Populārākie krāpšanas veidi

• Lietojiet stipras un atšķirīgas paroles katram kontam.
• Neizmantojiet paroles veidošanā savus vai tuvinieku datus.
• Ieslēdziet divu faktoru autentifikāciju (internetbankai, e-pastam).
• Regulāri mainiet paroles un neatkārtojiet tās dažādos servisos.
• Izmantojiet atsevišķu maksājumu karti tiešsaistes pirkumiem.
• Lejupielādējiet un aktivizējiet mobilajās iekārtās DNS ugunsmūri, ko izveidojis CERT.LV sadarbībā ar NIC (DNS ugunsmūra lietotne ne tikai pasargās no nevēlamu saišu apmeklēšanas, bet arī neļaus saņemt telefonzvanus, kurus CERT.LV būs identificējusi kā krāpnieciskus).
• Izglītojiet vecākus un vecvecākus — viņi ir biežākais mērķis.
• Ja rodas šaubas — apstājieties, pārliecinieties un neuzķerieties.
• Piezvani savējiem, pirms krāpnieks to izdara un atgādini par krāpnieku aktivitāti!

Situācija: Piezvana svešinieks, uzdodas par bankas darbinieku vai finanšu konsultantu. Saka, ka jūsu kontā ir problēmas vai ka varat nopelnīt ar ieguldījumiem. Lūdz pārskaitīt naudu uz “drošu kontu” vai nosaukt Smart-ID kodus.

Tēli, ko izmanto krāpnieki: policijas darbinieki, banku darbinieki, teleoperatori vai finanšu speciālisti.

Pazīmes:

• Zvans no nepazīstama numura, bieži ārzemju.
• Saruna pārsvarā notiek krievu valodā, bet ir gadījumi, kad arī latviski.
• Steidzina pieņemt lēmumu (“jūsu konts tūlīt tiks bloķēts”).
• Lūdz atklāt paroles vai autorizācijas kodus.

Padomi:

• Banka vai policija nekad neprasīs kodus pa telefonu!
• Vienmēr izbeidziet sarunu un paši pārbaudiet, zvanot uz bankas oficiālo tālruni.
• Nekad nepārskaitiet naudu uz “drošiem kontiem”.
• Ja šaubāties — apstājieties, pārliecinieties, neuzķerieties. 

Piemērs: Iedzīvotāja saņēma zvanu it kā no bankas darbinieka un nodeva krāpniekiem 115 820 €, atklājot Smart-ID kodus.

Situācija: Saņem “steidzamu” e-pastu, kurā ir viltots rēķins vai maksājuma pieprasījums, kas vizuāli izskatās kā no sadarbības partnera vai pakalpojumu sniedzēja. Uzņēmumi tiek mērķēti ar pārmainītu bankas konta numuru.

Pazīmes:

• Rēķins nāk no cita e-pasta adreses vai domēna ar nelielu kļūdu.
• Konta numurs atšķiras no ierastā.
• Steidzināšana samaksāt “nekavējoties”, draudi par kavējumu.
• Nav kontaktpersonas vai tā atsaucas vispārīgi.

Padomi:

• Pārbaudiet konta numuru, salīdzinot ar iepriekšējiem rēķiniem.
• Sazvaniet piegādātāju pa oficiālo tālruni, nevis atbildiet uz e-pastu.
• Izveidojiet uzņēmumā iekšēju maksājumu apstiprināšanas procedūru (“četru acu princips”).
• Nekad nemaksājiet uz jaunu kontu, kamēr nav droši pārbaudīta informācija.
   

Piemērs: Uzņēmums saņem rēķinu no ilgstoša partnera, taču konts norādīts citā valstī. Grāmatvede samaksā, bet nauda aizplūst krāpniekiem

Situācija: Krāpnieki izsūta masveida e-pastus, kas atdarina banku, pasta operatoru vai citu iestādi. Tekstā ir saite uz viltotu mājaslapu, kas vizuāli identiska oficiālajai. Mērķis – ievadīt paroles, kartes vai Smart-ID kodus.

Pazīmes:

• Teksts satur steidzinājumu: “Jūsu konts tiks bloķēts 24 h laikā”.
• Saites adrese vizuāli līdzīga, bet neprecīza (piem., swedbnk.com).
• Tekstā valodas kļūdas vai automatizēts tulkojums.
• Pieprasījums ievadīt paroles, PIN kodus, Smart-ID vai eParaksta datus.

