Turpinoties krāpnieku aktivitātei un pieaugot ar krāpšanu saistītiem zaudējumiem, Valsts policija uzsāk sociālo kampaņu “____ veids, kā pazaudēt naudu!”, kuras mērķis ir stiprināt iedzīvotāju zināšanas un noturību, tādējādi samazinot reģistrēto krāpšanu gadījumu skaitu, kuros iedzīvotājiem radīti zaudējumi. Kampaņa balstās uz humoru par absurdām situācijām, vienlaikus parādot arī emocionālo pusi par cietušā zaudējumiem. Valsts policija aicina sabiedrību būt kritiskai, neuzticēties nepārbaudītai informācijai un rīkoties piesardzīgi, saskaroties ar potenciālām krāpnieciskām situācijām, un pats galvenais – piezvanīt saviem tuviniekiem un informēt par krāpnieku darbībām.
Atklājot kampaņu Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norādīja: “Katrā jokā ir tikai daļa joka – mēs vēlamies atgādināt sabiedrībai par krāpnieku darbību. Veidu, kā pazaudēt naudu, ir daudz, un nereti tie ir savstarpēji saistīti. Tāpēc kampaņas vēstījums “veids, kā pazaudēt naudu” ļauj to izmantot, atspoguļojot visdažādākās krāpšanas – ātras, šausminošas, neticamas. Aicinām ikvienu, kas redz kampaņas materiālus un šos pieredzes stāstus: piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks.”
Šī gada pirmajā pusgadā Valsts policijā reģistrēti 3493 krāpniecības gadījumi (+1533 salīdzinājumā ar pērno gadu), no kuriem 1444 (+367) gadījumos iedzīvotājiem radīti reāli finanšu zaudējumi, kas kopumā sasniedz gandrīz 10 miljonus eiro (+1,5 miljoni eiro).
Krāpnieki nereti nozog ne tikai naudu, bet arī uzticēšanos
Krāpnieki izmanto dažādas taktikas, tostarp uzdodas par iestāžu vai banku pārstāvjiem, tuviniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Viņu mērķis – pēc iespējas ātrāk panākt, lai persona atklāj savus personīgos vai finanšu datus, pārskaita naudu vai instalē ļaunatūru savās ierīcēs.
“Krāpnieku darbība nav tikai par datu vai naudas izkrāpšanu – tā grauj sabiedrības uzticēšanos un drošības sajūtu. Mūsdienu krāpnieki ir organizēti, tehnoloģiski zinoši un apzināti izmanto cilvēku neziņu, līdzjūtību vai labticību savā labā. Aiz katra šāda gadījuma stāv reāli zaudējumi – gan finansiāli, gan emocionāli. Ar šo kampaņu vēlamies atgādināt: arī šķietami nekaitīgs klikšķis internetā vai saruna pa telefonu var kļūt par veidu, kā pazaudēt naudu. Tāpēc ir svarīgi runāt, dalīties un iemācīties atpazīt riskus, pirms ir par vēlu,” norāda Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs.
Bieži vien cilvēki rīkojas impulsīvi, noticot stāstiem par negadījumiem, “bloķētiem” kontiem vai “neatliekamām” situācijām. Šādos gadījumos pietiek ar vienu neapdomātu soli, lai zaudējumi būtu ievērojami. Tieši balss zvanu krāpšana šī gada pirmajos sešos mēnešos ir izplatītākais krāpšanu veids. Valsts policijā kopumā reģistrēti 2417 šādi krāpšanas mēģinājumi vai gadījumi (+1488), kuros izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro, skarot 674 personas.
Pieaugums novērojams arī citos krāpniecības veidos. Šogad Valsts policijā reģistrēti 155 investīciju krāpšanas gadījumi, kuros iedzīvotājiem nodarīti zaudējumi vairāk nekā 2,6 miljonu eiro apmērā. Krāpnieki nemitīgi pielāgo savas taktikas un tēlus, bieži izsūtot viltus īsziņas par “sodiem”, “nepabeigtiem maksājumiem” vai “rēķinu paziņojumiem”. Tikai šā gada pirmajā pusē šāda veida īsziņu dēļ 328 iedzīvotājiem radīti zaudējumi pusmiljona eiro apmērā.
Krāpnieki neaprobežojas tikai ar izlikšanos par iestāžu, radinieku vai pakalpojumu sniedzēju – arvien izplatītāka kļūst krāpšana, kurā uzdodas par darba kolēģi vai vadītāju, lūdzot steidzami apmaksāt lielu rēķinu vai veikt pārskaitījumu “sadarbības uzsākšanai”. Šādos gadījumos tiek izmantota steiga, laika trūkums un autoritāte, lai ietekmētu cilvēka lēmumu pieņemšanu. Rezultātā 16 gadījumos šāds nepārbaudīts maksājuma uzdevums šogad radījis 887 591 eiro lielus zaudējumus.
Absurdas situācijas – kā brīdinājums citiem
Kampaņas nosaukumā ietvertais tukšums – “____ veids, kā pazaudēt naudu!” – nav nejaušs. Ikviens tiek aicināts aizpildīt šo vietu ar reāliem, bieži vien neticamiem, bet diemžēl patiesiem piemēriem, kas raksturo, kā cilvēki nonākuši krāpnieku lamatās, piemēram: “ātrs veids”, “viegls veids” vai “koda atdošanas veids”.
Vizualizācijas balstītas patiesos gadījumos: nauda ietīta dvieļos, salikta maisiņos, atstāta parkā zem soliņa vai pat mesta pa logu. Dažos gadījumos krāpnieki lūguši cilvēkiem sabojāt savas ierīces – ievietot tās ledusskapī vai iegremdēt ūdenī –, lai liegtu iespēju pārtraukt savienojumu vai ziņot par notikušo.
Šāda situāciju attēlošana ar humora elementiem palīdz gan pievērst uzmanību, gan padara tēmu apspriežamu sarunās ģimenē un draugu lokā.
Sabiedrības iesaiste – svarīgākā aizsardzība
Valsts policija īpaši aicina sabiedrību runāt ar tuviniekiem – vecākiem, vecvecākiem, bērniem – par to, kā rīkoties, ja saņemts aizdomīgs zvans, īsziņa, e-pasts vai piedāvājums. Ir vērts vienoties par “atslēgas vārdiem” vai rīcības plānu, lai krāpniekiem neizdotos pārsteigt nesagatavotus. Šādas sarunas palīdz laikus pamanīt aizdomīgas situācijas un nepieļaut, ka krāpniekiem izdodas sasniegt savu mērķi.
Lai stātos pretī krāpniekiem, informatīvu atbalstu ir piekritušas sniegt teju 60 iestādes un uzņēmumi, kā bankas, kurjerdienesti, kinoteātri. Tikai kopā ar citām iestādēm un iedzīvotāju iesaisti, mēs varam pasargāt savējos no krāpniekiem. Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!