Tuvojoties lielajiem izpārdošanas periodiem un svētku iepirkšanās laikam, Valsts policija atgādina, ka šajā periodā krāpnieki īpaši mērķē cilvēkus, kuri, emocionāli iepērkoties vai meklējot izdevīgus piedāvājumus, klikšķina nepārbaudot avotus vai steigā veic maksājumus. Policija aicina sabiedrību uzmanīgi izvērtēt piedāvājumus un nepieņemt sasteigtus lēmumus, kas var novest pie finansiāliem zaudējumiem.
Viltus interneta veikali joprojām ir viens no krāpšanas veidiem, kas atpazīstami pēc neparasti zemām cenām, paviršas mājaslapas kvalitātes, valodas kļūdām un nepilnīgas vai nesakritīgas juridiskās informācijas. Bieži pieejama tikai priekšapmaksa, bet prece netiek piegādāta vispār. Krāpnieki nereti izmanto arī plaši pazīstamu zīmolu nosaukumus vai līdzīgas domēna adreses, lai radītu uzticamības iespaidu.
Krāpnieki izmanto arī viltus QR kodus – tie tiek uzlīmēti uz afišām, pakomātiem, kases zonās vai publiskās vietās, aizstājot oriģinālos kodus. Šie QR kodi novirza uz krāpnieciskām vietnēm, kur tiek pieprasīti kartes dati vai maksājums par it kā “nepieciešamu apstiprinājumu” vai “papildu piegādes maksu”.
Loteriju un dāvanu krāpšanas kļūst aktuālas tieši svētkos, kad cilvēki ir vairāk noskaņoti dāvināt un saņemt dāvanas. Krāpnieki sūta paziņojumus par “laimestu”, lai gan persona nav piedalījusies nevienā loterijā, un pieprasa iemaksāt “apstrādes maksu” vai ievadīt bankas kartes datus. Vienīgais krāpnieku mērķis ir piekļūt finanšu līdzekļiem.
Arī ātrās peļņas un investīciju shēmas svētku laikā iegūst lielāku popularitāti. Tiek solīti lieli procenti īsā laikā, nereti ar agresīvu komunikāciju vai steidzinošiem paziņojumiem. Pēc naudas pārskaitīšanas “konsultants” pārstāj atbildēt vai atsakās atgriezt it kā nopelnīto naudu.
Sastopami ir sludinājumi ar avansa maksājumu, kuros tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi par īpaši izdevīgu cenu. Tas attiecas uz īres dzīvokļiem, sadzīves tehniku, elektroniku un pat mājdzīvniekiem. Ja pārdevējs atsakās tikties un pieprasa samaksu iepriekš, šī ir skaidra krāpšanas pazīme.
Vienlaikus pieaug krāpnieciski kurjeru zvani un īsziņas. Tie tiek sūtīti gan pirms piegādes, gan pēc tās, izliekoties par kurjeru un pieprasot kartes datus, PIN kodu vai papildu maksājumu. Reāls kurjers nekad neprasa bankas kartes PIN un neveic maksājuma pieprasījumus pa telefonu.
Tāpat iedzīvotāji joprojām regulāri saņem viltus SMS un saites, kas izliekas par bankām, piegādes uzņēmumiem vai valsts iestādēm. Šajās ziņās vienmēr tiek radīta steidzamības sajūta – atjaunot datus, apmaksāt komisiju vai atbloķēt kontu, – taču mērķis ir tikai viens – novirzīt personu uz krāpniecisku vietni.
Valsts policija aicina iedzīvotājus pirms pirkuma vai datu ievades vienmēr pārliecināties par vietnes autentiskumu, neatvērt aizdomīgas saites un neievadīt bankas kartes datus tur, kur rodas kaut mazākās šaubas. Tāpat ir svarīgi pārrunāt šo informāciju ar ģimenes locekļiem, īpaši ar jauniešiem un senioriem, kuri ir viena no visbiežāk mērķētajām grupām. Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!
Plašāka informācija par izplatītākajiem krāpšanas veidiem pieejama Valsts policijas mājaslapā: www.vp.gov.lv/lv/popularakie-krapsanas-veidi