Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Visas aktualitātes Drukāt

Sakārtota ceļu infrastruktūra – būtisks priekšnoteikums ceļu satiksmes drošībai 2015. gada 4. novembris

Oktobra beigās Latgalē tikās Baltijas valstu policijas pārstāvji, kuri atbild par satiksmes drošību, lai pārrunātu esošo situāciju katrā no Baltijas valstīm. Sanāksmes laikā dalībnieki apsprieda Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labās prakses piemērus un pieredzi, lai rastu jaunas idejas satiksmes drošības uzlabošanai Baltijas valstīs. Radušās iniciatīvas Latvijas Valsts policijas pārstāvji apsprieda arī šodien notikušajā Saeimas aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

Baltijas valstu ceļu policijas pārstāvji, divu dienu garumā pievērsās tādiem jautājumiem, kā infrastruktūras nozīme ceļu satiksmes drošībā un tehnisko līdzekļu pielietojums satiksmes uzraudzībā. Tāpat tika pārrunātas aktualitātes par pārrobežu informācijas apmaiņu par ārzemnieku veiktajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un citas aktualitātes.

Pēc aktuālo jautājumu aplūkošanas, Latvijas policijas pārstāvji secināja, ka kaimiņvalstu labās prakses piemēri būtiski balstās ne tik daudz uz tiešu policijas darbu, bet gan uz ceļu infrastruktūras uzlabojumiem un tehnisko līdzekļu pielietošanu ceļu satiksmes uzraudzībā. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka policijas resursi samazināti ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs.

Aplūkojot tuvāk Lietuvu un Igauniju kā labās prakses piemērus, Latvijas policijas pārstāvji secināja, ka ir vērts ieguldīt resursus ceļu infrastruktūras uzlabošanā un tehniskajos līdzekļos, jo šāda pieeja ir uzlabojusi situāciju ceļu satiksmes drošības jomā. Tā, piemēram, Lietuvas teritorijā uzstādīti jau 150 fotoradari, savukārt, domājot par satiksmes dalībniekiem draudzīgākas infrastruktūras radīšanu, daudzviet uz ceļiem izveidotas akustiskās joslas un, pirms iebraukšanas apdzīvotās vietās, izveidotas mākslīgas “saliņas”, kuru apbraukšanai nepieciešams samazināt ātrumu. Tādējādi, izveidotā infrastruktūra piespiež autovadītāju noteiktajā ceļa posmā braukt ar apdzīvotai vietai atbilstošu braukšanas ātrumu. Tāpat Lietuva plāno būvēt ceļus, izmantojot “Skandināvu pieeju”, kad kādu ceļa posmu vienā virzienā ir divas joslas, bet pretējā virziena josla atdalīta ar barjeru. Pēc kāda ceļa posma joslu izkārtojums mainās uz pretējo. Šādi izbūvēts ceļš izslēdz frontālas sadursmes iespējamību, jo automašīna var veikt apdzīšanu tikai tam paredzētā vietā, neiebraucot pretējā braukšanas joslā. Tāpat, Lietuva īpaši strādā pie tā, lai būvējot jaunus ceļus, gājēju un velosipēdistu ceļš tiktu nodalīts no kopējās satiksmes.

Savukārt, vērtējot Igaunijas pieredzi satiksmes uzraudzības darbā, jāsecina, ka uzsvars tiek likts uz netrafarēto transportlīdzekļu izmantošanu. Lai panāktu to, ka tiek ievēroti ceļu satiksmes noteikumi visā valstī, nevis tikai tur, kur ir redzami stacionārie fotoradari vai policists, kaimiņvalsts būtisku uzsvaru liek uz satiksmes uzraudzīšanu slēptā veidā. Igaunijas policijas pārstāvji atzina, ka plāno arī turpmāk pielietot šo uzraudzības metodi un papildināt netrafarēto automašīnu klāstu, jo šāda pieeja ir sniegusi labu rezultātu.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: “Tikšanās laikā guvām apstiprinājumu tam, ka, lai Latvijā veicinātu ceļu satiksmes drošību un samazinātu ceļu satiksmē bojā gājušo skaitu, ļoti būtiski, lai sadarbotos visas ar ceļu satiksmi saistītās institūcijas un katra, savas kompetences ietvaros, darītu visu iespējamo, lai pārmaiņas notiktu. Savukārt šodien notikušajā Saeimas aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uzsvērām, ka būtisks priekšnoteikums ceļu satiksmes drošības uzlabošanai ir ceļu infrastruktūras sakārtošana. Arī CSDD un Latvijas Valsts ceļi šo iniciatīvu atbalstīja.”

 

Ilze Jurēvica

Valsts policijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas

Vecākā speciāliste

Tālr.  67075095

Mob. tālr. 29465246

e-pasts: