Valsts policijas priekšnieks: Valsts kontroles revīzijas ziņojums prasa padziļinātu skaidrošanu

Šonedēļ Valsts kontrole publicēja savu lietderības revīziju “Kā nodrošināt pietiekamu skaitu policistu?” un Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un Valsts kontroles vadība gan kopīgā preses konferencē, gan Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē iepazīstināja ar revīzijas laikā gūtajiem secinājumiem, kā arī ar jau uzsāktajiem un plānotajiem pasākumiem Valsts policijas procesu uzlabošanā un optimizēšanā.

Vienlaikus, neskatoties uz sniegtajiem Valsts policijas skaidrojumiem un publiski pieejamo Valsts kontroles revīziju, ir konstatēts, ka dažādos formātos publiskajā vidē šajās dienās ir radušās neprecīzas interpretācijas par atsevišķām revīzijā minētajām pozīcijām, kas raisa neizpratni sabiedrībā par policijas funkcijām, pārvaldību un darbu.

Arī Valsts kontrolieris Edgars Korčagins, uzsākot ziņojumu par revīziju Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē[1], vērsa uzmanību uz šādu iezīmi – daudzviet publiskajā telpā izskanējušajām nepamatoti kritiskajām ziņām par revīzijā konstatēto. Viņš uzsvēra, ka Valsts kontrole gan šīs, gan citu revīziju gaitā ir pārliecinājusies par Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas spēju īstenot reformas, piebilstot, ka daudzām nozarēm šajā ziņā būtu, ko mācīties. Tāpat viņš akcentēja, ka konkrētā revīzija nav vērsta uz līdzšinējā darba kritizēšanu, bet gan īstenota ciešā sadarbībā ar Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas kolēģiem, meklējot atbildes uz jautājumu, kā turpināt labi iesākto darbu, ko iestādes jau darījušas, un kā turpmāk nodrošināt pietiekamu policistu skaitu.

Nepatiesi interpretēta policistu vidējā atlīdzība

Publiski izskanējusi informācija par it kā vidējo policistu algu, balstot to uz konkrēto amatu kategoriju gada vidējo atlīdzību pirms nodokļiem, nav precīzs reālais darbinieku atlīdzības atspoguļojums.

Nenoliedzami, policistu atlīdzība īpaši pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi – 2025. gadā Valsts policijai tika piešķirts lielākais papildu finansējums – gandrīz 40 miljonu eiro ar mērķi vidēji par 10% palielināt amatpersonu mēnešalgas, kā arī ieviest jaunas piemaksas 300 eiro apmērā par noteiktu funkciju un uzdevumu izpildi. Vienlaikus, kā arī atzīst pat Valsts kontrole, Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēma ir komplicēta.

Sniedzot Valsts policijas komentāru, vēršam uzmanību, ka Valsts policijas amatpersonu atlīdzība veidojas ne tikai no mēnešalgas, bet arī mainīgās daļas, kas ir piemaksas un it īpaši virsstundas – tās, kas rodas no pārstrādes, jo policijā trūkst darbinieku. Un ņemot vērā dažādās policijas funkcijas un amatus, saņemto atlīdzību nevar vispārināt vidēji uz visu policiju.

Līdz ar to publiski izskanējusi informācija, ka reaģējošie un operatīvie darbinieki vidēji algu bruto (pirms nodokļiem) saņem apmēram 3500 eiro, bet izmeklētāji – 3212 eiro, bez papildu skaidrojuma, kā šīs summas ir iegūtas, raisa jautājumus un ir pieņemams kā vispārinājums. Reālā situācija rāda, ka 2025. gadā Valsts policija pie normālas darba slodzes, amatpersonu vidējā atlīdzība bija apmēram 1800 eiro neto (pēc nodokļiem). Šis ir arī atspoguļots Valsts kontroles revīzijā, ar kuru ikvienam ir iespēja iepazīties padziļinātāk.

Turklāt Valsts kontrole ir konstatējusi, ka 296 slodzes, kas optimālajā gadījumā būtu vēl papildu 300 cilvēku – ir nodrošinātas uz esošo amatpersonu virsstundu rēķina. Šīs gandrīz 300 noslodzes ir nepieciešamas, lai policija spētu reaģēt un nodrošināt sabiedrisko kārtību, lai cilvēki Latvijā varētu justies droši.

Policijas funkciju “nelietderība”

Valsts policija piekrīt Valsts kontroles revīzijā konstatētajam, ka ir nepieciešams pārskatīt atsevišķas amata vietas un to pārveidošanu uz darbinieku amatiem. Viņu rosinājums ir pārveidot aptuveni 700 amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatus par brīvlīguma amatiem bez speciālās dienesta pakāpes, vienlaikus Valsts policija uzskata, ka šo policistu darbs jāvērtē plašākā kontekstā.

Proti, papildu būtu jāpievērš uzmanība policijas profesijas pamatam – tam, ko nozīme dienests policijā. Tā ir gatavība darbam 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, spēja reaģēt uz dažādām ārkārtas situācijām un nepieciešamības gadījumā, kas nereti tiek arī darīts, tikt norīkotam citu uzdevumu izpildei. Valsts policijas darba organizācija un slodzes sadalījumu nevar rēķināt tikai matemātiski – ir vairāki aspekti pēc kuriem jāvadās, kā piemēram, kriminogēnā situācija konkrētā vietā, ģeogrāfiskie attālumi un apkalpojamās teritorijas lielums, lai resursa nepietiekamības gadījumā elastīga iespēja maksimāli operatīvi kompensēt ar citu pieejamo spēku iesaisti.

