“Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem” Pilnā versija
apliecinajums_1.jpg

Projekta „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievieti gadījumiem“ masu mediju apmācībās aptverta jau lielākā daļa Latvijas mediju

 


 

Projekta norises laiks: 2017.gada 1.februāris - 2019.gada 31.janvāris

Projekta koordinators: Labklājības ministrija
Projekta partneri: biedrība " Centrs MARTA" un Valsts policija 
Projekta asociētie partneri: Tieslietu ministrija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija

Projekta līguma numurs: JUST/2015/RDAP/AG/MULT/9830

 

2017.gada 1.februārī Labklājības ministrija) sadarbībā ar partneriem - Valsts policiju un biedrību "Centrs MARTA", kā arī asociētajiem partneriem - Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju - ir uzsākusi Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" līdzfinansētā projekta „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" īstenošanu.

 

Projekta mērķi ir izstrādāt, pārbaudīt un ieviest multisektorālu, uz cietušo vērstu institucionālu sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumos - Kopienas vienotās atbildes modeli. Projekta ietvaros tiks izstrādāti un speciālistiem piedāvāti instrumenti (riska novērtēšanas anketa un darbības vadlīnijas), lai rīkotos efektīvi un ņemtu vērā upuru vajadzības. Vienlaikus projekta ietvaros plānots veikt sabiedrības informēšanas aktivitātes, izglītojot un iesaistot reģionālos medijus, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvos materiālus cietušajām sievietēm un līdzcilvēkiem.

Projekta finansējuma apmērs: 189 736.80 EUR (80% no projekta finansē Eiropas Savienības programma „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" un 20% - Latvijas valsts budžets).

 

 

Papildus informācija par projektu  

 

Problēmas apraksts: 2016.gada 18.maijā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) (turpmāk - Konvencija). Konvencijas 7.pants paredz, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija, un vispusīgi reaģētu uz vardarbību pret sievietēm. Savukārt Konvencijas 51.pants paredz, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visas attiecīgās iestādes novērtē mirstības risku, situācijas nopietnību un atkārtotas vardarbības risku, lai vadītu šo risku un vajadzības gadījumā nodrošinātu saskaņotu drošību un atbalstu.

 

2012.gada 25.oktobrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus (turpmāk - Direktīva) (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32012L0029). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai noziegumos cietušie saņemtu atbilstīgu informāciju, atbalstu un aizsardzību, kas nepieciešama dalībai kriminālprocesā. Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm Direktīvā noteiktās prasības nacionālajos normatīvajos aktos bija jāpārņem līdz 2015.gada 16.novembrim. Attiecībā uz cietušo labāku aizsardzību Direktīva nosaka dalībvalstu pienākumu nodrošināt katra cietušā vajadzību saņemt individuālu novērtējumu, apzinot cietušā nepieciešamību pēc īpašas aizsardzības.  

 

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 3.1punktam un pārejas noteikumu 17.1punktam kopš 2015.gada 1.janvāra no vardarbības cietušām pilngadīgām personām ir tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem. 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.790 „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" nosaka, ka šādus pakalpojumus ir tiesības saņemt pilngadīgām personām, kuras cietušas no fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem vai vardarbīgas kontroles.  

 

Projekts „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" (turpmāk - Projekts) orientēts uz to speciālistu profesionālo kompetenču attīstīšanu, kuri ikdienā saskaras vai varētu saskarties ar personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē vai citās tuvās attiecībās. Šo speciālistu lokā ir Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki, sociālie darbinieki, bērnu tiesību speciālisti, veselības aprūpes speciālisti un nozares nevalstisko organizāciju eksperti. 