Padomi:

• Nekad neatveriet aizdomīgas saites.
• Atveriet bankas vai pakalpojuma lapu, rakstot adresi pats.
• Bankas un iestādes nekad neprasa nosūtīt pieejas datus e-pastā.

• Piemērs: Persona saņēma e-pastu it kā no “Latvijas Pasta” ar prasību apmaksāt muitas maksu. Saite ved uz viltotu lapu, kur prasa ievadīt kartes datus. Persona zaudēja 580 eiro.

Kā tas notiek?

Sākotnēji kibernoziedznieki veic uzņēmumu mājaslapu analīzi, ievāc informāciju par darbiniekiem un izmantotajām e-pasta adresēm. Kādam uzņēmuma darbiniekam tiek nosūtīts e-pasts ar inficētu saturu. Ar maldiem panākot inficētā e-pasta atvēršanu, kibernoziedznieki inficē darbinieka darba staciju ar spiegošanas ļaunatūru, kā rezultātā iegūst piekļuvi e-pasta sarakstei. Tiek izvēlēts kāds no apdraudētā uzņēmuma sadarbības partneriem, un brīdī, kad tas atsūta kārtējo rēķinu apmaksai, rēķins tiek viltots un tajā tiek norādīts kibernoziedznieku konts citā bankā (Lielbritānijā, Čehijā, Vācijā, Kīnā). Parasti par ieganstu bankas konta maiņai tiek minētas dažādu raksturu problēmas ar tiesībsargājošām iestādēm – uzņēmuma nodokļu pārbaude, konta arests, konta bloķēšana un tamlīdzīgi.

Kā pasargāt uzņēmuma e – pastu?

• Veidojot darījuma attiecības ar partneriem, drošības nolūkos ieteicams izmantot dažādus saziņas kanālus, piemēram, telefona sakarus, faksu vai kriptēto saraksti;
• pirms pārskaitīt naudu sadarbības partneriem, vajadzētu pārliecināties, ka rēķinā norādītais bankas nosaukums, bankas konts un uzņēmuma nosaukums atbilst sadarbības partnera norādītajai informācijai;
• ja tiek novērotas izmaiņas sadarbības partnera bankas nosaukumā vai bankas kontā, nepieciešams sazināties ar sadarbības partneri, izmantojot alternatīvo saziņas veidu, lai pārliecinātos par informācijas precizitāti;
• ieteicams izmantot antivīrusu programmas un datorprogrammas ar atjauninātām versijām.

Situācija: Internetā atrodat preci par aizdomīgi zemu cenu. Pēc apmaksas prece netiek nosūtīta un veikals pazūd.

Pazīmes:

• Aizdomīgi lētas cenas.
• Veikala kontakti vai reģistrācijas numurs neskaidrs.
• Lūdz maksāt ar pārskaitījumu, nevis drošu platformu.
• Veikals nesen izveidots vai nav atsauksmju.
   

Padomi:

• Pārbaudiet atsauksmes internetā.
• Izmantojiet atsevišķu karti tiešsaistes pirkumiem.
• Izlasiet piegādes un atgriešanas noteikumus.
• Maksājiet pēc preces saņemšanas vai drošā platformā.
   

• Piemērs: Students Instagram ieraudzīja kādu profilu, kur it kā tiek tirgotas dažādu modeļu viedierīces par krietni zemāku cenu. Students pasūtīja telefonu, samaksājot 200 €. Gaidot preci un pasūtījuma apstiprinājumu, profils neatbildēja uz ziņām un nebija atrodama informācija par e-pastu vai telefona numuru. Profils bija izveidots tikai pirms nedēļas.

Situācija: Kāds lietotājs sociālajos medijos piedāvā auto, tehniku vai dzīvokli par ļoti labu cenu, prasa avansu. Pēc maksājuma pārdevējs pazūd.

Pazīmes:

• Cena zemāka par vidējām cenām tirgū/neparasti zema cena.
• Steidzina samaksāt tūlīt.
• Prasa avansu pirms līguma.
• Atrodas tālu, preci nevar apskatīt.

Padomi:

• Nekad nemaksājiet avansu, ja neesat redzējis preci klātienē.
• Pārbaudiet pārdevēja datus.
• Esiet skeptiski pret pārāk izdevīgiem piedāvājumiem.
• Izmantojiet drošas maksājumu sistēmas.
• Nekad nesūtiet naudu privātiem kontiem bez pārliecības.

