Šengenas informācijas sistēma Pilnā versija

 

KAS IR ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMA?

 

     Šengenas informācijas sistēma ir starptautiska personu un objektu meklēšanas sistēma, kurā Šengenas zonas valstu tiesībsargājošās iestādes var iekļaut brīdinājuma ziņojumus par savās valstīs meklēšanā esošiem noziedzniekiem, bezvēsts pazudušām personām, trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir liegta uzturēšanās Šengenas zonas valstīs, par personām, kurām tiesu iestāžu vajadzībām nepieciešams noskaidrot to faktisko dzīvesvietu, personām un objektiem, kuras izraisa operatīvu interesi, kā arī ziņojumus par nozagtiem, piesavinātiem vai nozagtiem nozaudētiem transportlīdzekļiem un citiem objektiem. Pēc robežkontroles atcelšanas uz Šengenas zonas iekšējām robežām Šengenas informācijas sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem robežkontroles neesamības kompensējošiem mehānismiem starp dalībvalstīm, lai ierobežotu brīvās kustības veicināto noziedzības un imigrācijas pārrobežu izplatību. Tas tiešā mērā ir saistīts ar Šengenas informācijas sistēmas plašo pieejamību dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu ikdienas darbā

 

KAS LIETO ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMU?

 

     Šobrīd Šengenas informācijas sistēmu izmanto 28 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas (Islande, Norvēģija, Šveice, un Lihtenšteina) valstu tiesībsargājošās iestādes un kopējais Šengenas informācijas sistēmā iekļauto ziņojumu skaits pārsniedz 40 miljonus.

 

KAS IR SIRENE LATVIJAS NACIONĀLĀ NODAĻA?

 

     Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu starpā personas vai objekta, par kuru Šengenas informācijas sistēmā ir iekļauts ziņojums, konstatēšanas brīdī, kā arī, lai nodrošinātu meklējamo noziedznieku izsludināšanu starptautiskajās meklēšanas sistēmās (Šengenas informācijas sistēmā un Interpola meklējamo personu datu bāzē), Latvijas tiesībsargājošo iestāžu Šengenas informācijas sistēmā iekļaujamo ziņojumu kvalitāti un tiesisko pamatotību – atbilstību   Šengenas acquis prasībām, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības birojā ir izveidota SIRENE Latvijas nacionālā nodaļa. Papildus minētajiem uzdevumiem SIRENE Latvijas nacionālā nodaļa koordinē ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu meklēto noziedznieku un bez vēsts pazudušo personu meklēšanas pasākumus Latvijā, kā arī nodrošina ārvalstīs aizturēto personu konvojēšanu atpakaļ uz Latviju. SIRENE Latvijas nacionālā nodaļa ir vienīgā iestāde valstī, kurai ir noteiktas tiesības izskatīt fizisko personu iesniegumus un sniegt atbildes par iesniedzēja datu uzturēšanu Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā.

 

 

KĀDI NORMATĪVIE AKTI REGULĒ ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS UN SIRENE LATVIJAS NACIONĀLĀS NODAĻAS DARBĪBU?

 

     Šengenas informācijas sistēmas darbība noteikta Šengenas acquis – normatīvo aktu kopumā, kas regulē personu un preču brīvu kustību un to kontroli. Kopš 1999. gada 1. maija Šengenas acquis tika iestrādāts ES tiesību ietvarā. Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu un ziņojumu iekļaušanas kārtību nosaka Šengenas informācijas sistēmas darbības likums (http://www.likumi.lv/doc.php?id=159481&from=off) un tam pakārtotie Ministru kabineta 18.09.2007 noteikumi Nr.639 
"Kārtība, kādā iekļauj, labo un dzēš ziņojumus Šengenas informācijas sistēmā, kā arī nodrošina papildinformācijas pieejamību SIRENE Latvijas birojam, un kārtība, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju
(http://www.likumi.lv/doc.php?id=164150&from=off

VAI ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IETVAROS IR SPĒKĀ PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS PRINCIPI?

Jā. Šengenas informācijas sistēma funkcionē atbilstoši personas datu aizsardzības principiem un neatkarīgi no valstiskās piederības fiziskām personām ir:
1) tiesības saņemt informāciju par sevi, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nav noteikusi cita dalībvalsts;
2) tiesības pieprasīt, lai viņa personas datus papildina vai izlabo, kā arī pārtrauc to apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim;
3) tiesības vērsties pirms tiesas Datu valsts inspekcijā ar sūdzību vai informācijas pieprasījumu.

KĀ PIEPRASĪT INFORMĀCIJU PAR SEVI NO ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS?

Informāciju no Šengenas informācijas sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas par sevi var iegūt, iesniedzot Valsts policijā (SIRENE Latvijas nacionālajā nodaļā Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā ¼, tālrunis 67219053, vai pēc savas dzīvesvietas policijas struktūrvienībā) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā rakstveida pieprasījumu, kurā jānorāda vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas kods, ja tāds ir, dzimšanas vieta, valstiskā piederība, kā arī personu apliecinošā dokumenta tips, numurs un citi šī dokumenta identifikācijas parametri. Tāpat jānorāda pieprasāmās informācijas apjoms un saņemšanas veids.
Iesniedzot pieprasījumu, datu subjekts savu identitāti klātienē apliecina, uzrādot personu apliecinošu dokumentu vai parakstot pieprasījumu ar drošu elektronisko parakstu. Ja pieprasījumu iesniedz pilnvarota persona, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvarojumu, kas apliecina tiesības saņemt informāciju par datu subjektu, vai dokumentu, kas apliecina vecāku, adoptētāju, aizbildņu vai aizgādņu tiesības. Informācijas saņemšana ir bezmaksas (ja persona informāciju pieprasa ne biežāk kā 2 reizes gadā). Atbilde tiek sniegta 1 mēneša laikā.

Kārtība kādā fiziskas personas var iegūt informāciju par informācijas esamību Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā ir noteikta 11.09.2012 Ministru kabineta noteikumos Nr.622 "Kārtība, kādā pieprasa un izsniedz informāciju par datu subjektu, kura glabājas Šengenas informācijas sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā"

(http://www.likumi.lv/doc.php?id=164148&from=off). 

 

Ja SIRENE LNN sniegtajā atbildē tiek atteikts sniegt informāciju vai atteikts labot datus, vai tos dzēst, personai ir tiesības iesniegt iesniegumu Datu valsts inspekcijā par nepieciešamību veikt pārbaudi par personas tiesību ievērošanu.

Datu valsts inspekcijas adrese:
Blaumaņa 11/13 – 15
Rīga, LV-1011
Latvija
Tel.: + 371 67223131
Fakss: +371 67223556
E-pasts: info@dvi.gov.lv

Papildus informācija: http://www.dvi.gov.lv/