“Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem” Pilnā versija
apliecinajums_1.jpg

Projekta „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievieti gadījumiem“ masu mediju apmācībās aptverta jau lielākā daļa Latvijas mediju

 

Projekta laikā tapušie materiāli:

Tests: Vai atrodies bīstamās attiecībās?

Tests līdzcilvēkiem: Kā atpazīt, ka sieviete cieš no partnera

Ziņojums par fokusgrupas interviju rezultātiem ar cietušajām no vardarbības pdf.gif - 641 B

VIDEO: 3 vardarbībā cietušu sieviešu video stāsti 

Informatīvais materiāls no vardarbības cietušām sievietēm pdf.gif - 641 B

Informatīvais materiāls cietušo līdzcilvēkiem pdf.gif - 641 B

VIDEO: M.Oktoberas (Somija) prezentācija (video) par MARAC modeļa darbību Somijā (Tukums, 19.10.2017.) 

 

 

Apzinoties vardarbības ģimenē aktualitāti Latvijā, tās daļēji slēpto raksturu un sabiedrībā valdošos stereotipus, ir svarīga ne tikai institūciju kopīga un saskaņota darbība, bet arī masu mediju izpratne par to. Tikai tā kopīgiem spēkiem iespējams lauzt stereotipus un kvalitatīvi informēt sabiedrību, ne tikai par to, kā sevi pasargāt no tādām situācijām, bet arī - kā šādus gadījumus atpazīt un novērst.

Tādēļ mediju apmācība par vardarbību pret sievieti gadījumos noteikta kā viena no aktivitātēm Eiropas Savienības līdzfinansētā starpnozaru projekta "Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem" ietvaros. 

Mediju jomas pārstāvju apmācība par šādiem gadījumiem un fenomenu kopumā ir nozīmīga, jo tieši saistīta arī ar sabiedrības izpratnes veidošanu kopumā. Apzinoties, ka tieši masu mediji ir tilts starp notikumu un tajā iesaistītajām pusēm un sabiedrību, būtiski, lai žurnālisti paši to izprastu. Tikai zinošs sava aroda meistars spēs profesionāli un mērķtiecīgi skaidrot sabiedrībai svarīgus jautājumus bez stereotipiem, veidojot izpratni par problemātiku kopumā, kā arī precīzi aprakstot risinājumus, kā mazināt vardarbības pret sievieti gadījumus.

Tieši tādēļ projekta laikā iesaistīto institūciju eksperti organizē gan reģionālo, gan nacionālo masu mediju pārstāvjiem informatīvi izglītojošus seminārus par vardarbību pret sievieti, skaidrojot, kādēļ tas notiek, kā šādas situācijas atpazīt un, kā rīkoties, lai to novērstu. Apmācības rosina arī mediju pārstāvjus diskutēt un domāt par to, kādā veidā kvalitatīvi informēt un izglītot sabiedrību, nepārkāpjot cietušā tiesības uz privātumu un neuzturot mītus, kas iesakņojušies par sievietēm, kas cieš no vardarbības.

No jūnija līdz oktobrim īstenoti 5 semināri Latvijas reģionos un Rīgā. Noslēdzošais seminārs nacionālajiem medijiem notiks Rīgā, š.g. 7.decembrī. 

Papildus informācija: Sigita Pildava, Valsts Policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja,  , tālr. 6 707 5088

 

Aktualitātes:

Lai mazinātu vardarbību pret sievietēm Latvijā, iedrošinot sievietes ziņot un vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju un biedrību “Centrs Marta”, kā arī Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu starpnozaru projektu “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem”. Projekta ietvaros piecās Latvijas pašvaldībās 2018.gadā aprobēts jauns starpdisciplināras sadarbības modelis vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai.

