Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Trauksmes celšana Valsts policijā Drukāt

Trauksmes celšana Valsts policijā

 

2019. gada 1. maijā stājas spēkā Trauksmes celšanas likums ( turpmāk – Likums ), kura mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem.  

Likumā noteiktas tiesības ikvienam iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, izmantojot likumā paredzētos mehānismus.

 

Trauksmes celšanas likums

 

Papildus informācija par trauksmes celšanas būtību, ziņošanas mehānismiem, kompetento institūciju saraksti, ir pieejama mājaslapā www.trauksmescelejs.lv     

Valsts policija ir kompetentā institūcija atbilstoši likumdošanā noteiktajai piekritībai, ja iespējamais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums;

Valsts policijā ir iekšējā trauksmes celšanas sistēma.

Valsts policijā iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu ( arī iekšējās trauksmes celšanas ziņojumu) var šādos veidos –

- e-pasts trauksmescelejs@vp.gov.lv;

- klātienē Čiekurkalna 1. līnija 1 k 4, Rīga, LV-1026;

- pasta kaste Čiekurkalna 1. līnija 1 k 4, Rīga, LV-1026

 

Saite uz veidlapu

 

Ja vēlaties trauksmes cēlēja ziņojumu iesniegt rakstītu brīvā formā, sūtot pa pastu iesniegt, personīgi ierodoties (atstāt pastkastē vai nodot atbildīgajai personai), pirms ziņojuma teksta ir vēlams pievienot skaidri redzamu norādi "Trauksmes cēlēja ziņojums". Piemēram, var pirms ziņojuma uz atsevišķas baltas lapas uzrakstīt "Trauksmes cēlēja ziņojums". Sūtot ziņojumu pa pastu, ieteicams to ielikt papildu aploksnē vai mapītē ar šādu norādi.

 

Valsts policijā kontaktpersonas saziņai un konsultācijām par trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanu ir :

-       jautājumos saistītos ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes Metodiskās vadības un kontroles nodaļas  galvenā inspektore Rita Kuļikova, tel.67075241, e-pasts ;

 

-       jautājumos par sabiedriskās kārtības apdraudējumiem - Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieka vietniece, Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele, tel.67075209, e-pasts  ;

 

-       jautājumos par profesionālās ētikas normu un dienesta disciplīnas pārkāpumiem, kā arī iekšējo ziņošanu - Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja priekšniece Iveta Smoča, tel. 67075090, e-pasts:

 

Ņemiet vērā, ka –

 

Trauksmi var celt fiziska persona, kura informē par iespējamu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses, un kura sniedz sava darba ietvaros gūtu informāciju. 

 

Citos gadījumos, piemēram, ja iespējamais pārkāpums skar tikai konkrēto iesniedzēju vai tas nav saistīts ar viņa darba pienākumiem, sniegtā informācija nav uzskatāma par trauksmes cēlēja ziņojumu Trauksmes celšanas likuma izpratnē.

 

Likumā nav paredzēts, ka trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt anonīmi. Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju. Minētie dati ir nepieciešami, lai sazinātos ar personu un vajadzības gadījumā noskaidrotu, kura persona valstij ir jāaizsargā. Saskaņā ar likumu trauksmes cēlēja ziņojumu nevar iesniegt anonīmi, jo, ja ziņojums iesniegts, neidentificējot iesniedzēju, nav iespējams nodrošināt personas aizsardzību. Tomēr arī anonīmu iesniegumu izskatīšana var veicināt iespējamo pārkāpumu novēršanu (ja iesniegumā minētā informācija ir pietiekama, lai izskatītu konkrēto gadījumu), bet, lai persona saņemtu likumā paredzētās aizsardzības garantijas, ziņojumā ir jānorāda ziņas par iesniedzēju. Šādos gadījumos anonīmais iesniedzējs būtu jāaizsargā tiktāl, cik institūcija to var identificēt, ja informācija par iespējamo pārkāpumu tomēr tiek izvērtēta.

 

Trauksmi ceļ sabiedrības interesēs, ar to saprotot, ka iespējamais pārkāpums apdraud kādu noteiktu sabiedrības grupu, proti, trauksmes cēlējs nav tikai personīgi ieinteresēts, bet viņš var būt arī daļa no apdraudētās sabiedrības grupas. Tas nozīmē, ka trauksme tiek celta gadījumā, ja noticis kāds sabiedriski nozīmīgs pārkāpums un tā dēļ var tikt apdraudēta vai ir apdraudēta kāda sabiedrības daļa. Sabiedrības daļa var būt, piemēram, uzņēmums, uzņēmuma darbinieki, iestāde, pilsēta, pensionāri, lauksaimnieki, bērni, iedzīvotāji, kas dzīvo noteiktā teritorijā, kā arī citas grupas. Arī pats iesniedzējs var būt daļa no skartās sabiedrības grupas.  

