Flickr
No 2026. gada 7. maija līdz 8. maijam Rīgā, BTA Daugavas stadionā, norisinājās Valsts policijas un Valsts policijas koledžas organizēta starptautiska konference “Drošība sporta pasākumos: policijas reaģēšana un sadarbība”. Divās dienās konference pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku klātienē un attālināti no sešām valstīm – policistus, sporta drošības ekspertus, apsardzes komersantus, valsts pārvaldes un apvienības “Apeirons” pārstāvjus, kā arī medicīnas jomas ekspertus un Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas studējošos.
“Sports ir emociju pilns – vieni svin uzvaru, kamēr citi piedzīvo zaudējumu. Policijas un drošības dienestu galvenais uzdevums ir panākt, lai vienīgais asa sižeta moments stadionā būtu spēles laukumā, nevis tribīnēs vai ārpus norises vietas. Ja policisti pasākuma laikā paliek nemanāmi, tad tas ir labākais kompliments, jo tas nozīmē, ka viss noritējis gludi. Reti kurš aizdomājas, ka šādu pasākumu drošības nodrošināšanā iesaistās ne tikai policija, bet arī starptautiskie partneri, futbola klubi, līdzjutēji, pašvaldības un apsardzes dienesti,” atklājot konferenci, norādīja Arturs Smilga, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieks.
Konferences pirmajā dienā eksperti no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Šveices un Latvijas dalījās pieredzē par policijas sadarbību starptautiskā līmenī, Nacionālo futbola informācijas punktu (NFIP) tīkla lomu, Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) pieeju drošībai, kā arī riska faktoriem, kas var veicināt konfliktus sporta pasākumos.
Apvienotās Karalistes Nacionālā futbola informācijas punkta vadītājs Čads Hjustons un viņa kolēģis Rodžers Brauns iepazīstināja ar aktualitātēm futbola drošības jomā, Zviedrijas policijas pārstāvis Daniels Hedmans – ar NFIP tīkla praksi lielos sporta pasākumos, bet Lietuvas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Ruslans Zadorins dalījās ar starptautiskās policijas sadarbības pieredzi. Igaunijas Kultūras ministrijas sporta ministra vietnieks Raido Mitts pastāstīja par Igaunijas ceļu uz pievienošanos Sentdenī konvencijai par integrētu pieeju drošībai, aizsardzībai un pakalpojumiem futbola spēlēs un citos sporta pasākumos.
Savukārt UEFA Drošības un aizsardzības vadības vecākais vadītājs Adrians Dinka prezentēja UEFA pieeju drošībai. “Dažkārt jēdziens “integrācija” šķiet abstrakts – ko tas īsti nozīmē? Es to skaidroju vienkārši: tā ir sadarbība. Esmu to pieredzējis, strādājot policijā, un redzu arī tagad, atrodoties UEFA. Starptautiska sadarbība starp dažādām organizācijām stiprina drošību futbola pasākumos, palīdz uzturēt sabiedrisko kārtību un veicina viesmīlīgu atmosfēru visā Eiropā. No UEFA perspektīvas mēs šobrīd cieši sadarbojamies ar NFIP tīklu un Eiropolu (Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai) noziedzības un spēļu rezultātu manipulāciju apkarošanā. UEFA iegulda ievērojamu darbu arī sadarbības stiprināšanā starp publisko un privāto sektoru,” uzsvēra Adrians Dinka.
Redzējumu par sporta drošību Latvijā pauda Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos Edgars Pukinsks, kurš vienlaikus vadīja un moderēja konferenci, rosinot vērtīgas savstarpējās diskusijas. Tāpat savu profesionālo skatījumu no Latvijas puses pauda arī Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs, Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona priekšnieka vietnieks Rolands Marcinkevičs, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs un Biznesa augstskolas "Turība" pārstāvis Vilnis Veinbergs.
Savukārt Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko uzsvēra: “Futbols ir populārākais sporta veids ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, un drošība tajā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem. Tas nav tikai pienākums, bet arī atbildība pret sportistiem, tiesnešiem, treneriem, skatītājiem un ikvienu valsts iedzīvotāju. Latvijā arvien biežāk notiks starptautiska mēroga pasākumi, un to sekmīga norise nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar Valsts policiju.”
Lai stiprinātu iesaistīto institūciju spēju savlaicīgi identificēt riskus, koordinēt reaģēšanu un nodrošināt efektīvu sadarbību dažādu incidentu gadījumos sporta pasākumu laikā, konferences otrajā dienā, 8. maijā, notika slēgtas mācības. To laikā dalībnieki no teorētiskajām diskusijām pārgāja uz praktiskām mācībām, BTA Daugavas stadionā reāllaika simulācijās izspēlējot 13 dažādas krīzes situācijas.
Simulācijās tika pārbaudīta drošības sistēmas darbība stadiona piekļuves zonā – apsardzes darbinieku spēja pārbaudīt un komunicēt ar personām, kurām ir kustību traucējumi un kuri pārvietojas ratiņkrēslos, spēja personu pārbaužu laikā identificēt aizliegtus priekšmetus, rīcība agresīvu līdzjutēju gadījumos, sadarbība ar Valsts policijas amatpersonām situācijās, kad personas mēģina slēpt aizliegtus priekšmetus, kā arī nekontrolētas pūļa plūsmas vadība un mēģinājumi apiet vai izspiest drošības norobežojumus.
Tāpat daļa scenāriju bija vērsti uz incidentiem tribīnēs un fanu sektorā spēles laikā. Dalībnieki praktiski risināja situācijas, kas saistītas ar medicīniskās palīdzības sniegšanu līdzjutējam veselības traucējumu gadījumā, rīcību situācijās, kad personas atrodas alkohola reibumā, fizisku konfliktu deeskalāciju starp līdzjutējiem, aizliegtas simbolikas izvietošanas novēršanu, kā arī smēķēšanas aizlieguma ievērošanas kontroli. Katrā scenārijā tika vērtēta apsardzes darbinieku, Valsts policijas amatpersonu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta personāla savstarpējā sadarbība un koordinācija.
Konference tika rīkota projektā Nr. VP/IDF/2024/5 “Valsts policijas reaģēšanas mobilitātes un pretterorisma spēju stiprināšana, veidojot praktisko mācību centru”, kas tiek īstenots Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Projekta vadošā iestāde Latvijā ir Iekšlietu ministrija. Tā kopējais finansējums ir 10 598 882 eiro, no kuriem 7 949 162 eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums, bet 2 649 720 eiro – valsts budžeta līdzekļi. Projekta īstenošanas periods ir no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2029. gada 31. decembrim.