 

No šā gada marta līdz jūnijam piecās Latvijas pašvaldībās – Balvos, Dobelē, Saldū, kā arī Cēsīs un Valmierā norisinājās Kopienas vienotās atbildes modeļa vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā pilotprojekti. To ietvaros pašvaldībās dažādās jomās strādājošie speciālisti no sociālā dienesta, valsts un pašvaldības policijas, bāriņtiesas, rajona tiesas un prokuratūras, Valsts probācijas dienesta, veselības aprūpes jomas un sadarbības krīzes centriem, ieguva jaunas zināšanas un prasmes darbam ar vardarbībā cietušajām personām un varmākām, speciālisti „ēnoja” viens otra darbu, kā arī praksē aprobēja jaunu starpinstitūciju sadarbības modeli efektīvākai vardarbības gadījumu risināšanai un atkārtotas vardarbības novēršanai. Vidzemes reģiona pilotprojektos bez Cēsu un Valmieras speciālistiem pilotprojekta aktivitātēs piedalījās arī bijušo Cēsu un Valmieras rajonu robežās ietilpstošo novadu sociālo dienestu pārstāvji.

 

18.jūnijā Cēsīs norisinājās Cēsu novada un Valmieras pilsētas pašvaldībās īstenoto pilotprojektu noslēguma pasākums. Tikšanās laikā tika pārrunāta pilotprojektu īstenošana Cēsu novada un Valmieras pilsētas pašvaldībās. Pilotprojektu aktivitāšu galvenais uzdevums bija veicināt kopienas vienotas atbildes pret vardarbību jeb vienotas institūciju sadarbības shēmas veidošanos, kur katrai institūcijai ir skaidra sava loma, ar mērķi aizsargāt pilngadīgus un nepilngadīgus cietušos, palīdzēt vardarbības veicējiem mazināt vardarbīgu uzvedību un mazināt riskus, ka vardarbība atkārtosies.

 

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics pateicās Cēsu un Valmieras speciālistiem par drosmi iesaistīties pilotprojekta aktivitātēs un norādīja, ka īsā laikā paveikts liels darbs un projekta laikā izmēģinātie jaunie sadarbības mehānismi vardarbības atkārtotības riska izvērtēšanai un mazināšanai vēl 2015.gadā, likās kā ļoti tāls mērķis. Kā nākamais solis Latvijai būtu iedzīvināt pieņemtos civillikuma grozījumus, kuros noteikts, ka vardarbību veikušām personām par obligātu prasību tiek izvirzīta programmas apmeklēšana vardarbīgas uzvedības mazināšanai. A.Rinkevics kā piemēru minēja Amerikas Savienotās Valstis, kurās varmākam pašam ir pat jāapmaksā nozīmētie vardarbīgas uzvedības mazināšanas kursi.

 

Savukārt Zane Zvirgzdiņa, „Centrs MARTA“ juriste, norādīja, ka centra uzdevums bija projekta laikā uzturēt cietušo sieviešu perspektīvu, noskaidrot kritērijus, kas veicinātu ziņošanu par vardarbību ģimenē: “Kopīgiem spēkiem ir izstrādāta anketa, kurā Valsts un pašvaldības policijas darbinieki izsaukuma laikā novērtē to, cik liels apdraudējums ir cietušajam, un šo informāciju tālāk nodot sociālajiem dienestiem tālākam darbam. Šī anketa veidota pēc cietušo sieviešu paustā un dažādiem pētījumiem šajā jomā”. Juriste aicināja klātesošos speciālistus ievērot “nulles toleranci” pret vardarbību, kas nozīme, ka darbinieki neattaisno varmākas, bet palīdz cietušajiem un sauc pie atbildības pāri darītājus. Z. Zvirgzdiņa norādīja, ka nereti vardarbīgas situācijas diemžēl tiek uztvertas, kā ikdienišķs strīds, taču vardarbība ir noziegums.

 

