības uz mantu ir bezgalīgas?
Jau mirkli vēlāk sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Labklājības ministrija, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu un Biedrība Tēvi runājām par tēmu, par kuru ir jārunā skaļi, plaši un dziļi – vardarbība! Meklējām atbildes uz jautājumiem, kā veidot mazāk vardarbīgu sabiedrību, kad par to ir jāsāk domāt un kur meklējamas vardarbības saknes?
Pēdējā laikā sabiedrībā novērojams agresijas, draudu un neiecietības pieaugums gan ikdienas situācijas sabiedrībā, gan pret atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, žurnālistiem un mediķiem, turklāt gan reālajā, gan virtuālajā vidē. Tāpēc diskusijā “Naida runa internetā un ārpus tā” spriedām par to, kas tieši ir naida runa un naida noziegumi, kā tos izmeklē un kas jādara, lai tos novērstu?
Sarunu festivālā “Lampa” kā eksperti tikām aicināti piedalīties sarunā arī par nemateriālo piespiedu izpildes līdzekļu neizmantotajām iespējām, par e-tiesiskumu un kā darba digitalizācija palīdz veikt pienākumus.
Savukārt sestdien, 2. jūlijā, piedalījāmies diskusijā “Naudas ceļi un neceļi. Naudas atmazgāšana un cilvēktirdzniecība”, kopā ar kolēģiem no Finanšu nozares asociācija, Tiesībsarga birojs, Finanšu izlūkošanas dienests un Iekšlietu ministrija skaidrojām, kurām sabiedrības grupām ir lielāks risks kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem un kādi ir iespējamie signāli, ka kas tāds jau ir noticis?
Tāpat pie Cilvēkdrošības telts 2. jūlijā varēja satikt Valsts policijas kriminālistikas ekspertus un policistus no kārtības policijas.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks piedalījās reālos notikumos balstītās “Krāpšanas rokasgrāmatas” atvēršanā un kopā ar kolēģiem no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Iekšējā drošības biroja un Iekšlietu ministrijas diskusijā "Mundiera gods. Kas jādara, lai veicinātu iekšlietu nozares prestižu?" pārliecinājās, ka dienests un darbs iekšlietu sektorā ir prestižs un meklēja risinājumus, kas jādara, lai arvien vairāk jauniešu vēlētos aizstāvēt sabiedrību un mūsu Latviju.
