Turpinot iesākto publikāciju sēriju par 2023. gada drošības tendencēm Latvijā, šodien sīkāk apskatīsim statistikas datus saistībā ar ceļu satiksmi.
2023. gadā valstī kopumā Valsts policija ir reģistrējusi 18 899 ceļu satiksmes negadījumus, kas ir par 260 negadījumiem mazāk kā 2022. gadā.
Ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojā gājušo cilvēku skaits:
- Bojā gājuši – 142 (+27)
- Smagi cietuši – 382 (-47)
- Viegli cietuši – 3783 (+190)
“Aizvadītā gada statistika un Valsts policijas novērojumi aizvien liecina to, ka drošības situācija uz ceļiem valstī kopumā nav pietiekami laba. Joprojām par ceļu satiksmes negadījumu galvenajiem iemesliem var minēt autovadītāju pārgalvību, steigu un neuzmanību, tādēļ ik gadu regulāri atgādinām satiksmes dalībniekiem, ka primāri pašam ir jārūpējas par savu drošību ceļu satiksmē un jāievēro noteiktās drošības prasības, jo tādejādi var pasargāt gan sevi, gan arī līdzcilvēkus,” uzsver Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Lai gan 2023. gads iezīmējas ar negatīvu tendenci bojā gājušo ceļu satiksmes negadījumos ziņā, tomēr salīdzinot pēdējo desmit gadu statistiku, kad 2004. gadā uz ceļiem gāja bojā 519 cilvēki, tad situācija kopumā uzlabojas. Aplūkojot letālos ceļu satiksmes negadījumus pa to veidiem, tad nemainīgi visvairāk notiek transportlīdzekļu sadursmes.
Letālo ceļu satiksmes negadījumu raksturojums pa veidiem:
- Sadursme – 51 (+14)
- Uzbraukšana gājējam – 32 (+4)
- Apgāšanās – 29 (+14)
- Uzbraukšana velosipēdistam – 11 (-8)
- Uzbraukšana šķērslim – 11
- Citi – 8 (+3)
Braukšana alkohola vai citu apreibinošo vielu iespaidā
Aktualitāti aizvien nezaudē tēma braukšana reibumā, jo ikdienas atrodas kāds transportlīdzekļa vadītājs, kurš riskējot ar savu un apkārtējo drošību un dzīvību, izlemj vadīt savu spēkratu būdams alkohola vai citu apreibinošo vielu reibumā.
Aplūkojot statistiku par pēdējiem četriem gadiem, situācija ir nedaudz uzlabojusies, kopš izmaiņām Krimināllikumā, kad spēkā stājās kriminālatbildība par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm vai narkotisko vielu iespaidā. Jāuzsver, ka diemžēl nemainīgi negatīva tendence ir, ka aizvien liela daļa vada transportlīdzekli būdami stiprā alkohola reibumā virs 1,5 promilēm – pērn tādi bija 1082 gadījumi no visiem 3413.
Reģistrētie pārkāpumi par braukšanu reibumā (gan administratīvie procesi, gan kriminālprocesi):
- 2023. gads – 3413
- 2022. gads – 4297
- 2021. gads – 5391
- 2020. gads – 5170
No tiem konstatētie pārkāpumi par braukšanu reibumā bez tiesībām
- 2023. gads – 1317
- 2022. gads – 1743
- 2021. gads – 1753
Iespējams, mīts, ka, ja reibumā brauks tas, kuram nav transportlīdzekļa vadītāja apliecības, tad nebūs ko zaudēt, aizvien valda atsevišķā sabiedrības daļā, jo gandrīz puse no viesiem fiksētajiem braucējiem reibumā bija tādi, kuri vadīja transportlīdzekli, būdami reibumā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Pat, ja dzērājšoferim bez tiesībām šķiet, ka viņam nav, ko zaudēt, viņš ir drauds pārējai sabiedrībai. Jāpiemin, ka par braukšanu reibumā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām ir paredzēta kriminālatbildība, kā arī transportlīdzekļa konfiskācija, ja tas ir autovadītājam piederošs, vai arī tiek piedzīta pilna vai daļēja šā transportlīdzekļa vērtība.
Pērn par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, kā arī par braukšanu reibumā (alkohola vai citu apreibinošo vielu reibumā) bez tiesībām un arī par atteikšanos no alkohola pārbaudes kopumā tika konfiscēti 815 transportlīdzekļi un 1607 gadījumos noteikta pilna vai daļēja transportlīdzekļa vērtības piedzīšana.