Cēsu pilotprojekta koordinatore – Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" direktore Iveta Sietiņsone – informēja, ka pilotprojekta laikā sociālajā dienestā nonāca ziņas par 6 vardarbības gadījumiem, kas visi bija jauni klienti, cietušās visos gadījumos bija sievietes, varmākas – viņu dzīvesbiedri. Lielākajā daļā gadījumu vardarbība šajās ģimenēs bija atkārtota. Vienā gadījumā par vardarbību ziņoja Cēsu klīnika, kur bija ievietota sieviete, kuru viņas partneris bija žņaudzis un kā rezultātā sieviete gandrīz zaudējusi dzīvību. Direktore norādīja, ka šādos gadījumos būtiska ir institūciju sadarbība, jo neziņojot un nerisinot problēmu pēc būtības, pastāv iespēja, ka nākamreiz vardarbība, visticamāk, beigsies letāli. Cēsu sociālā dienesta un policijas pārstāvji atzina, ka projekta aktivitātes palīdzējušas labāk iepazīt kolēģu darbu un uzlabot sadarbību. Par būtisku tika atzīta turpmāka projektā izstrādātās riska izvērtējuma anketas izmantošana vardarbības gadījumu efektīvākai risināšanai. Diemžēl projekta aktivitātēs neizdevās iesaistīt Cēsu novada ģimenes ārstus, kuri ir tie, kas, iespējams, pirmie pamana sekas vardarbības upuru veselībā un, piemēram, gadījumos, kad sievietei pēc piedzīvotās vardarbības ir nepieciešama ilgstoša rehabilitācija krīzes centrā, varētu izsniegt darba nespējas lapas, lai varētu attaisnot prombūtni no darba.

 

Savukārt Valmieras pilotprojekta koordinatore Ilze Kaupe, Valmieras pilsētas pašvaldības iestādes "Sociālo lietu pārvalde" Ģimenes atbalsta nodaļas vecākā sociālā darbiniece darbam ar ģimenēm un bērniem, norādīja, ka pilotprojekta laikā speciālisti papildinājuši zināšanas par vardarbību, kā arī vienam otra darbu „ēnojot”, veicināta izpratne par kolēģu darba specifiku. Praksē izmēģināta jaunā riska izvērtējuma anketa, kas ļāvusi identificēt vardarbības gadījumus ģimenēs un kalpojusi par sākumu sarunai ar cietušajiem un vardarbību veikušajām personām. Aptaujājot cietušās sievietes Valmierā, secināts, ka visbiežāk sievietes no savu partneru puses cieš no vardarbīgas kontroles (43%), kā arī no seksuālas vardarbības (22%). Kā būtisks ieguvums no pilotprojekta aktivitātēm tiek minēta kopīgas izpratnes veicināšana par vardarbību ģimenē riskiem.

 

Gan Cēsu, gan Valmieras speciālisti atzina, ka pilotprojekta ietvaros aprobētā riska izvērtējuma anketa ir būtisks rīks cīņai ar vardarbību pret sievietēm un būtu ieviešama visā Latvijā. Anketa palīdz gan speciālistiem darīt savu darbu profesionālāk, piemēram, cietušo aptaujāt nošķirti no varmākas, un piefiksēt notikušo vardarbību, gan ilgāka, iejūtīgāka un strukturētāka saruna ar cietušo personu palīdz iegūt tās uzticību un piedāvāt palīdzības iespējas.

 

Pasākuma noslēgumā klātesošos ar labo praksi nošķiršanas un pagaidu aizsardzības pret vardarbību mehānismu pielietošanā Latvijā iepazīstināja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieka vietniece, Dienestu koordinācijas biroja priekšniece Mārīte Ziemele un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa. M.Ziemele norādīja, ka kopš 2014.gada, kad kļuva iespējams vardarbīgo personu izraidīt no mājokļa uz laiku līdz 8 dienām jeb pieņemt lēmumu par nošķiršanu, šis mehānisms arvien vairāk tiek piemērots. 2017.gadā policija ir pieņēmusi 695 lēmumus par nošķiršanu (2016.gadā – 184, 2015.gadā – 72). Otrs cietušo personu aizsargājošais mehānisms, ko piemēro tiesas un kas var būt spēkā ilgstoši, - pagaidu aizsardzība pret vardarbību – ticis piemērots 817 gadījumos (2017.gadā – 631, 2015.gadā – 554). Tā mērķis ir nepieļaut vardarbību veikušās personas fizisku klātbūtni, saziņu ar vardarbības upuri, kā arī cietušā personas datu izmantošanu. Tiesnese I.Celmiņa norādīja, ka pilotprojektu laikā testētā riska izvērtējuma anketa, kur policisti izsaukumu laikā fiksē notikušo vardarbību, tiesām kalpotu kā pierādījums, lemjot par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. 