 

Rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga, tostarp materiāla, labuma gūšana, nav trauksmes celšana. Proti, saskaņā ar likumu ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu (likuma 3. panta otrā daļa). Līdz ar to par trauksmes celšanu nav uzskatāma informācijas sniegšana, piemēram, par kaimiņu attiecībām, par personīgu strīdu ar darba devēju u. tml.

 

Par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu :

 

Katru reģistrēto ziņojumu iestādes atbildīgā persona saņemšanas secībā nekavējoties izskata un septiņu dienu laikā sākotnēji (pirmšķietami) izvērtē, vai ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums un atbilst trauksmes celšanas pazīmēm.

Par to, vai sniegtā informācija uzskatāma par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzēju informē likumā noteiktajā kārtībā.

 

Ja ir pieņemts lēmums par iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, kompetentā institūcija uzsāk trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanu pēc būtības un, konstatējot pārkāpumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem (likuma 7. panta trešā daļa) piemēro atbildību trauksmes cēlēja ziņojumā norādītā pārkāpuma veicējam. Likums neregulē īpašu procesuālo kārtību trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai pēc būtības, līdz ar to trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšana pēc būtības tiek veikta uz attiecīgo kompetento institūciju attiecināmajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Ja saņemtais iesniegums ir vairāku institūciju kompetencē, to var izskatīt kopīgi (likuma 7. panta otrā daļa). Gan kopīgi izskatot trauksmes cēlēja ziņojumu, gan informācijas pieprasījuma gadījumā kompetentās institūcijas sadarbojas. Ņemot vērā, ka trauksme tiek celta sabiedrības interesēs, būtiska ir pārkāpuma izskatīšanas efektivitāte, raugoties nevis no atsevišķas iestādes viedokļa, bet gan no sabiedrības vai tās daļas interešu aizsardzības kopumā.

 

Ja trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas laikā rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav attiecīgās institūcijas kompetencē, ziņojumu pārsūta izskatīšanai pēc piekritības (likuma 7. panta trešā daļa). Tas attiecas gan uz gadījumiem, kad institūcija, izskatot ziņojumu pēc būtības, konstatē, ka pārkāpums tomēr ir citas institūcijas kompetencē, gan arī uz gadījumiem, kad papildus pārkāpumam, par kuru iesniegts trauksmes cēlēja ziņojums, rodas aizdomas par citiem pārkāpumiem un to izskatīšana nav attiecīgās institūcijas kompetencē.

 

Institūcijai, kura izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām juridiskām un fiziskām personām informāciju, kas nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai (likuma 7. panta ceturtā daļa). Vienlaikus jāņem vērā, ka institūcijas rīcība nedrīkst apdraudēt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Arī uz papildu informāciju attiecas likuma prasība, ka trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.  

 

Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja vai viņa radinieku aizsardzībai (likuma 11. panta trešā daļa). Līdz ar to institūcija ar pienācīgu rūpību izvērtē nepieciešamību nodot citām personām (institūcijām) trauksmes cēlēja personas datus vai informāciju, kas varētu apdraudēt trauksmes cēlēja identitātes aizsardzību. Tas attiecas gan uz informācijas apriti kompetentās institūcijas ietvaros (ziņojuma nodošana tikai tām personām, kuras tiesīgas un kompetentas izskatīt attiecīgo ziņojumu), gan uz ziņojuma pārsūtīšanu izskatīšanai pēc piekritības.

 

Saņemot, izskatot un apstrādājot trauksmes cēlēja ziņojumu, jāņem vērā, ka minētās darbības saistītas ar fizisko personu datu apstrādi un tādēļ piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula, tostarp izvērtējot privātuma politikas papildināšanas nepieciešamību. Trauksmes cēlēja ziņojums kopš tā iesniegšanas brīža ir ierobežotas pieejamības informācija, uz kuru attiecas Informācijas atklātības likumā noteiktās aizsardzības prasības. Papildu prasība ir personas datu pseidonimizēšana, kas jāveic, atzīstot iesniegumu par trauksmes cēlēja ziņojumu.

 

Valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana nav uzskatāma par trauksmes celšanu.