Kļūdains ir pieņēmums, ka amatpersonas statusam raksturīgā paaugstinātā atbildība, dienesta disciplīna, gatavība darbam bīstamos apstākļos un noteikta sagatavotība nepieciešama tikai amatiem, kuros risks ir pastāvīga ikdienas darba sastāvdaļa. Šīs prasības ir neatņemama amatpersonas statusa daļa, jo drošības apdraudējumi ir neprognozējami un amatpersonai jebkurā brīdī var rasties pienākums reaģēt apdraudējuma gadījumā, tostarp ārpus tiešo amata pienākumu standarta izpildes laika, piemēram, krīzes situācijās, nemieros vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Līdz ar to policijas resursam jābūt pastāvīgi sagatavotam krīzēm, un nacionālā drošība nevar balstīties uz civilām struktūrām uzdevumos, kuri pēc būtības prasa amatpersonas pilnvaras un dienesta disciplīnu.

Šādas izmaiņas ir jāvērtē īpaši piesardzīgi un ļoti tālredzīgi, jo to ietekme var izpausties gan īstermiņā, mazinot policijas mobilizācijas spēju un apgrūtinot kārtības nodrošināšanu dažādu drošības uzdevumu ieviešanā, gan ilgtermiņā, vājinot policijas kapacitāti, kas palielina noziedzības riskus.

Vienlaikus ir jāizceļ, ka jau līdz šim Valsts policija ir pārveidojusi vairākus amatus, kurus var pildīt darbinieki bez speciālās dienesta pakāpes.

Personāla trūkums Rīgas reģiona pārvaldē

2025. gada beigās Rīgas reģionā aizpildītas apmēram 62% amatpersonu amata vietas, nekomplekts – 38%. Tas aizvien ir nepietiekami. Vienlaikus Rīgā ir koncentrēti policijas spēki ne tikai no Rīgas reģiona pārvaldes, bet arī Galvenās kārtības policijas pārvaldes un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, kas ir vērā ņemams cilvēkresurss ar iespēju atbalstīt Rīgas kolēģus. Tāpat būtisks atbalsts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas kolēģi.

Izskatot iespēju pārcelt amatpersonas no citiem reģioniem uz Rīgas reģionu, ir jārēķinās ar būtiskām finansiālām izmaksām – saskaņā ar normatīvo regulējumu, vienas amatpersonas pārcelšana, kompensējot pārcelšanas izdevumus, īres izdevumus un citas izmaksas, gadā ietekmi uz policiju tas veidotu līdz pat 12 tūkstošiem eiro. Ja tie ir 100 cilvēku no reģioniem – tas ir vairāk nekā viens miljons eiro, kura Valsts policijai budžetā nav.

Turklāt tam būtu arī negatīva drošības situācijas ietekme – tādējādi tiktu vājināti pārējie Latvijas reģioni, kuros policistiem ir jānosedz teritoriāli daudz lielākas teritorijas un šajos ģeopolitiskajos apstākļos tas nav pieļaujams. Tāpēc Valsts policija ir pārliecināta, ka šis šobrīd ir optimālais darba organizācijas modelis.

Vienlaikus varam priecāties, ka pagājušajā gadā Valsts policijā uzņemtas 375 personas, tostarp 39 no tiem ir bijušie darbinieki, kuri ir atsākuši strādāt policijā pēc dienesta pārtraukšanas, bet atvaļinātas ir 302 amatpersonas. Iepriekšējos gadus šī tendence bijusi pilnīgi pretēja, jo no dienesta atvaļināto personu skaits bijis lielāks nekā uzņemto.

Valsts policija arī pateicas ikvienam iedzīvotājam par sadarbību un mūsu darba novērtējumu, kas katru gadu tikai pieaug. Pērn veiktā pētījumu centra SKDS aptauja “Attieksme pret Valsts policiju” liecina, ka sabiedrības uzticības vērtējums ir sasniedzis līdz šim augstāko rezultātu – 74%. Turklāt 2024. un 2025. gada Ēnu dienā viena no pieprasītākajām profesijām bija tieši policijas inspektors, pērn Valsts policijas darbiniekus ēnoja vairāk nekā 400 jauniešu visā Latvijā! 

Iekšlietu ministrija un Valsts policija pēdējos gados ir mērķtiecīgi strādājušas pie policijas dienesta apstākļu uzlabošanas, īstenojot virkni pasākumu gan atalgojuma, gan darba organizācijas un personāla politikas jomā. Bet iekšējās drošības stiprināšana nav vienreizējs pasākums, bet nepārtraukts process, kas prasa ilgtermiņa plānošanu un mērķtiecīgus risinājumus. Ir jāturpina investēt iekšējā drošībā un tā stiprināt!

Valsts policija pateicas un atzinīgi novērtē Valsts kontroles paveikto revīzijas laikā un tās sniegtos ieteikumus, analizējot ne tikai problēmas sekas, bet arī tās cēloņus, kā arī identificējot iespējamos rīcības virzienus situācijas uzlabošanai. Esam gatavi sadarboties arī turpmāk, lai sasniegtu visaugstākos rezultātus!

Gods kalpot Latvijai!