 

 

Lai mazinātu vardarbību pret sievietēm Latvijā un iedrošinātu cietušās sievietes ziņot un vērsties pēc palīdzības, 14. martā Saldū notika izglītojošs seminārs Saldus un Dobeles speciālistiem, kuri ikdienas darbā saskaras ar no fiziskas vardarbības cietušajiem ģimenē. Seminārs notika projekta “Solis tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem” ietvaros.

Seminārā piedalījās vairāk kā 50 Saldus un Brocēnu pašvaldību pārstāvji no Sociālajiem dienestiem, Pašvaldības policijas, Bāriņtiesas, Valsts policijas, Kurzemes rajona tiesas, Probācijas dienesta,  kā arī vairāki mediķi, kuri darba ikdienā saskaras ar sievietēm, kuras cietušas no fiziskas vardarbības ģimenē. Mērķis bija veikt iestrādes speciālistu sadarbībai dažādu iestāžu ietvaros, strādājot ar vardarbības gadījumiem ģimenē un mazinot atkārtotas vardarbības riskus.

Seminārā uzstājās Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs, kā arī Tukuma novada pašvaldības aģentūras “Tukuma novada sociālais dienests” direktore Ina Balgalve, daloties pieredzē darbā ar jauno risku izvērtēšanas anketu. Savukārt Centra ,,Marta” Liepājas filiāles vadītājs Juris Dilba atainoja cietušo sieviešu fokusa grupu interviju rezultātus un iepazīstināja ar dažādiem juridiskiem aspektiem, bet eksistenciālā psihoterapeite un klīniskā psiholoģe Nikola Dzina aprakstīja vardarbības upura portretu, ka arī modelēja situācijas un skaidroja, kā efektīvāk palīdzēt cietušajām sievietēm.

Pirmā pilsēta, kurā pilotprojekts tika ieviests 2017. gada 1.jūlijā, ir Tukums.  Balstoties uz Tukuma labo pieredzi, projekta ietvaros jaunais rīcības modelis šogad tiks ieviests vēl piecās pašvaldībās – Saldū, Dobelē, Valmierā, Cēsīs un Balvos. Šis ir pirmais šāda veida seminārs Kurzemē, kurā pulcējušies Saldus un Dobeles speciālisti, pēc pāris nedēļām tāds notiks Valmierā un Cēsīs, savukārt aprīļa sakumā – Balvos.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs atzīmē būtiskās pārmaiņas: “Līdz 2014. gadam, konstatējot vardarbību ģimenē,  cietušais tika aizvests no notikuma vietas un nogādāts šim nolūkam paredzētā patversmē, tagad varmākam pašam ir jāmeklē, kur doties pēc nozieguma nodarīšanas, kamēr cietušais paliek savā dzīvesvietā. Policijas darbinieki pāri darītāju informē par iespējām, kur meklēt apmešanās vietu. Jāuzsver, ka policijas darbinieki nav tiesīgi lemt, kurā brīdī abas konfliktā iesaistītās puses nošķiramas – tam nepieciešams cietušās puses iesniegums jeb pieteikums, kuru izvērtējot varmāka tiek nošķirta no upura uz laiku līdz pat 8 dienām. Biežāk tiek piemērots aizliegums tuvoties, piemēram, cietušās personas dzīves vai darba vietai, arī aizliegums komunicēt. Ja varmāka pārkāpj noteikto aizliegumu, tad policija ir tiesīga viņu aizturēt.”

Policijas darbiniekiem ierodoties notikuma vietā, kur ir aizdomas par fizisku vardarbību ģimenē, ir jāaizpilda riska novērtējuma anketa, kas tika izstrādāta Tukuma pilotprojekta ietvaros.  Šo anketu nododot tālāk citiem iesaistītajiem dienestiem, šādi aiztaupot cietušajai personai nepatīkamus brīžus, atkal un atkal atceroties pāridarījumu. Tā mēdz notikt, ja katrā instancē jāvēršas atsevišķi.

 ,,Gada otrajā pusē Labklājības ministrijā tiks gatavots ziņojums par projekta gaitā sasniegtajiem rezultātiem un secinājumiem, kā arī sniegti attiecīgi priekšlikumi likumdošanas grozījumiem” – sola Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta projektu vadītāja Laura Kornete.