Piemērs: Lietotāja Facebook grupā ieraudzīja kādu sludinājumu, kur pārdod virtuves iekārtas komplektu par 900 eiro. Sazinoties ar pārdevēju, tika lūgts veikts pārskaitījumu un tad preci piegādāšot. Sieviete veica pārskaitījumu, bet preci nesaņēma. Pārdevēja vairāk neatbildēja un profilā nebija nekādas informācijas

Situācija: E-pasts vai ziņa: “Jūs esat laimējis 5 000 €! Samaksājiet apstrādes maksu.”

Pazīmes:

• Ziņa no nepazīstama avota.
• Steidzina maksāt.
• Balva parādās, lai gan nepiedalījāties loterijā.

Padomi:

• Īstā loterijā neprasa samaksu.
• Nekad neatklājiet bankas datus svešiniekiem.
• Dzēsiet šādas ziņas.
   

• Piemērs: Vīrietis samaksāja 300 €, cerot saņemt balvu no “Facebook akcijas”, bet neko nesaņēma.

Situācija: Pie durvīm zvana cilvēks, saka, ka ir no “Latvijas gāzes” vai komunālajiem dienestiem. Lūdz ielaist mājā pārbaudīt skaitītāju, bet nozog naudu vai vērtslietas.

Pazīmes:

• Darbinieks nav pieteicis vizīti iepriekš.
• Negrib rādīt apliecību.
• Steidzina ienākt.

Padomi:

• Vienmēr prasiet apliecību.
• Ja šaubas — aizveriet durvis un zvaniet uz oficiālo numuru.
• Neielaidiet mājās nezināmus cilvēkus.
   

Piemērs: Pensionārei pie durvīm piezvanīja “gāzes pārbaudītājs”. Viņu ielaida un viņš pēc pārbaudes devās prom. Pēc pāris stundām pensionāre saprata, ka pazudis maks ar 500 €.

Situācija: Saņemat SMS no “Latvijas Pasta” vai bankas, kur teikts, ka jāmaksā neliela summa, lai saņemtu sūtījumu. Saite ved uz viltotu mājaslapu.

Pazīmes:

• Saite ar dīvainu mājaslapas adresi.
• Steidzina nekavējoties samaksāt.
• Drukas kļūdas tekstā.

Padomi:

•  
• Neklikšķiniet uz saitēm SMS.
• Pārbaudiet oficiālo mājaslapu.
• Ja šaubas — piezvaniet uz oficiālo numuru.
   

Piemērs: Cilvēks ievadīja bankas datus, lai samaksātu 2 € par sūtījumu, bet konstatēja, ka veikts pārskaitījums 700 € apmērā

Situācija: Skenējat QR kodu uz ielas vai reklāmā, kas sola “balvu”. Tas aizved uz lapu, kur prasa ievadīt bankas datus.

Pazīmes:

• QR kods no nezināma avota.
• Lapā pieprasīti personīgie dati vai kartes dati.
• Mājaslapas adrese nepazīstama.
   

Padomi:

• Skenējiet QR kodus tikai uzticamos avotos.
• Pārbaudiet adresi pirms datu ievades.
• Ja lapa aizdomīga — uzreiz aizveriet.
   

Piemērs: Cilvēks skenēja QR kodu, kas solīja “bezmaksas biļetes”, ievadīja kartes datus un zaudēja 150 €

Situācija: Krāpnieki pārņem drauga Facebook vai Instagram profilu un sūta ziņas: “Sveiks, vari aizdot 200 € līdz rītdienai?”

Pazīmes:

• Draugs pēkšņi prasa naudu vai kodu.
• Teksts īss, bez detaļām.
• Konts nesen mainījis profila bildi vai raksta nepierastā valodā.
• Teksts var būt citā saziņas valodā un saturēt kļūdas.

Padomi:

• Vienmēr piezvaniet draugam pirms naudas sūtīšanas.
• Uzstādiet divu faktoru autentifikāciju savos profilos.
• Nekad neatklājiet Smart-ID vai citu kodu pat pazīstamiem cilvēkiem, ja viņi to lūdz rakstiski.

