23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro. Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem. Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām.
Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.
Visbiežāk sastopamie telefonkrāpšanas veidi:
• viltus zvani komunālo pakalpojumu sniedzēju vārdā (Latvenergo, Elektrum, Enefit, Sadales tīkls);
• tā dēvētie “šoka zvani” no it kā radiniekiem vai draugiem par ceļu satiksmes negadījumu;
• viltus zvani no mobilo sakaru operatoriem;
• viltus zvani no Valsts policijas amatpersonām un citām iestādēm.
Šādu krāpšanu rezultātā iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 13 miljonus eiro, saziņai ar krāpniekiem notiekot tādās platformās kā WhatsApp, Telegram, Facebook Messenger, Instagram u.c. Lielākoties par telefonkrāpšanu upuriem kļuva iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, īpaši vecuma grupā 70–90 gadi. Šīs personas visbiežāk piekrita krāpnieku piedāvājumiem palīdzēt ar tehniskiem jautājumiem, piemēram, skaitītāju pārbaudi vai nomaiņu, naudas aizplūšanas novēršanu no bankas konta, kā arī finansiālu palīdzību nelaimē nonākušam radiniekam.
Otrs izplatītākais krāpšanas veids bija krāpnieciskās īsziņas, kur cilvēki tika aicināti noklikšķināt uz saites un ievadīt sensitīvus datus. Krāpnieki radīja izdomātas steidzamības situācijas, aicinot ievadīt elektronisko maksājumu un identifikācijas datus, kā arī apstiprināt darbības ar Smart-ID vai bankas datiem. 2025. gadā reģistrēti 732 krāpniecisko īsziņu gadījumi, kuru rezultātā iedzīvotāji zaudēja 734 671 eiro. Visvairāk cieta personas vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kas skaidrojams ar šīs grupas augstāku finansiālo un digitālo aktivitāti. Jāuzsver, ka šim krāpšanas veidam, izņemot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vārdā sūtītās īsziņas, nav sezonāla rakstura – īsziņas tiesu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un kurjerdienestu vārdā tiek izsūtītas visa gada garumā.
Arī 2025. gadā aktuālas saglabājās investīciju krāpšanas. Policijas novērojumi liecina, ka aizvien biežāk personas pašas sazinājās ar krāpniekiem, aizpildot anketas sociālajos tīklos pie reklāmām ar viltus veiksmes stāstiem un sabiedrībā zināmu personu vārdiem. Pēc anketu aizpildīšanas ar personām sazinājās viltus brokeri, kuru darbību rezultātā tika izkrāpti naudas līdzekļi no banku kontiem un noformēti aizdevumi cietušo vārdā. Reģistrēti 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja 6 702 730 eiro. Visbiežāk cieta vīrieši (54%), savukārt cietušo vecums bija no 20 līdz 90 gadiem. Tieši investīciju krāpšanās visbiežāk tiek zaudētas lielākās summas vienas epizodes ietvaros, jo krāpšana notiek ilgstoši, radot ilūziju par peļņas pieaugumu un veiksmīgu ieguldījumu.
Pērn Valsts policijā reģistrētas arī šādas krāpšanas:
• pikšķerēšana ar viltus e-pastiem reģistrēta 466 gadījumos, no kuriem 229 gadījumos izkrāpti 413 268 eiro. Krāpnieki aktīvi izmantoja viltotas VID, CSDD, Latvijas Pasta, banku un valsts iestāžu mājaslapas, tostarp Google Ads reklāmas, lai novirzītu lietotājus uz viltus lapām;
• maksājuma uzdevumu krāpšanas reģistrētas 46 gadījumos, kuros zaudēti 1 222 713 eiro. Krāpnieki izsūtīja viltotus rēķinus no adresēm, kas vizuāli līdzinājās īstajām;
• romantiskās krāpšanas fiksētas 26 gadījumos, kuros 20 personas zaudēja 166 858 eiro. Visbiežāk cieta sievietes, kuras ilgstošas saziņas rezultātā tika apvārdotas. Diemžēl šis krāpšanas veids ir ar augstu latentuma līmeni, jo cietušās personas dažādu iemeslu dēļ mēdz nesniegt informāciju tiesībsargājošām iestādēm;
• nedefinētas krāpšanas reģistrētas 365 gadījumos, zaudējumiem sasniedzot 1 252 588 eiro. Parasti šādās krāpšanās cietušajiem pazuda naudas līdzekļi no banku kontiem, taču kādā veidā tas ticis izdarīts, cietušais nespēja paskaidrot;
• fiktīvas loterijas iedzīvotājiem radīja zaudējumus 122 635 eiro apmērā, galvenokārt piedaloties it kā banku rīkotajās loterijās, kurās bija iespējams viegli iegūt naudas balvas.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs uzsver: “Vairāk nekā 23,7 miljoni eiro, ko iedzīvotāji 2025. gadā zaudējuši krāpšanās, skaidri parāda, ka šī problēma ir kļuvusi sistemātiska. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk vairs nav tikai skaidra nauda vai banku kontos esošie uzkrājumi – cilvēki atdod dārglietas, zelta izstrādājumus, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem. Tieši tādēļ aicinām iedzīvotājus būt īpaši modriem un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto zvanu, īsziņu vai e-pastu, kuros tiek prasīta personīgā informācija, bankas piekļuves dati vai steidzami lūgta naudas pārskaitīšana. Krāpnieki arvien biežāk izmanto psiholoģisku spiedienu, steidzamības sajūtu un autoritāšu vārdus, lai panāktu nepārdomātu rīcību. Iedzīvotāju informētība ir būtiskākais faktors krāpšanu novēršanā – lielāko daļu no šiem noziegumiem iespējams atpazīt laikus un nepieļaut, ja tiek saglabāts vēss prāts un netiek izpausta sensitīva informācija.”
Lai mazinātu krāpšanu skaitu un pasargātu sevi un savus tuviniekus, Valsts policija aicina regulāri iepazīties ar drošības padomiem un populārākajiem krāpšanas veidiem, to pazīmēm un rīcības algoritmiem. Ar šo informāciju iespējams iepazīties Valsts policijas mājaslapā: vp.gov.lv → Populārākie krāpšanas veidi https://www.vp.gov.lv/lv/popularakie-krapsanas-veidi
Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!