Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Visas aktualitātes Drukāt

Dalība misijā - profesionāls izaicinājums! 2017. gada 09. janvāris

Starptautiska misija - kaut kas tāls un neaizsniedzams? Nebūt ne! “EUMM Georgia” ir Eiropas Savienības civilā novērošanas misija Gruzijā, kas savu darbību uzsāka 2008. gadā, un šobrīd tajā iesaistīti arī trīs latvieši - viens no Valsts policijas, divi no Robežsardzes. Izmantojot izdevību, pirms svētkiem uz sarunu izdevās noķert Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes vecāko inspektoru Arvīdu Līci, kurš šobrīd ir viens no trīs latviešiem misijā Gruzijā.
Valsts policijā Arvīds nostrādājis 18 gadus un jau sākotnēji uzsācis dienestu Kriminālpolicijā starptautiskās sadarbības jomā. Laika gaitā, kā pats atzīst, došanos misijā uzskatījis kā nākamo loģisko soli savā profesionālajā izaugsmē. 2008. gadā Arvīds uzņemts misijā Afganistānā. Pēc Afganistānas atgriezies ierastajā vidē, turpinājis darbu savā nodaļā un tad atkal sācis meklēt iespēju doties misijā.
Eiropas Savienībā šobrīd darbojas deviņas civilās un sešas militārās misijas. Misija Gruzijā ir vienīgā novērošanas misija, tai nav izpildvaras un tā neveic dažāda veida apmācības projektus, kā tas ir citās misijās. Galvenais uzdevums ir objektīvi un lietišķi fiksēt notiekošo un informēt ES. Decembra sākumā misijas mandāts tika pagarināts vēl uz diviem gadiem. Tās centrālais birojs atrodas Tbilisi, un paralēli tam darbojas trīs reģionālie biroji - Gori, Mtskheta un Zugdidi. Arvīds pilda novērotāja pienākumus Gori reģionālajā nodaļā, veicot patruļas Gruzijas un Dienvidosetijas administratīvajā robežjoslā.
Konkurence uz dalību misijā ir liela, turklāt atlase notiek vairākos līmeņos. Dalībvalstis nosūta atlasei daudz vairāk pieteikumu nekā ir katras nacionālā dalībnieku kvota, tādēļ aktīvi tiekot skatītas dalībnieku anketas un pēc vajadzības organizētas video intervijas. Pēdējās dalībnieku atlases laikā rudenī pretendentu skaits uz divpadsmit novērotāju vietām sasniedzis sešdesmit. Pirmie trīs mēneši misijā tiek pavadīti apgūstot darbu, notiek arī teorētiskās un praktiskās apmācībās. Apmācību laikā dalībniekam nākas apgūt visdažādākās lietas, sākot ar teorētiskajām zināšanām par aktuālo situāciju valstī un beidzot ar bezceļu braukšanu kalnu apstākļos un sniega ķēžu lietošanu džipiem ziemas sezonā. Tas lieti noder, kad jādodas kalnos, kur noslīdēšana no ceļa var beigties traģiski.
Arvīds atzīst, ka pieteikšanās process nebūt nav no tiem vieglākajiem un prasa gan laiku, gan enerģiju, bet noteikti nevajagot atmest ar roku, kad šķiet, ka tā arī savu mērķi sasniegt neizdosies: “Es piedalījos vairākās atlasēs, kārtoju vairākus testus un veicu video intervijas, kas nebūt nav tās vieglākās. Es šajā misijā mēģināju tikt vairākus gadus, un martā man tas beidzot izdevās. Sākotnēji tiku nosūtīts uz gadu, lūdzu arī pagarinājumu un ceru, ka man tas tiks piešķirts uz vēl vienu gadu.”
Tas ir profesionāls izaicinājums! Pilnīgi cita vide un darbs, kādu Latvijā pat teorētiski nevar iegūt.
Trīs mēnešu laikā darbiniekam jāapgūst visas iespējamās nianses novērošanas patruļas darbam, ņemot vērā nepārtraukto cilvēku maiņu misijā patstāvīgi notiek amatu rotācija. “Vienu dienu tu esi šoferis, vienu dienu patruļas līderis, bet trešajā izpildi vietnieka pienākumus. Amatu maiņa tiek uzturēta, lai jebkurā brīdī ikviens no misijas dalībniekiem spētu veikt jebkura amata pienākumus. Viens gads, kas ir ierastais dalības termiņš, paiet ātri un vietā nāk jauni cilvēki, kuri atkal ir jāapmāca un jāiekļauj ierastajā ritmā.”