Piemērs: Sieviete aizdeva “draudzenei” 300 €, bet vēlāk noskaidrojās, ka konts bija uzlauzts, jo persona uzspieda uz aizdomīgas saites

Situācija: “Finanšu eksperts” piedāvā ieguldīt kriptovalūtā vai akcijās, sākumā rāda “peļņu”, bet prasa lielākas summas vai “nodokļu apmaksu”. Nauda nonāk krāpnieku kontos.

Pazīmes:

• Solījumi par ātru un garantētu peļņu.
• Platforma nav licencēta FKTK vai ES.
• Saziņa tikai caur Skype, WhatsApp.
• Prasa pārskaitīt uz ārzonu kontiem.

Padomi:

• Pārbaudiet FKTK vai Latvijas Bankas reģistrus.
• Nekad neieguldiet steigā.
• Nelietojiet “brokeru” iedotas programmas, kas prasa piekļuvi datoram.
• Sāciet ar oficiālām bankām un licencētiem pakalpojumiem.
   

Piemērs: Vīrietis iemaksāja 500 €, redzēja “peļņu” 1500 €, bet, mēģinot izņemt, prasīja 700 € “nodoklim”. Pēc tam konts pazuda. “Konsultanti” ilgstoši atrunājas, kāpēc peļņu nevar izņemt.

Situācija: Iepazīstoties internetā, “draugs no ārzemēm / kavalieris” lūdz finansiālu palīdzību ceļam, medicīnai vai citam mērķim.

Pazīmes:

• Ātra emocionāla piesaiste.
• Draugs nekad nesatiekas klātienē.
• Lūdz pārskaitīt naudu.

Padomi:

• Nekad nesūtiet naudu nepazīstamiem cilvēkiem.
• Pārbaudiet profila foto (Google Reverse Image Search).
• Esiet skeptiski par solījumiem drīz satikties.
• Neuzķerieties uz ilūziju par skaisto kopdzīvi.
   

Piemērs: Sieviete iepazinās internetā ar vīrieti, kurš dzīvo Amerikā. Ātri iemīlējās un solīja braukt ciemos, tomēr notika kas nelāgs, un vīrietim vajadzēja naudas līdzekļus. Sieviete pārskaitīja 5 000 € “amerikāņu karavīram”, kurš solīja ierasties Latvijā, taču neieradās.

Situācija: Jauniešiem un senioriem piedāvā “ātru peļņu”: atvērt kontu un pieņemt pārskaitījumus, par to maksājot komisiju. Citreiz tiek piedāvāts darbs kā kurjeram – aizbraukt pakaļ naudas paciņai un nogādāt to citviet. 

Pazīmes:

• Piedāvājums viegli nopelnīt.
• Lūdz izmantot savu bankas kontu vai izveidot jaunu.
• Kontā ienāk lieli, neskaidras izcelsmes maksājumi.

Padomi:

• Nekad neļaujiet izmantot savu kontu citiem.
• Saprotiet, ka tā ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
• Par to draud kriminālatbildība.
   

Piemērs: Students iedeva savu kontu, kurā tika ieskaitīta nauda, kuru tālāk viņš pārskaitīja trīs citiem kontiem. No tā viņš ieguva “komisijas maksu” 200 €. Vēlāk no policijas uzzināja, ka tie bija nelegāli iegūti līdzekļi, un viņš bija starpnieks. Tā ir krimināli sodāma rīcība.

Situācija: Krāpnieks zvana vai sūta ziņu, apgalvojot, ka jūsu tuvinieks ir cietis avārijā vai medicīnas situācijā, un prasa tūlīt pārskaitīt naudu. 

Pazīmes:

• Zvans vai ziņa no nepazīstama numura, bieži steidzīga un emocionāla.
• Pieprasa tūlītēju maksājumu vai naudas nodošanu kurjeram.
• Nav iespējas sazināties ar tuvinieku tieši vai personu nevar atpazīt.

Padomi:

• Nekad nepārskaitiet naudu bez tiešas saziņas ar tuvinieku.
• Pārbaudiet informāciju: zvaniet cietušajam vai ģimenes locekļiem.
• Pārdomājiet, vai medicīnas, policijas darbinieki tā komunicētu un liktu rīkoties?
• Nekad nesūtiet skaidru naudu vai maksājumus uz nepazīstamiem kontiem.
• Informējiet banku un Valsts policiju.
   

Piemērs: Persona saņēma zvanu it kā no dēla, kurš “cietis avārijā un vajag 2 000 € ārstēšanai”. Pārbaudot, izrādījās, ka dēls bija mājās drošībā un nav zvanījis.