 

Eiropā ir pazīstamas vairākas vardarbības upuru vajadzību novērtēšanas metodoloģijas, un vairāku valstu, tai skaitā Somijas, Nīderlandes un Spānijas, pieredze liecina, ka savlaicīga un visaptveroša reaģēšana uz upura vajadzībām var novērst vardarbību vai atkārtotu vardarbību un samazināt atkārtotas viktimizācijas risku. ES Pamattiesību aģentūra 2015.gada februārī publicētajā ziņojumā „Noziegumos cietušie Eiropas Savienībā: cietušo atbalsta pasākumu saturs un apjoms" (http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2015-victims-crime-eu-support_en_0.pdf), secinājusi, ka Latvija ir viena no tām astoņām ES dalībvalstīm, kurās visaptveroša noziegumos cietušo personu atbalsta sistēma nav izveidota. Šāds secinājums īpaši akcentē nepieciešamību izglītot nozaru speciālistus darbā ar vardarbības ģimenē upuriem. 

 

Papildus Projekts akcentē nepieciešamību pilnveidot sabiedrības zināšanas par vardarbības ģimenē riskiem un pazīmēm, kā arī informēt par institūcijām, kurās ir iespējams saņemt atbalstu vardarbības gadījumos. ES Pamattiesību aģentūras 2014. gadā publicētajā pārskatā "Vardarbība pret sievietēm: Eiropas Savienības mēroga apsekojums"1 secināts, ka vidēji katra piektā ES dzīvojoša sieviete nav informēta par nacionāla mēroga atbalsta pakalpojumiem, vienlaikus gandrīz puse (49%) no Latvijā dzīvojošajām sievietēm nav dzirdējušas ne par vienu no publiskajā vai privātajā sektorā nodrošinātajiem atbalsta pakalpojumiem vardarbības upuriem. 

 

 Projekta mērķi: 

  • No vardarbībā cietušajām sievietēm noskaidrot tos faktorus, kas iedrošina ziņot par vardarbību un kāda ir viņu vīzija par nepieciešamajām intervencēm no speciālistu puses;
  • Izstrādāt, pārbaudīt un ieviest vienā pašvaldībā multisektorālu, uz cietušo vērstu institucionālu sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumos - Kopienas vienotās atbildes modeli;
  • Institucionalizēt profesionāļu, kas saskaras vai varētu saskarties ar sievietēm, kas cietušas no vardarbības, zināšanas un prasmes, piedāvājot tiem atbilstošus instrumentus (riska novērtēšanas anketu un sadarbības vadlīnijas), lai rīkotos efektīvi un ņemtu vērā upuru vajadzības;
  • Nodrošināt, ka Kopienas vienotās atbildes modelis ir piemērots replicēšanai citās pašvaldībās visā Latvijā;
  • Veikt sabiedrības informēšanas aktivitātes, izglītojot un iesaistot reģionālos medijus, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvos materiālus.

Projekta galvenās aktivitātes:

  • 3 fokusgrupu intervijas ar sievietēm, kas cietušas no vardarbības;
  • Vardarbības riska novērtēšanas instrumenta un tā izmantošanas vadlīniju izstrādāšana, lai identificētu, novērtētu un atbildētu uz cietušo sieviešu vajadzībām;
  • Izveidota pirmā Kopienas vienotās atbildes modeļa komanda - pilotprojekts Tukuma novada pašvaldībā, kur, līdzdarbojoties plašam lokam institūciju, praksē tiek pārbaudīti jaunie metodiskie materiāli; 
  • Vēlāk jaunais modelis tiek ieviests vēl 5 pašvaldībās; 
  • 5 semināri mediju profesionāļiem un žurnālistiem par tēmu „Vardarbība pret sievieti" - apmācības, lai vardarbības pret sievieti gadījumi tiktu atspoguļoti, nevainojot cietušo, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principus un "nulles tolerances" attieksmi; 
  • Pasākumi plašsaziņas līdzekļiem, lai iepazīstinātu medijus ar projektu un instrumentiem vardarbības pret sievieti izskaušanai; 
  • Informatīvo materiālu no vardarbības cietušām sievietēm un līdzcilvēkiem izstrāde un izplatīšana; 
  • Priekšlikumu izstrāde tiesību aktu grozījumiem un intervences vardarbības pret sievieti gadījumos prakses uzlabošanai. 