Seminārs rīkots sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts policiju, biedrību Centrs ,,MARTA”, Tieslietu ministriju, kā arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” līdzfinansētā projekta ietvaros.

 

 

No 2017.gada jūnija līdz oktobrim projekta „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" ietvaros Tukuma novada pašvaldībā īstenots Kopienas vienotās atbildes modeļa vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā pilotprojekts (turpmāk - pilotprojekts), kura galvenie koordinatori bija Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa un Tukuma novada pašvaldības aģentūras „Tukuma novada sociālais dienests" pārstāvji, bet pilotprojekta pasākumos iesaistīti bija arī pašvaldības policijas, bāriņtiesas, Valsts probācijas dienesta, rajona tiesas un prokuratūras pārstāvji, kā arī veselības aprūpes jomas un sadarbības krīzes centra - Talsu novada krīžu centra - speciālisti.
Pilotprojekta ietvaros speciālisti: 
  • piedalījušies vairākos informatīvi izglītojošos un vietējās starpdisciplinārās komandas veidojošos pasākumos;
  • notikusi iesaistīto institūciju savstarpēja darba „ēnošana";
  • Valsts un pašvaldības policijas darbinieki praksē izmēģinājuši projekta ietvaros radīto jauno vardarbības riska izvērtējuma anketu, izbraucot izsaukumos uz tā saucamajiem „ģimenes konfliktiem", un šo informāciju nodevuši tālākam darbam sociālajam dienestam;
  • Tukuma pašvaldībā strādājošo iestāžu speciālisti ir bijuši aicināti iesaistīties vadlīniju starpdisciplinārai sadarbībai vardarbības pret sievieti gadījumos izstrādē.
Pilotprojekta ietvaros Tukuma novada valsts un pašvaldības policija sociālajam dienestam nosūtījusi 27 aizpildītas riska izvērtējuma anketas. Liela daļa no šiem gadījumiem sociālajam dienestam iepriekš nebija zināmi. 13 gadījumos kā cietušie vai vardarbības liecinieki bija nepilngadīgie. 3 gadījumos nepilngadīgie bija vardarbīgi pret savām mātēm. Ieviešot riska novērtēšanas anketu policijā, ir būtiski pieaudzis nošķiršanu skaits, kas ir pozitīvi (2017.gada 1.pusgadā bija 1 nošķiršana, pilotprojekta 3 mēnešu laikā - 7).
Lai gan Latvijas speciālistu sadarbības modelis vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanā ir tikai izstrādes sākumā un vēl ir pilnveidojams, jau šobrīd ir konstatējami vairāki būtiski uzlabojumi palīdzības sniegšanā, kas tika konstatēti pilotprojekta laikā: 
  • vispār tiek ieviesta risku izvērtēšana sadzīves slepkavību novēršanā vardarbības ģimenē gadījumos; 
  • izsaukuma vietā iztaujā atsevišķi cietušo no varmākas (riska izvērtējuma anketā ir jāatzīmē, vai tas darīts);
  • speciālisti mācās nošķirt un identificēt dažādus vardarbības veidus (anketā izdalīta fiziska, emocionāla, ekonomiska, seksuāla vardarbība un vardarbīga kontrole); 
  • policisti atstāj rakstisku informāciju par notikušo cietušajai personai (t.i. viens riska izvērtējuma anketas eksemplārs paliek cietušajai, kas var noderēt tiesā); 
  • cietušos novirza palīdzības saņemšanai sociālajā dienestā arī rakstiski - ar cietušā piekrišanu riska izvērtējuma anketas nosūta sociālajam dienestam.

2018.gadā šo starpinstitucionālas sadarbības modeli plānots izmēģināt vēl 5 pašvaldībās.

Prezentācijas no pilotprojekta pasākumiem:

 

 

Problēmas apraksts: 2016.gada 18.maijā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) (turpmāk - Konvencija). Konvencijas 7.pants paredz, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija, un vispusīgi reaģētu uz vardarbību pret sievietēm. Savukārt Konvencijas 51.pants paredz, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visas attiecīgās iestādes novērtē mirstības risku, situācijas nopietnību un atkārtotas vardarbības risku, lai vadītu šo risku un vajadzības gadījumā nodrošinātu saskaņotu drošību un atbalstu.
 
