Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa atkārtoti informē sabiedrību par krāpnieku mēģinājumiem izkrāpt maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu „DPD Latvija” un “Omniva Latvija” logo.
Krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās, piemēram, „ss.lv” vai „reklama.lv”, ir izvietojuši savas preces pārdošanai, ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus. Sarakstes laikā iedzīvotājiem tiek nosūtīta viltus interneta vietnes saite, kas vizuāli atgādina „DPD Latvija” vai „Omniva Latvija” interneta mājaslapu. Tajā iedzīvotāji tiek aicināti ievadīt norēķinu kartes datus, lai saņemtu apmaksu par preci attālināti, tādējādi mēģinot iegūt personu norēķinu karšu datus un finanšu līdzekļus. Personām tiek lūgts norādīt arī konta atlikumu.
Valsts policijā pēdējās dienās vēršas arvien vairāk iedzīvotāju, kuri ir saskārušies vai cietuši no minētās krāpniecības shēmas. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir saņemts jau 150 iesniegumu no personām, kurām dažādās interneta tirdzniecības platformās, piemēram, “ss.lv” vai “reklama.lv” izkrāpti vai mēģināts izkrāpt maksājumu karšu datus, krāpniekiem nelikumīgi izmantojot loģistikas uzņēmuma “DPD Latvija” logo. Tāpat saņemts ap 30 iesniegumu par līdzīgām krāpšanām, izmantojot “Omniva Latvija” logo. Turklāt policijā turpina vērsties arvien citi apkrāptie cilvēki.
Aizvien novērojama arī telefonkrāpnieku aktivitāte, proti, Latvijas iedzīvotāji turpina saņemt telefona zvanus no personām, kas runā tikai krievu valodā, uzdodas par banku darbiniekiem, cenšas izvilināt internetbankas pieejas datus – lietotājnumurus un paroles, kurus prasa apstiprināt ar attālinātajiem autentifikācijas rīkiem (piemēram, Smart-ID PIN kodiem).
Lai nepakļautu sevi riskam kļūt par krāpniecības upuriem, Valsts policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem izpaužot personas datus, elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datus un citu personīga rakstura informāciju un drošības nolūkos vienmēr rūpīgi pārliecināties par interneta vietnes adresi, kas tiek atvērta. Jāņem vērā, ka tas, ka telefonsarunas laikā uzrādās Latvijas numurs, nenozīmē, ka zvana tiešām no Latvijas. Krāpnieki spēj ģenerēt telefonu numurus. Bankas darbinieki nekad neprasīs atklāt internetbankas piekļuves datus.
Gadījumos, ja ir izkrāpti finanšu līdzekļi, aicinām nekavējoties rakstīt iesniegumu policijā: elektroniski bez e-paraksta portālā www.latvija.lv vai elektroniski ar e-parakstu, sūtot uz pasts@vp.gov.lv. Plašāka informācija par to kā ziņot policijai atrodama Valsts policijas mājaslapā - https://www.vp.gov.lv/lv/ka-zinot-policijai. Savukārt riska informāciju par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams nosūtīt izskatīšanai policijai mobilajā lietotnē Mana Drošība.
(Ilustratīvs attēls: pixabay.com)