Situācija: Krāpnieks zvana, apgalvojot, ka ir komunālo pakalpojumu sniedzējs, piemēram, Latvenergo, Elektrum, Sadales tīkls u.c. Zvanītāji informē par nepieciešamību nomainīt skaitītājus, iztaujā par dzīvesvietu, personīgajiem datiem, tostarp prasa pases datus. Pēc tam ir otrs zvans it kā no policijas vai bankas darbinieka, kurš apgalvo, ka iepriekšējais zvans bijis no krāpniekiem un, lai pasargātu savus naudas līdzekļus, tie jānodod kurjeram, kurš atbrauks tiem pakaļ.

Pazīmes:

• Zvans no nepazīstama numura, bieži steidzīga.
• Prasa personīgo informāciju, pases datus.
• Otrs zvans no it kā policijas / bankas darbinieka.
• Pieprasa nodot naudas līdzekļus kurjeram.

Padomi:

1. Nepārrunā personīgu informāciju pa telefonu.
2. Pārtrauc sarunu, ja zvans šķiet aizdomīgs. Pārbaudi, vai ar Tevi tiešām sazinājās komunālo pakalpojumu sniedzējs.
3. Neuzticies “otram zvanam”.
4. Nekad nenodod naudu kurjeram. Policija / banka nekad nesūtīs darbiniekus pakaļ naudai.

Piemērs: Latvenergo darbinieks zvana un saka, ka jānomaina skaitītāji, tostarp prasa personīgu informāciju. Pēc brīža zvana policija un saka, ka iepriekšējais zvans bija no krāpniekiem, kuri izkrāpj naudu. Lai to pasargātu, tā jānodod kurjeram, kurš tai atbrauks pakaļ.

Kā tas notiek?

Krāpnieki ievieto sludinājumu portālos fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, piedāvājot to iegādāties par izdevīgāku cenu, kas bieži ir zemāka par tirgus cenu. Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā ar viņiem sazinās telefoniski vai sarakstoties e-pastā. Savstarpējā komunikācija turpinās līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Brīdī, kad persona attiecīgo samaksu veikusi, komunikācija beidzas un no krāpnieka un pirktās preces vairs nav ne vēsts.

Kā nekļūt par neeksistējošas lauksaimniecības tehnikas tirgošanas upuri?

• Ja ir uzsākta komunikāciju ar kādas eksistējošas vai zināmas firmas dīleri elektroniski, jāpārliecinās, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese, jo visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumi, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē;
• nevajadzētu iegādāties tehniku, kura nav redzēta dzīvē, bet tikai fotogrāfijās;
• nevajadzētu pārskaitīt avansa maksājumu, ja nav pārliecības, ka prece tiešām atrodas darījuma partnera – pārdevēja īpašumā vai valdījumā un var tikt pārdota.

Kā tas notiek?

Krāpnieks uzdodas par AS “Latvijas gāze” darbinieku, kura mērķis, iegūstot uzticību, iekļūt privātīpašumā, lai izdarītu zādzību vai laupīšanu. Kā iemesls iekļūšanai privātīpašumā var būt vēlme pārbaudīt skaitītāja rādījumus, kā arī jebkurš cits ticams iemesls.

Kā nekļūt par viltus AS “Latvijas gāze” darbinieka upuri?

1. Šaubu gadījumā jāpieprasa apsekotājus uzrādīt “GASO” darbinieku apliecības*;
2. lai pārliecinātos, ka Jūsu īpašumā darbus veic “GASO” darbinieks, jāzvana: darba dienās no pulksten 8.00 līdz 17.00 – pa tālruņa numuru 155, pēc pulksten 17.00 un brīvdienās – pa tālruņa numuru 114;
3. GASO” darbinieka apliecības paraugu un formastērpus var apskatīt GASO mājaslapas sadaļā “Atpazīsti GASO” - https://www.gaso.lv/atpazisti-gaso ;
4. ja tiek konstatēts, ka notikusi krāpniecība, nekavējoties jāvēršas tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai jāzvana pa tālruni 112.

*Saskaņā ar likumā noteikto AS “Latvijas Gāze” reorganizāciju, ar 2017. gada 1. decembri vienīgā komercsabiedrība Latvijā, kas ir tiesīga veikt dabasgāzes sadales sistēmu apsekojumus mājsaimniecībās ir akciju sabiedrība “GASO”.