2012.gada 25.oktobrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus(turpmāk - Direktīva) (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32012L0029). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai noziegumos cietušie saņemtu atbilstīgu informāciju, atbalstu un aizsardzību, kas nepieciešama dalībai kriminālprocesā. Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm Direktīvā noteiktās prasības nacionālajos normatīvajos aktos bija jāpārņem līdz 2015.gada 16.novembrim. Attiecībā uz cietušo labāku aizsardzību Direktīva nosaka dalībvalstu pienākumu nodrošināt katra cietušā vajadzību saņemt individuālu novērtējumu, apzinot cietušā nepieciešamību pēc īpašas aizsardzības.  
 
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 3.1punktam un pārejas noteikumu 17.1punktam kopš 2015.gada 1.janvāra no vardarbības cietušām pilngadīgām personām ir tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem. 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.790 „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" nosaka, ka šādus pakalpojumus ir tiesības saņemt pilngadīgām personām, kuras cietušas no fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem vai vardarbīgas kontroles.  
 
Projekts „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" (turpmāk - Projekts) orientēts uz to speciālistu profesionālo kompetenču attīstīšanu, kuri ikdienā saskaras vai varētu saskarties ar personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē vai citās tuvās attiecībās. Šo speciālistu lokā ir Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki, sociālie darbinieki, bērnu tiesību speciālisti, veselības aprūpes speciālisti un nozares nevalstisko organizāciju eksperti. 
 
Eiropā ir pazīstamas vairākas vardarbības upuru vajadzību novērtēšanas metodoloģijas, un vairāku valstu, tai skaitā Somijas, Nīderlandes un Spānijas, pieredze liecina, ka savlaicīga un visaptveroša reaģēšana uz upura vajadzībām var novērst vardarbību vai atkārtotu vardarbību un samazināt atkārtotas viktimizācijas risku. ES Pamattiesību aģentūra 2015.gada februārī publicētajā ziņojumā „Noziegumos cietušie Eiropas Savienībā: cietušo atbalsta pasākumu saturs un apjoms" (http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2015-victims-crime-eu-support_en_0.pdf), secinājusi, ka Latvija ir viena no tām astoņām ES dalībvalstīm, kurās visaptveroša noziegumos cietušo personu atbalsta sistēma nav izveidota. Šāds secinājums īpaši akcentē nepieciešamību izglītot nozaru speciālistus darbā ar vardarbības ģimenē upuriem. 
 
Papildus Projekts akcentē nepieciešamību pilnveidot sabiedrības zināšanas par vardarbības ģimenē riskiem un pazīmēm, kā arī informēt par institūcijām, kurās ir iespējams saņemt atbalstu vardarbības gadījumos. ES Pamattiesību aģentūras 2014. gadā publicētajā pārskatā "Vardarbība pret sievietēm: Eiropas Savienības mēroga apsekojums"1 secināts, ka vidēji katra piektā ES dzīvojoša sieviete nav informēta par nacionāla mēroga atbalsta pakalpojumiem, vienlaikus gandrīz puse (49%) no Latvijā dzīvojošajām sievietēm nav dzirdējušas ne par vienu no publiskajā vai privātajā sektorā nodrošinātajiem atbalsta pakalpojumiem vardarbības upuriem. 
 
 Projekta mērķi: 
  • No vardarbībā cietušajām sievietēm noskaidrot tos faktorus, kas iedrošina ziņot par vardarbību un kāda ir viņu vīzija par nepieciešamajām intervencēm no speciālistu puses;
  • Izstrādāt, pārbaudīt un ieviest vienā pašvaldībā multisektorālu, uz cietušo vērstu institucionālu sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumos - Kopienas vienotās atbildes modeli;
  • Institucionalizēt profesionāļu, kas saskaras vai varētu saskarties ar sievietēm, kas cietušas no vardarbības, zināšanas un prasmes, piedāvājot tiem atbilstošus instrumentus (riska novērtēšanas anketu un sadarbības vadlīnijas), lai rīkotos efektīvi un ņemtu vērā upuru vajadzības;
  • Nodrošināt, ka Kopienas vienotās atbildes modelis ir piemērots replicēšanai citās pašvaldībās visā Latvijā;
  • Veikt sabiedrības informēšanas aktivitātes, izglītojot un iesaistot reģionālos medijus, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvos materiālus.