Neskatoties uz to, ka misija Gruzijā ir tikai novērošanas misija, kurai nav nekādas izpildvaras, visas iesaistītās puses ir atzinušas, ka tai ir liela loma situācijas stabilizācijā. Bez ikdienas patruļām un, tā sauktās, tiešās telefonlīnijas uzturēšanas (ātra un objektīva sakaru kanāla nodrošināšana starp konfliktējošām pusēm) Arvīdam un viņa kolēģiem nereti nākas saskarties arī ar praktisku ikdienas jautājumu risināšanu: “Vietējo zemnieku mājdzīvnieki regulāri aizklīst otrā pusē. Ja pats gans dotos savam ganāmpulkam pakaļ, viņu tūlīt pat aizturētu un ievietotu Chinvali izolatorā. Soda nauda sasniedz 2000 krievijas rubļu, kas vietējiem ir ļoti liela nauda, tāpēc labi, ka šādās situācijās arī mēs esam spējīgi iesaistīties. Mēs, protams, nešķērsojam līniju un tieši neatgūstam tos mājdzīvniekus, bet ar savu klātbūtni vai starpniecību nodrošinām, ka sadzīviskas situācijas neizvēršas par potenciālu konfliktu.”
Reģionālajos birojos bieži tiek uzņemti arī dažādi viesi - žurnālisti, visdažādākās amatpersonas, arī pētnieki no augstskolām un, protams, cilvēki no plaša spektra Eiropas Savienības iestādēm.
Misijas dalībnieki spēj ne tikai teorētiski izstāstīt, bet arī dzīvē parādīt, kā izskatās, ka viena puse pēc saviem ieskatiem izrok robežgrāvjus, izvieto žogus, novērošanas kameras un cita veida šķēršļus.
Tas jebkuram cilvēkam liedz pārvietošanās brīvību starptautiski atzītas valsts iekšējās robežās, turklāt vietējiem ciematu iedzīvotājiem tas bieži nozīmē arī ienākumu ieguves avotu zaudēšanu, jo viņi tiek norobežoti no savas zemes, līdz ar to zaudējot iespēju veikt saimniecisko darbību. Vietējie iedzīvotāji dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos.
“Mums ir jābūt neitrāliem, lai ar patstāvīgu klātbūtni mēs varētu fiksēt notiekošo un informētu ieinteresētos, par to kāda ir reālā situācija uz vietas. Misijā strādā cilvēki ar bagātu un ļoti atšķirīgu pieredzi, un, es uzskatu, ka tieši šāda pieeja ļauj misijai izpildīt savus uzdevumus. ES dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas pieejas – parasti valstis komandē dalībai visplašākā specializāciju spektra policijas darbiniekus, dažas - pensionējušos militārās jomas ekspertus. Reizēm dalībvalstis izvēlas civilos, piemēram, cilvēkus, kas strādājuši nevalstiskajās organizācijās vai tādās starptautiskās organizācijās kā ANO un EDSO. Šī dažādība, profesionalitāte, iepriekšējās pieredzes un dzīves gājumi kopā rada tādu pieeju, kas ir izteikti neitrāla un objektīva. Mēs zinām, ka katrai profesijai ir tendence vilkt uz savu pusi, bet, ja vienā kolektīvā strādā tik ļoti dažādu pieredžu cilvēki, tad tas vidējais aritmētiskais ir diezgan labs,” rezumējot sadarbību ar saviem kolēģiem, izceļ Arvīds. Arī Arvīda ieguldījums nav palicis nepamanīts. Svinīgā ceremonijā Arvīds saņēmis apbalvojumu - Eiropas Savienības “Kopējās drošības un aizsardzības politikas dienestu medaļu”.
Noslēgumā, protams, pieskaramies jautājumam, vai nav grūti tik ilgu laiku būt prom no mājām, bet arī te Arvīds redz tikai ieguvumus: “Protams, ģimene reizēm neizprot manu vēlmi būt prom, bet šis laiks paiet ļoti ātri, turpretī tur iegūtā pieredze paliek. Man tā ir iespēja pārstāvēt Latviju un Valsts policiju, un es mēģinu izdarīt visu pēc labākās sirdsapziņas. Esot tur, es iegūstu nenovērtējamu pieredzi un iemācos skatīties uz to, kas notiek Latvijā daudz plašākā kontekstā. Man tā ir iespēja mācīties no cilvēkiem, kuri katrs nāk no savas kultūras un kuriem ir bagāta un ļoti atšķirīga pieredze. Redzu, arī kā Latvijā cilvēki reizēm nenovērtē to, kas viņiem ir, tā rezultātā sadzīvisku raižu dēļ palaižot garām būtiskas lietas.”
Man šī prombūtne ļauj labāk novērtēt to, ka man ir ģimene, kas mani gaida mājās un kurai vajag manu atbalstu.