_______________________________________________________________________________________________________________________________

 

European Agency for Fundamental Rights. Victims of crime in the EU: the extent and nature of support for victims. Pieejams:http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2015-victims-crime-eu-support_en_0.pdf

 

Pilotprojektu ietvaros katrā pašvaldībā tika formēta starpdisciplināra komanda no dažādās jomās strādājošiem speciālistiem, kas pārstāvēja sociālos dienestus, valsts un pašvaldības policiju, bāriņtiesas, rajona tiesu un prokuratūru, Valsts probācijas dienestu, veselības aprūpes jomu un sadarbības krīzes centrus.

Pilotprojektu aktivitātēs piedalījās arī apkārtējo novadu, kurus apkalpo Cēsu, Balvu, Dobeles, Saldus un Valmieras Valsts policijas iecirkņi, speciālisti:
 - Cēsu komandai pievienojās Amatas, Līgatnes, Priekuļu, Raunas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadu dienestu pārstāvji;
 - Balvu komandai pievienojās Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadu dienestu pārstāvji;
 - Dobeles komandai pievienojās Tērvetes un Auces novadu dienestu pārstāvji;
 - Saldus komandai pievienojās Brocēnu novada dienestu pārstāvji;
 - Valmieras komandai pievienojās Beverīnas, Burtnieku, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadu dienestu pārstāvji.

Katrā no piecām pilotprojektu vietām notika vairākas speciālistu komandu tikšanās - semināri, kuru laikā speciālisti ieguva jaunas zināšanas un prasmes darbam ar vardarbībā cietušajām personām un varmākām, speciālisti „ēnoja" viens otra darbu, kā arī praksē aprobēja jaunu starpinstitūciju sadarbības modeli un metodiskos materiālus efektīvākai vardarbības gadījumu risināšanai un atkārtotas vardarbības novēršanai.

No 2017.gada jūnija līdz oktobrim projekta „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" ietvaros Tukuma novada pašvaldībā īstenots Kopienas vienotās atbildes modeļa vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā pilotprojekts (turpmāk - pilotprojekts), kura galvenie koordinatori bija Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa un Tukuma novada pašvaldības aģentūras „Tukuma novada sociālais dienests" pārstāvji, bet pilotprojekta pasākumos iesaistīti bija arī pašvaldības policijas, bāriņtiesas, Valsts probācijas dienesta, rajona tiesas un prokuratūras pārstāvji, kā arī veselības aprūpes jomas un sadarbības krīzes centra - Talsu novada krīžu centra - speciālisti.

Pilotprojekta ietvaros speciālisti: 

  • piedalījušies vairākos informatīvi izglītojošos un vietējās starpdisciplinārās komandas veidojošos pasākumos;
  • notikusi iesaistīto institūciju savstarpēja darba „ēnošana";
  • Valsts un pašvaldības policijas darbinieki praksē izmēģinājuši projekta ietvaros radīto jauno vardarbības riska izvērtējuma anketu, izbraucot izsaukumos uz tā saucamajiem „ģimenes konfliktiem", un šo informāciju nodevuši tālākam darbam sociālajam dienestam;
  • Tukuma pašvaldībā strādājošo iestāžu speciālisti ir bijuši aicināti iesaistīties vadlīniju starpdisciplinārai sadarbībai vardarbības pret sievieti gadījumos izstrādē.

Pilotprojekta ietvaros Tukuma novada valsts un pašvaldības policija sociālajam dienestam nosūtījusi 27 aizpildītas riska izvērtējuma anketas. Liela daļa no šiem gadījumiem sociālajam dienestam iepriekš nebija zināmi. 13 gadījumos kā cietušie vai vardarbības liecinieki bija nepilngadīgie. 3 gadījumos nepilngadīgie bija vardarbīgi pret savām mātēm. Ieviešot riska novērtēšanas anketu policijā, ir būtiski pieaudzis nošķiršanu skaits, kas ir pozitīvi (2017.gada 1.pusgadā bija 1 nošķiršana, pilotprojekta 3 mēnešu laikā - 7).

