Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Visas aktualitātes Drukāt

Valsts policija fiksē piecus eksotisko dzīvnieku tirdzniecības gadījumus 2018. gada 27. decembris

Šī gada novembrī un decembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā. To laikā tika konstatēti pārkāpumi, proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro. Pārbaužu laikā neviena no privātpersonām nevarēja apliecināt ne izbāžņu, ne dzīvo dzīvnieku legālo izcelsmi.

Jāpiebilst, ka Latvijā, tāpat kā jebkurā ES dalībvalstī, aizliegts tirdzniecībā piedāvāt gan dzīvus īpatņus, gan izstrādājumus no savvaļas sugām, ja nav iespējams pierādīt to legālu izcelsmi. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likums Latvijā aizliedz ārpus zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām turēt nebrīvē kā mājdzīvniekus savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, primātus, krokodilus, čūskas un jūras zīdītājus. Veicot tirdzniecību ar sugām, kas iekļautas CITES konvencijas pielikumos, nepieciešams saņemt CITES sertifikātu vai atļauju, kas apliecina attiecīgo īpatņu legālo izcelsmi.

Pret privātpersonu, kura vēlējās realizēt plīvurpūci, uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 79. panta – par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku īpatņus. Savukārt četros gadījumos uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 77. panta pirmās daļas, proti, par normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu. Par prasību neievērošanu var tikt uzlikts naudas sods fiziskajām personām no 30 līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 1200 eiro.

Šobrīd pārbaužu laikā izņemtajiem izbāžņiem tiek veiktas ekspertīzes, lai apliecinātu to taksonomisko piederību. Atkarībā no sugas un tās apdraudētības pakāpes tiks lemts par administratīvā soda piemērošanu tirdzniecības veicējiem.

Tāpat šobrīd notiek dokumentu pārbaude, ko uzrādīja servala un plīvurpūces īpašnieki.

Valsts policija lietu materiālus nodos Dabas aizsardzības pārvaldei atbilstoši kompetencei lēmumu pieņemšanai administratīvajās lietās.

VP GKrPP ENAP arī turpmāk kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi veiks gan tirdzniecības vietu pārbaudes, gan interneta monitoringu, lai novērstu nelikumīgu savvaļas sugu tirdzniecību, īpašu uzmanību pievēršot plēsēju kārtas dzīvnieku, primātu, rāpuļu un citu reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku tirdzniecībai. Vienlaikus jāņem vērā, ka, paaugstinoties labklājībai, pieaug cilvēku vēlme iegādāties statusa preces, tai skaitā eksotiskus dzīvniekus, taču ne vienmēr tirdzniecībā tiek piedāvāti legālas izcelsmes, tai skaitā klīniski veseli dzīvnieki.

“Ir jāapzinās, ka savvaļas dzīvniekiem ir nepieciešami īpaši turēšanas apstākļi. Tas nebūt nelīdzinās mājas mīlulim – tas ir savvaļas dzīvnieks ar savvaļas instinktiem. Taču, ja tas tiek pieradināts un dzīvnieks pieķeras savam saimniekam, tas ļoti stipri pārdzīvo viņa maiņu. Tāpēc, iegādājoties kādu CITES konvencijā iekļautu dzīvnieku, ir, pirmkārt, jānodrošina piemērota turēšanas vieta, otrkārt, jāpārliecinās par savvaļas sugas legālo izcelsmi, treškārt, jāreģistrē tā turēšanas vieta Dabas aizsardzības pārvaldē. Ja attiecīgie dokumenti nav sakārtoti, diemžēl gan saimnieku, gan dzīvnieku tas var negatīvi ietekmēt,” uzsver Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Kristaps Kalniņš.