Šī gada 9. decembrī Ceļu satiksmes drošības padomē izskanējušais priekšlikums par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, paredzot tiesību atņemšanu transportlīdzekļa vadītājiem, kuri pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 31 kilometriem stundā, raisījis dažādus viedokļus sabiedrībā, kā arī šķietamu ideju, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības tiks atņemtas ikvienam vadītājam, kas pārsniegs minēto ātrumu.
Precizējot izskanējušo informāciju, policija skaidro, ka šie iespējamie grozījumi, kas aizvien vēl ir tikai projekts, paredzētu, ka autovadītāja tiesību izmantošanas aizliegums uz noteiktu laiku būtu kā papildu soda mērs, un primāri attiektos tieši uz personām, kurām jau iepriekš ir fiksēti būtiski atkārtoti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.
Proti, Valsts policijas amatpersona, apturot atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju, izvērtēs gan pārkāpēja, gan pārkāpuma raksturojošos apstākļus, kā arī atkarībā no pārkāpuma izdarīšanas vietas, varētu piemērot atbilstošāko sodu. Izdarot šādus grozījumus Ceļu satiksmes likumā, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometriem stundā tiktu nodrošināta iespēja piemērot tiesību izmantošanas aizliegumu uz 3 mēnešiem.
Neskatoties uz to, ka jau šobrīd ir paredzēta atbildība par ātruma pārsniegšanu virs 30 kilometriem stundā, statistika liecina, ka tā ir nepietiekama, lai uzlabotu to autovadītāju uzvedību ceļu satiksmē, kuri atkārtoti pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādejādi pakļaujot lielam riskam gan savu, gan apkārtējo satiksmes dalībnieku dzīvību.
“Ceļu satiksmes drošība skar ikvienu satiksmes dalībnieku neatkarīgi no tā statusa, taču jāatzīst, ka aizvien ir daudz tādu transportlīdzekļu vadītāju, kuri turpina rupji pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Valsts policijas ieskatā šā brīža situācija ceļu satiksmes drošības jomā attiecībā pret transportlīdzekļu vadītāju izdarītajiem pārkāpumiem ir neapmierinoša. Lai veicinātu transportlīdzekļu vadītāju ceļu satiksmes noteikto prasību ievērošanu, Valsts policija un Iekšlietu ministrija uzskata, ka ir jāveic izmaiņas administratīvo sodu sistēmā,” norāda Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Jāvērš uzmanība, ka administratīvās atbildības likumā šobrīd ir izslēgta soda apmēra noteikšana atkarībā no tā, vai pārkāpums ir izdarīts pirmo reizi vai atkārtoti. Līdz ar to Valsts policija pārskatīja jau esošo sodu sistēmu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem un attiecīgi tika izstrādāts likuma grozījumu projekts, kas paredz, ka personām, kuras noteiktā laikā atkārtoti veic ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, pie pārkāpuma izdarīšanas atkārtotības, varētu palielināt sankciju un nodrošinātu soda individualizāciju.
Papildinot iepriekšminēto, šāds piedāvājums iespējamiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā balstīts uz iegūtiem faktiem no Valsts policijas 2020. gada pētījuma, gan arī 2021. gada Eiropas parlamenta ziņojumā par Eiropas Savienības ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2021. - 2030. gadam, iesakot turpmākus pasākumus ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaitu tuvināšanu nullei, Eiropas parlaments cita starpā ir aicinājis dalībvalstis piemērot stingrus sodus, lai atturētu no ātruma pārsniegšanas.
Tāpat Pasaules Veselības organizācijas publikācijā “10 Facts about road safety” ir būtiski izceļams fakts, ka palielinoties vidējam ātrumam, palielinās arī ceļu satiksmes negadījumu risks un to seku smagums, tajā skaitā cietušo un bojāgājušo skaits. Nosakot ceļu satiksmes smaguma pakāpi, secināms, ka cēloniskā sakarā tā ir tieši saistīta ar ātrumu. Par vidējā ātruma palielināšanos 1% apmērā, palielinās letālu negadījumu risks par 4%.Piemēram, ja ceļu satiksmes negadījumā mazaizsargātākajam ceļu satiksmes dalībniekam – gājējam, kuru notriec vieglā automašīna ar ātrumu 65 kilometru stundā, ir vairāk nekā četras reizes lielāks bojāejas risks nekā tad, ja šī vieglā automašīna brauktu ar ātrumu 50 kilometru stundā.
Statistika:
2020. gadā Valsts policija veica pētījumu par atkārtotiem ātruma pārkāpumiem ceļu satiksmē. Pētījuma rezultātā tika iegūti dati par 592 personām, kuras laika periodā no 2019. gada 1. jūnija līdz 2020. gada 31. maijam ir vismaz divas reizes pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 31 kilometru stundā.
Tāpat 2021. gadā Valsts policija veica pētījumu par iepriekš atlasītām 592 personām, lai iegūtu datus par to, vai gada laikā, no 2020. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 31. maijam, pārkāpēju uzvedība uz ceļa ir mainījusies, vai personas turpina smagi pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, vai šīm personām ir arī citi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi.
Gada laikā 11% jeb 64 personām no visas izlases ir iestājies liegums vadīt transportlīdzekli, no tiem 14% jeb 9 gadījumos liegums iestājies atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu dēļ. Kopā gada laikā no 592 personām 56% vadītāju (330 personas) tāpat kā iepriekšējā periodā turpināja pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus.
Analizējot tieši ātrumpārkāpējus, no 330 personām, kuras pārkāpušas ceļu satiksmes noteikumus, atļauto braukšanas ātrumu gada laikā ir pārkāpuši 77% (254 personas) vadītāju. No visas izlases grupas (592 personām) ātruma pārkāpēji veido 41%. Kopumā minētās 254 personas ir pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu 404 reizes.
Savukārt atļauto braukšanas ātrumu virs 31 kilometriem stundā ir pārkāpuši 46% (116 personas) no visiem ātruma pārkāpējiem, kuri kopumā atļauto braukšanas ātrumu virs 31 kilometriem stundā pārkāpuši 136 reizes. Vēl 16% (18 personas) no lielā ātruma pārkāpējiem pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu 2 reizes, un viena persona – 3 reizes.
Secināms, ka 20% no visas izlases (no 592) nav mainījuši savus ieradumus, un turpina smagi pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu. Tāpat būtiski uzsvērt, ka kopā gada laikā vadītaji no pētāmās grupas ir iekļuvuši 67 ceļu satiksmes negadījumos.
Protams, policijas klātbūtne ir svarīga ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontrolei, bet vienlaikus šādi iespējamie papildu sodi dotu papildu disciplīnu, jo naudas soda vietā būtu jārēķinās arī ar transportlīdzekļa vadīšanas tiesību ierobežojumiem.