Otrdien, 25. janvārī, platformās Delfi.lv un LSM.lv norisinājās Valsts policijas rīkota diskusija “Vides piesārņošana un zvejas pārkāpumi: Nezināšana vai nesodāmības sajūta?”. Diskusijas dalībnieki informēja par vides pārkāpumu aktualitātēm, vērienīgākajām krimināllietām un vides noziegumu sodu apmēru. Eksperti uzsvēra sabiedrības svarīgo lomu vides noziegumu apkarošanā.
Klātienē diskusijā piedalījās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 2.nodaļas priekšnieks Vitālijs Polovinskis, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Daudznozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Antra Sprudzāne, Vides pārvaldības pakalpojumu sniedzēja A/S “VentEko” valdes locekle Arta Bažovska un tiešsaistē diskusijai pieslēdzās arī RSU Aroda un vides medicīnas katedras Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
VP GKrPP ENAP 2. nodaļas priekšnieks Vitālijs Polivinskis diskusijas sākumā stāstīja par kriminālprocesu izmeklēšanu, pēdējo gadu dinamiku un iepazīstināja ar vērienīgāko kriminālprocesu vides noziegumu jomā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. “Es gribētu pievērst visas sabiedrības uzmanību tam, ka vides noziegumi ir nopietni un par tiem draud kriminālatbildība. Šobrīd tiesībsargājošās iestādes aktīvi strādā, lai atklātu arī šāda veida noziegumus un sauktu vainīgās personas pie atbildības, turklāt vides noziegumu kontekstā paralēli tiek veiktas arī finanšu izmeklēšanas, kas rezultējas arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu konstatēšanu un konfiskāciju,” norādīja Vitālijs Polovinskis.
“ENAP vides noziegumu apkarošana ir viena no prioritātēm. Mēs ļoti aktīvi piedalāmies informācijas apmaiņā ar mūsu kolēģiem no citām valstīm, kā arī izmantojam visas iespējas, kas var veicināt izmeklēšanu, tajā skaitā, piemēram, projekts OPFA-WASTE, kura ietvaros mēs varam izmantot Eiropas finansējumu izmeklējot kriminālprocesus,” turpina V. Polovinskis.
Diskusijas gaitā Elita Baklāne-Ansberga ieskicēja pēdējā gada administratīvo vides pārkāpumu statistiku, kā cilvēkiem rīkoties un kur ziņot, ja konstatē vides pārkāpumu. Viņa uzsvēra, ka pagājušajā gadā visvairāk tika saņemti ziņojumi par gaisa piesārņojumu – smakām un putekļiem, piesārņojošu darbību un ūdens piesārņojumu. “Vides zinātne un izpratne par mūsu ietekmi uz vidi ir salīdzinoši jauna, un ir normāli, ka mēs, kā sabiedrība, iedzīvotāji un uzņēmumi, tikai mācāmies, tomēr gribētu aicināt tiešām mācīties un ieklausīties, nevis pieļaut, ka vides piesārņošana iesakņojās ilgtermiņā starp paaudzēm,” komentēja Elita Baklāne-Ansberga. Lai informētu par vides piesārņojumu, visu diennakti var zvanīt uz Valsts vides dienesta tālruni 26338800, ziņot Valsts vides dienestam e-pastā videssos@vvd.gov.lv vai lietotnē “Vides SOS”.
Savukārt Antra Sprudzāne atgādināja par sodu apmēriem fiziskām un juridiskām personām, kas abos gadījumos ir vērienīgi. Savukārt Arta Bažovska uzsvēra veiksmīgo sadarbību starp Valsts vides dienestu, Prokuratūru un Valsts policiju, un atgādināja iedzīvotājiem par piesārņoto vietu reģistru, kurā ir minēti liela daļa zemes gabalu un īpašumu ar vides piesārņojumu apgrūtinājumiem. Tas nozīmē, ka šo objektu īpašnieku uzdevums ir sakārtot teritoriju atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Savukārt, iegādājoties īpašumu un nezinot par tā apgrūtinājumiem, jaunajam saimniekam pēc tam var nākties investēt vēl papildus līdzekļu vides risku novēršanā.
Uzmanību vides piesārņojuma riskiem uz veselību un tādiem piesārņojuma veidiem, par kuriem ikdienā pat cilvēki neaizdomājās uzmanību, pievērsa Ivars Vanadziņš. Bīstamību rada arī ikviens izmestais mobilais telefons, dators vai planšete, jo tajos atrodamās mikroshēmas un savienojumi satur bīstamas ķīmiskas vielas un šādiem atkritumiem ir potenciāli lielas ilgtermiņa sekas.
Diskusija tiek īstenota ekonomisko noziegumu prevencijas un apkarošanas profesionālajai pilnveidei izstrādāta projekta “Ekonomiskie noziegumi: Inovatīvie risinājumi 2021.-2024. gadam” ietvaros. Projekta pilnais nosaukums: “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programma “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projekts Nr.EEZ/VP/2020/1 “Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā””.