Lai gan Latvijas speciālistu sadarbības modelis vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā ir tikai izstrādes sākumā un vēl ir pilnveidojams, jau šobrīd ir konstatējami vairāki būtiski uzlabojumi palīdzības sniegšanā, kas tika konstatēti pilotprojekta laikā: 

  • vispār tiek ieviesta risku izvērtēšana sadzīves slepkavību novēršanā vardarbības ģimenē gadījumos; 
  • izsaukuma vietā iztaujā atsevišķi cietušo no varmākas (riska izvērtējuma anketā ir jāatzīmē, vai tas darīts);
  • speciālisti mācās nošķirt un identificēt dažādus vardarbības veidus (anketā izdalīta fiziska, emocionāla, ekonomiska, seksuāla vardarbība un vardarbīga kontrole); 
  • policisti atstāj rakstisku informāciju par notikušo cietušajai personai (t.i. viens riska izvērtējuma anketas eksemplārs paliek cietušajai, kas var noderēt tiesā); 
  • cietušos novirza palīdzības saņemšanai sociālajā dienestā arī rakstiski - ar cietušā piekrišanu riska izvērtējuma anketas nosūta sociālajam dienestam.

2018.gadā šo starpinstitucionālas sadarbības modeli plānots izmēģināt vēl 5 pašvaldībās.

Informācija medijiem

23.11.2017.

Pirmie secinājumi par starpinstitūciju sadarbību projekta „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievieti gadījumiem" ietvaros

Labklājības ministrija sadarbībā ar projektā iesaistītajām institūcijām īstenojusi projekta pirmo soli - pilotprojektu starpinstitūciju sadarbības uzlabošanai gadījumos, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm. Projektā iesaistītie sadarbības partneri kopīgi izstrādājuši arī informatīvos materiālus ar vardarbībā cietušajiem un tuviniekiem noderīgu informāciju. Šie materiāli un pirmie secinājumi par pilotprojekta norisi pirmo reizi tiks prezentēti šī gada 24.novembrī preses konferencē Valsts policijas centrālajā ēkā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, k-4, mazajā konferenču zālē, plkst.11.00

Lai mazinātu vardarbības pret sievietēm gadījumus un iedrošinātu cietušos vērsties pēc palīdzības, kā arī ziņot par nodarījumu, īstenots pirmais posms Eiropas Savienības līdzfinansētā starpnozaru projektā "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem". Šajā posmā īstenots pilotprojekts Tukuma pašvaldībā, kur visas iesaistītās institūcijas, strādājot vienotā komandā, praksē pārbaudīja un adaptēja tādu starpinstitucionālo sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai, kas balstīts uz vardarbībā cietušās sievietes vajadzībām un konkrēto situāciju. Jāatzīmē, ka pilotprojekta laikā stiprināta starpinstitūciju sadarbība un darbs ar vardarbībā cietušo personu kļuvis kvalitātīvāks. Projekta noslēgumā tiks pilnībā izstrādāta speciālistiem piemērota jauna rīcības shēma jeb ceļvedis attiecīgu situāciju efektīvai novērtēšanai un atbilstošai rīcībai.

Tāpat projekta laikā izstrādāti informatīvie materiāli, kas būs noderīgs palīgs ne tikai vardarbībā cietušajiem, bet arī līdzcilvēkiem gan vardarbīgu situāciju atpazīšanā, gan palīdzības meklēšanā. Preses konferencē tie pirmo reizi tiks prezentēti.

Eiropas Savienības līdzfinansēto starpnozaru projektu "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem" īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju un biedrību "Centrs Marta", kā arī Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju. Pirmajam projekta posmas noslēdzoties, tas tiks paplašināts jau nākošajā līmenī, jauno starpinstitucionālo sadarbības modeli ieviešot vēl piecās pašvaldībās, kā arī turpinot citas plānotās aktivitātes.

07.06.2017.

Soli tuvāk no vardarbības brīvai sabiedrībai

Lai mazinātu vardarbību pret sievietēm Latvijā un iedrošinātu sievietes ziņot un vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrijasadarbībā ar Valsts policiju un biedrību “Centrs Marta”, kā arī Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu starpnozaru projektu“Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem”.

