Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes likumsargi šomēnes pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā pret “naudas mūli”, kurš saistīts ar telefonkrāpšanu. Likumsargi vīrieti aizturēja šā gada 3. februārī Rīgā, Ziepniekkalna mikrorajonā, pēc tam, kad viņš atkārtoti bija ieradies pie 1949. gadā dzimušas sievietes, lai paņemtu viņas naudu. Kopumā tika izkrāpti 25000 eiro. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess, un aizturētajam vīrietim piemērots drošības līdzeklis – apcietinājumus.
Šī gada 3. februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvalde uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas un pēc Krimināllikuma 195. panta otrās daļas – par krāpšanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Cietusī sieviete Valsts policijai ziņoja par vīrieti, kas ilgstošā laika periodā esot viņai zvanījis un piedāvājis gūt peļņu, ieguldot naudu naftas rūpnīcas akcijās. Sieviete piekrita šim piedāvājumam. Vairākas reizes uz viņas dzīvesvietu brauca kurjers, kuram viņa deva naudu, lai ieguldītu to akcijās. 31. janvārī sieviete saprata, ka ir apkrāpta, un vērsās Valsts policijā.
3. februārī, kad kurjers atbrauca kārtējo reizi, lai saņemtu visu prasīto naudu, Valsts policijas likumsargi viņu aizturēja. Aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Aizturētais ir 1991. gadā dzimis Ukrainas valstspiederīgais, kurš iepriekš Valsts policijas redzeslokā nav nonācis.
Policija krimināllietas materiālus šā gada 10. maijā nodeva Rīgas Pārdaugavas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret aizdomās turēto personu.
Valsts policija par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem regulāri aiztur naudas kurjerus jeb “naudas mūļus”. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un uzreiz pārtraukt šādas telefonsarunas! Tāpat likumsargi brīdina nenodot skaidru naudu nepazīstamām personām. Krāpnieki mēdz izdomāt dažādus stāstus, pat uzdoties par policijas un banku darbiniekiem, taču jāatceras, ka valsts iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai prasītu naudu vai piekļuves datus banku kontiem.