Projekta galvenās aktivitātes:

  • 3 fokusgrupu intervijas ar sievietēm, kas cietušas no vardarbības;
  • Vardarbības riska novērtēšanas instrumenta un tā izmantošanas vadlīniju izstrādāšana, lai identificētu, novērtētu un atbildētu uz cietušo sieviešu vajadzībām;
  • Izveidota pirmā Kopienas vienotās atbildes modeļa komanda - pilotprojekts Tukuma novada pašvaldībā, kur, līdzdarbojoties plašam lokam institūciju, praksē tiek pārbaudīti jaunie metodiskie materiāli; 
  • Vēlāk jaunais modelis tiek ieviests vēl 5 pašvaldībās; 
  • 5 semināri mediju profesionāļiem un žurnālistiem par tēmu „Vardarbība pret sievieti" - apmācības, lai vardarbības pret sievieti gadījumi tiktu atspoguļoti, nevainojot cietušo, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principus un "nulles tolerances" attieksmi; 
  • Pasākumi plašsaziņas līdzekļiem, lai iepazīstinātu medijus ar projektu un instrumentiem vardarbības pret sievieti izskaušanai; 
  • Informatīvo materiālu no vardarbības cietušām sievietēm un līdzcilvēkiem izstrāde un izplatīšana; 
  • Priekšlikumu izstrāde tiesību aktu grozījumiem un intervences vardarbības pret sievieti gadījumos prakses uzlabošanai. 
____________________________________________________________________________
 
European Agency for Fundamental Rights. Victims of crime in the EU: the extent and nature of support for victims. Pieejams: http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2015-victims-crime-eu-support_en_0.pdf

 

 

Lai mazinātu vardarbību pret sievietēm Latvijā un iedrošinātu sievietes ziņot un vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju un biedrību “Centrs Marta”, kā arī Tieslietu ministriju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu starpnozaru projektu “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietēm gadījumiem”.

„Ģimene ir pamatvērtība, kuras drošība ir jāsargā, mājas ir vieta, kur ikvienam jājūtas droši. Ja šis miers tiek izjaukts, izjaukti ir arī sabiedrības pamati. Cieša un koordinēta sadarbība starp iesaistītajiem speciālistiem un nozarēm ir izšķirīga, lai sievietēm, kuras piedzīvojušas vardarbību, sniegtais atbalsts būtu efektīvs, jēgpilns un dotu drošības sajūtu arī turpmāk,” norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Visbiežāk institūciju redzeslokā nonāk vardarbības pret sievietēm gadījumi, kur varmāka ir viņas dzīvesbiedrs. Nereti ir arī gadījumi, kad varmākas ir pilngadīgie dēli, kuri vardarbīgi izturas pret savām mātēm. Ik gadu Valsts policija saņem vairāk nekā 8000 izsaukumu uz tā saucamajiem „ģimenes konfliktiem” – vidēji 24 izsaukumi diennaktī. Cietušie aktīvi izmanto iespējas lūgt tiesas pagaidu aizsardzību pret vardarbību – patlaban Valsts policijas uzskaitē atrodas 1180 personas, pret kurām ir pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pērn gandrīz 350 no prettiesiskām darbībām cietušām pilngadīgām personām nodrošināti sociālas rehabilitācijas pakalpojumi.  Apzinoties vardarbības ģimenē tēmas aktualitāti Latvijā, tās daļēji slēpto raksturu un sabiedrībā valdošos stereotipus, ir svarīga institūciju kopīga un saskaņota darbība.

Projekta mērķis ir izstrādāt, pārbaudīt un adaptēt praksē tādu institucionālo sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai, kas tiek balstīts uz sievietes, kas cietusi no vardarbības, vajadzībām un situāciju. Projekta ietvaros tiks izstrādāta un speciālistiem piedāvāta jauna rīcības shēma jeb ceļvedis, ko izmantot, lai novērtētu situāciju un rīkotos efektīvi katrā gadījumā.