„Ģimene ir pamatvērtība, kuras drošība ir jāsargā, mājas ir vieta, kur ikvienam jājūtas droši. Ja šis miers tiek izjaukts, izjaukti ir arī sabiedrības pamati. Cieša un koordinēta sadarbība starp iesaistītajiem speciālistiem un nozarēm ir izšķirīga, lai sievietēm, kuras piedzīvojušas vardarbību, sniegtais atbalsts būtu efektīvs, jēgpilns un dotu drošības sajūtu arī turpmāk,” norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Visbiežāk institūciju redzeslokā nonāk vardarbības pret sievietēm gadījumi, kur varmāka ir viņas dzīvesbiedrs. Nereti ir arī gadījumi, kad varmākas ir pilngadīgie dēli, kuri vardarbīgi izturas pret savām mātēm. Ik gadu Valsts policija saņem vairāk nekā 8000 izsaukumu uz tā saucamajiem „ģimenes konfliktiem” – vidēji 24 izsaukumi diennaktī. Cietušie aktīvi izmanto iespējas lūgt tiesas pagaidu aizsardzību pret vardarbību – patlaban Valsts policijas uzskaitē atrodas 1180 personas, pret kurām ir pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pērn gandrīz 350 no prettiesiskām darbībām cietušām pilngadīgām personām nodrošināti sociālas rehabilitācijas pakalpojumi.  Apzinoties vardarbības ģimenē tēmas aktualitāti Latvijā, tās daļēji slēpto raksturu un sabiedrībā valdošos stereotipus, ir svarīga institūciju kopīga un saskaņota darbība.

Projekta mērķis ir izstrādāt, pārbaudīt un adaptēt praksē tādu institucionālo sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai, kas tiek balstīts uz sievietes, kas cietusi no vardarbības, vajadzībām un situāciju. Projekta ietvaros tiks izstrādāta un speciālistiem piedāvāta jauna rīcības shēma jeb ceļvedis, ko izmantot, lai novērtētu situāciju un rīkotos efektīvi katrā gadījumā.

Pirmais solis jeb pilotprojekts no šā gada jūnija līdz oktobrim tiks īstenots Tukuma pašvaldībā, kur jau šobrīd visas iesaistītās institūcijas – policija, tiesa, sociālais dienests, bāriņtiesa, veselības aprūpes jomas un citi speciālisti ir pierādījuši spēju strādāt vienotā komandā, tāpēc ir izvēlēti par jaunā modeļa aprobācijas vietu. Vēlāk šo modeli plānots ieviest arī citās pašvaldībās. Jau šā gada 8. jūnijā Tukumā notiks pirmais starpinstitucionālais seminārs iesaistītajiem speciālistiem.

“Vardarbība ģimenē, vardarbība pret mazāk aizsargātajiem sabiedrības pārstāvjiem – sievietēm un bērniem, ir viena no policijas izvirzītajām prioritātēm. Mēs redzam, ka ne vienmēr mēs vai citas iestādes ir izdarījušas visu, lai šādā situācijā izvērtētu, saprastu un sniegtu vislabāko iespējamo palīdzību vardarbības aplī nonākušai sievietei, bet tas ir mūsu uzdevums,”- atzīst Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks un vienlaikus arī Baltās lentītes vēstnieks Latvijā. “Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka efektīvākā darbības modeļa meklēšanā iesaistītas praktiski visas iestādes, kas var būtiski ietekmēt šo jomu,” – tā I. Ķuzis.

Kā projekta ietvaros veikto fokusgrupu interviju laikā atzīst cietušās sievietes, šobrīd drošība visbiežāk ir viņu pašu rokās, – tiek mainīta dzīvesvieta, darbs, bērnu skola vai bērnudārzs. Sievietes atzīst, ka institūciju atbalsts un iespēja izmantot laiku, kurā vardarbības veicējs ar policijas vai tiesas lēmumu tiek nošķirts, ir izšķiroši,  lai uzlabotu savu un bērnu dzīves situāciju.

“Šis kopīgais projekts ir būtiska iniciatīva, lai atbalstītu sievietes, izlemjot pārtraukt vardarbīgas attiecības,“ atzīst biedrības „Centra Marta” vadītāja Iluta Lāce.  “Līdz šim ir sperti vairāki nozīmīgi soļi, nostājoties cietušo sieviešu pusē: ir noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, ir valsts apmaksāti pakalpojumi vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un vardarbības veicējiem, tomēr joprojām gan sabiedrībā, gan profesionāļu vidē ir sastopama upuri vainojoša attieksme, joprojām trūkst ātras un efektīvas sadarbības starp institūcijām, lai palīdzētu cietušajai sievietei. Projekts “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietes gadījumiem” ir nozīmīgs solis, veicinot izpratni par vardarbības fenomenu un nostāšanos cietušā pusē, par reālu praktisku instrumentu izstrādi, kas kalpos institūcijām kā ceļvedis vardarbības mazināšanā,“ uzsver I. Lāce.

Projekta ietvaros jūnijā tiek uzsākts arī informatīvi izglītojošu semināru cikls reģionālo un nacionālo masu mediju pārstāvjiem. Medijiem ir izšķirīga loma sabiedrības izpratnes veidošanā, aktualizējot cilvēktiesību un drošības jautājumus, nodrošinot, ka vardarbības pret sievieti gadījumi tiek atspoguļoti profesionāli, bez stereotipiem un nevainojot cietušo. Ar mediju starpniecību iecerēts padziļināt sabiedrības izpratni par vardarbības tēmu un uzlabot zināšanas par veidiem un risinājumiem, kādi pieejami, lai pārtrauktu vardarbību.  Savukārt cietušās sievietes un arī līdzcilvēki, kas zina vai nojauš par ģimenē valdošo vardarbību, tiks uzrunāti ar šim nolūkam izstrādātiem un sagatavotiem informatīviem materiāliem. 

Projektu „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem”, Nr.JUST/2015/RDAP/AG/MULT/9830, līdzfinansē Eiropas Savienības programma „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”

 

Pilotprojekts Tukuma novada pašvaldībā

No 2017.gada jūnija līdz oktobrim projekta „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" ietvaros Tukuma novada pašvaldībā īstenots Kopienas vienotās atbildes modeļa vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā pilotprojekts (turpmāk - pilotprojekts), kura galvenie koordinatori bija Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa un Tukuma novada pašvaldības aģentūras „Tukuma novada sociālais dienests" pārstāvji, bet pilotprojekta pasākumos iesaistīti bija arī pašvaldības policijas, bāriņtiesas, Valsts probācijas dienesta, rajona tiesas un prokuratūras pārstāvji, kā arī veselības aprūpes jomas un sadarbības krīzes centra - Talsu novada krīžu centra - speciālisti.

Pilotprojekta ietvaros speciālisti: 

  • piedalījušies vairākos informatīvi izglītojošos un vietējās starpdisciplinārās komandas veidojošos pasākumos;
  • notikusi iesaistīto institūciju savstarpēja darba „ēnošana";
  • Valsts un pašvaldības policijas darbinieki praksē izmēģinājuši projekta ietvaros radīto jauno vardarbības riska izvērtējuma anketu, izbraucot izsaukumos uz tā saucamajiem „ģimenes konfliktiem", un šo informāciju nodevuši tālākam darbam sociālajam dienestam;
  • Tukuma pašvaldībā strādājošo iestāžu speciālisti ir bijuši aicināti iesaistīties vadlīniju starpdisciplinārai sadarbībai vardarbības pret sievieti gadījumos izstrādē.

Pilotprojekta ietvaros Tukuma novada valsts un pašvaldības policija sociālajam dienestam nosūtījusi 27 aizpildītas riska izvērtējuma anketas. Liela daļa no šiem gadījumiem sociālajam dienestam iepriekš nebija zināmi. 13 gadījumos kā cietušie vai vardarbības liecinieki bija nepilngadīgie. 3 gadījumos nepilngadīgie bija vardarbīgi pret savām mātēm. Ieviešot riska novērtēšanas anketu policijā, ir būtiski pieaudzis nošķiršanu skaits, kas ir pozitīvi (2017.gada 1.pusgadā bija 1 nošķiršana, pilotprojekta 3 mēnešu laikā - 7).

