Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Jaunumi Drukāt

Pirms vajā – padomā par sekām! 2018. gada 23. marts

Jau iepriekš policijā ir saņemtas sūdzības no personām, kas cietušas no vajāšanas. Visbiežāk cietušie norāda, ka pazīstama persona viņus izseko, novēro, draud, sazinās, lai gan personai ir norādīts, ka komunikācija nav vēlama. Parasti cietušais sākotnēji radušos situāciju cenšas risināt sarunu ceļā, taču, ja vajāšana turpinās, izmisušais upuris meklē palīdzību policijā.

Iepriekš likums neaizsargāja personas, kas cieta no vajāšanas, taču kopš 2018. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā un par vajāšanu iestājas kriminālatbildība. Krimināllikuma 132./1 pants paredz, ka par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

2018. gada pirmajos divos mēnešos Valsts policijā par vajāšanu ir uzsākti jau pieci kriminālprocesi, kuros šobrīd turpinās izmeklēšana. Bieži vien vajātājs ir vīrietis, kurš vēlas attiecības ar sievieti, taču otra puse to nevēlas. Nereti starp vajātāju un upuri pagātnē ir pastāvējušas partnerattiecības.

Vajāšanas motīvi var būt ne tikai vienpusēja mīlestība un greizsirdība, bet arī atriebība un mantkārība.

Vajāšanas izpausmes katrā gadījumā ir atšķirīgas – no uzmācīgas komunikācijas, miera traucēšanas, sekošanas, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, līdz pat došanos uz personas darbavietu vai sazināšanās ar darba devēju, darba kolēģiem vai kaimiņiem. Vajāšanu var realizēt arī, vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla.

Jāpiemin, ka lai gan minētajā pantā paredzētās darbības atzītu par vajāšanu, ir jāpastāv objektīviem apstākļiem, kas liecina par to, ka vajātājs varētu nodarīt kaitējumu vajātajam vai tā tuviniekiem, piemēram, ir ziņas par to, ka vajātājs agrāk ir varmācīgi izturējies pret vajāto, tā tuviniekiem vai citām personām, ka vajātājs ir bijis agrāk sodīts par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat vajātājam var būt objektīvi motīvi apdraudēt minēto personu drošību – atriebība, greizsirdība vai mantkārība.

Atgādinām, ka vajāšana nav veids kā risināt savstarpējos konfliktus un izrādīt romantiskas jūtas. Kopš 2018. gada šāda rīcība noved pie kriminālatbildības! Savukārt cietušās personas, kurām ir pamats uzskatīt, ka vajātājs var apdraudēt viņus vai tuviniekus, aicinām ar iesniegumu vērsties tuvākajā Valsts policijas iecirknī.

 

Visas aktualitātes