Pirmais solis jeb pilotprojekts no šā gada jūnija līdz oktobrim tiks īstenots Tukuma pašvaldībā, kur jau šobrīd visas iesaistītās institūcijas – policija, tiesa, sociālais dienests, bāriņtiesa, veselības aprūpes jomas un citi speciālisti ir pierādījuši spēju strādāt vienotā komandā, tāpēc ir izvēlēti par jaunā modeļa aprobācijas vietu. Vēlāk šo modeli plānots ieviest arī citās pašvaldībās. Jau šā gada 8. jūnijā Tukumā notiks pirmais starpinstitucionālais seminārs iesaistītajiem speciālistiem.

“Vardarbība ģimenē, vardarbība pret mazāk aizsargātajiem sabiedrības pārstāvjiem – sievietēm un bērniem, ir viena no policijas izvirzītajām prioritātēm. Mēs redzam, ka ne vienmēr mēs vai citas iestādes ir izdarījušas visu, lai šādā situācijā izvērtētu, saprastu un sniegtu vislabāko iespējamo palīdzību vardarbības aplī nonākušai sievietei, bet tas ir mūsu uzdevums,”- atzīst Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks un vienlaikus arī Baltās lentītes vēstnieks Latvijā. “Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka efektīvākā darbības modeļa meklēšanā iesaistītas praktiski visas iestādes, kas var būtiski ietekmēt šo jomu,” – tā I. Ķuzis.

Kā projekta ietvaros veikto fokusgrupu interviju laikā atzīst cietušās sievietes, šobrīd drošība visbiežāk ir viņu pašu rokās, – tiek mainīta dzīvesvieta, darbs, bērnu skola vai bērnudārzs. Sievietes atzīst, ka institūciju atbalsts un iespēja izmantot laiku, kurā vardarbības veicējs ar policijas vai tiesas lēmumu tiek nošķirts, ir izšķiroši,  lai uzlabotu savu un bērnu dzīves situāciju.

            “Šis kopīgais projekts ir būtiska iniciatīva, lai atbalstītu sievietes, izlemjot pārtraukt vardarbīgas attiecības,“ atzīst biedrības „Centra Marta” vadītāja Iluta Lāce.  “Līdz šim ir sperti vairāki nozīmīgi soļi, nostājoties cietušo sieviešu pusē: ir noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, ir valsts apmaksāti pakalpojumi vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un vardarbības veicējiem, tomēr joprojām gan sabiedrībā, gan profesionāļu vidē ir sastopama upuri vainojoša attieksme, joprojām trūkst ātras un efektīvas sadarbības starp institūcijām, lai palīdzētu cietušajai sievietei. Projekts “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietes gadījumiem” ir nozīmīgs solis, veicinot izpratni par vardarbības fenomenu un nostāšanos cietušā pusē, par reālu praktisku instrumentu izstrādi, kas kalpos institūcijām kā ceļvedis vardarbības mazināšanā,“ uzsver I. Lāce.

Projekta ietvaros jūnijā tiek uzsākts arī informatīvi izglītojošu semināru cikls reģionālo un nacionālo masu mediju pārstāvjiem. Medijiem ir izšķirīga loma sabiedrības izpratnes veidošanā, aktualizējot cilvēktiesību un drošības jautājumus, nodrošinot, ka vardarbības pret sievieti gadījumi tiek atspoguļoti profesionāli, bez stereotipiem un nevainojot cietušo. Ar mediju starpniecību iecerēts padziļināt sabiedrības izpratni par vardarbības tēmu un uzlabot zināšanas par veidiem un risinājumiem, kādi pieejami, lai pārtrauktu vardarbību.  Savukārt cietušās sievietes un arī līdzcilvēki, kas zina vai nojauš par ģimenē valdošo vardarbību, tiks uzrunāti ar šim nolūkam izstrādātiem un sagatavotiem informatīviem materiāliem. 

_________________________________________________________________________________

 

Projektu „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem”, Nr.JUST/2015/RDAP/AG/MULT/9830, līdzfinansē Eiropas Savienības programma „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”