Lai gan Latvijas speciālistu sadarbības modelis vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā ir tikai izstrādes sākumā un vēl ir pilnveidojams, jau šobrīd ir konstatējami vairāki būtiski uzlabojumi palīdzības sniegšanā, kas tika konstatēti pilotprojekta laikā: 

  • vispār tiek ieviesta risku izvērtēšana sadzīves slepkavību novēršanā vardarbības ģimenē gadījumos; 
  • izsaukuma vietā iztaujā atsevišķi cietušo no varmākas (riska izvērtējuma anketā ir jāatzīmē, vai tas darīts);
  • speciālisti mācās nošķirt un identificēt dažādus vardarbības veidus (anketā izdalīta fiziska, emocionāla, ekonomiska, seksuāla vardarbība un vardarbīga kontrole); 
  • policisti atstāj rakstisku informāciju par notikušo cietušajai personai (t.i. viens riska izvērtējuma anketas eksemplārs paliek cietušajai, kas var noderēt tiesā); 
  • cietušos novirza palīdzības saņemšanai sociālajā dienestā arī rakstiski - ar cietušā piekrišanu riska izvērtējuma anketas nosūta sociālajam dienestam.

2018.gadā šo starpinstitucionālas sadarbības modeli plānots izmēģināt vēl 5 pašvaldībās.

Apmācību semināri žurnālistiem un mediju profesionāļiem

Apzinoties vardarbības ģimenē aktualitāti Latvijā, tās daļēji slēpto raksturu un sabiedrībā valdošos stereotipus, ir svarīga ne tikai institūciju kopīga un saskaņota darbība, bet arī masu mediju izpratne par to. Tikai tā kopīgiem spēkiem iespējams lauzt stereotipus un kvalitatīvi informēt sabiedrību, ne tikai par to, kā sevi pasargāt no tādām situācijām, bet arī - kā šādus gadījumus atpazīt un novērst.

 

Tādēļ mediju apmācība par vardarbību pret sievieti gadījumos noteikta kā viena no aktivitātēm Eiropas Savienības līdzfinansētā starpnozaru projekta "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem" ietvaros. 

 

Mediju jomas pārstāvju apmācība par šādiem gadījumiem un fenomenu kopumā ir nozīmīga, jo tieši saistīta arī ar sabiedrības izpratnes veidošanu kopumā. Apzinoties, ka tieši masu mediji ir tilts starp notikumu un tajā iesaistītajām pusēm un sabiedrību, būtiski, lai žurnālisti paši to izprastu. Tikai zinošs sava aroda meistars spēs profesionāli un mērķtiecīgi skaidrot sabiedrībai svarīgus jautājumus bez stereotipiem, veidojot izpratni par problemātiku kopumā, kā arī precīzi aprakstot risinājumus, kā mazināt vardarbības pret sievieti gadījumus.

 

Tieši tādēļ projekta laikā iesaistīto institūciju eksperti organizē gan reģionālo, gan nacionālo masu mediju pārstāvjiem informatīvi izglītojošus seminārus par vardarbību pret sievieti, skaidrojot, kādēļ tas notiek, kā šādas situācijas atpazīt un, kā rīkoties, lai to novērstu. Apmācības rosina arī mediju pārstāvjus diskutēt un domāt par to, kādā veidā kvalitatīvi informēt un izglītot sabiedrību, nepārkāpjot cietušā tiesības uz privātumu un neuzturot mītus, kas iesakņojušies par sievietēm, kas cieš no vardarbības.

 

No 2017.gada jūnija līdz decembrim īstenoti 6 semināri Latvijas reģionos un Rīgā.

 

 

Projekta koordinators ir Labklājības ministrija:

Laura Kornete, projekta vadītāja
Tālr.: (+371) 26401584
E-pasts: 


Projekta partneri:

Biedrība "Centrs MARTA", www.marta.lv :
Dita Lāce, projekta koordinatore
E-pasts: 

Valsts policija, www.vp.gov.lv :
Lauma Zariņa, projekta koordinatore
E-pasts: 


Projekta asociētie partneri:

Tieslietu ministrija

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija