Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Text version     
Home  Sitemap  Search


 
News Print

Cīņa ar “naudas mūļiem” 2018. gada 8. marts

 

Efektīvākai cīņai pret “naudas mūļiem”, Valsts policija jau veikusi vairākus soļus, tostarp 2016.gada nogalē stiprinot Valsts policijas kapacitāti noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā un izmeklēšanā. Tāpat arī uzsākts projekts, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas, lai tiktu efektivizēta vainīgo personu saukšana pie atbildības.

Vienotai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Valsts policija uzsāka projektu, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas. Visa 2018.gada garumā Valsts policija, kā projekta vadītājs, sadarbībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, kā arī vairākiem ekspertiem, tostarp tiesnešiem, veiks nepieciešamās darbības, lai šo fenomenu izzinātu un mazinātu, kā arī efektivizētu vainīgo personu sodīšanu.
Jāatzīmē, ka līdzšinējā sadarbība un vienotas izpratnes veicināšana starpinstitucionālā līmenī nesusi pirmos rezultātus. Pievēršot pastiprinātu uzmanību tieši “naudas mūļu” fenomenam, identificēti vairāki grupējumi, kas Latvijā nodarbojas ar naudas atmazgāšanu ilgākā laika posmā, iesaistot vairākas personas, tostarp tā saucamos “mūļu vervētājus” un “naudas mūļus” jeb personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Tā, piemēram, 2017.gada nogalē Valsts policija pabeidza izmeklēšanu un nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai virkni kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, gan ar “naudas mūļu” iesaistīšanu, gan banku darbinieku starpniecību.
Viens no tādiem kriminālprocesiem tika uzsākts 2016.gada jūnijā, kad kādas sociāli nenodrošinātas personas kontā tika saņemts pārskaitījums 4 455 eiro apmērā no Spānijas Karalistes bankas. No pārskaitītajiem līdzekļiem, 600 eiro tika izņemti skaidrā naudā bankomātos, savukārt 1500 eiro tika pārskaitīti citas sociāli nenodrošinātas personas bankas kontā. Izmeklēšanas laikā Valsts policijas noskaidroja, ka iepriekš minētās personas sev piederošos banku kontu datus nodeva trešajai personai jeb “mūļu vervētājam”. Turpinot izmeklēšanu, noskaidrots, ka “mūļu vervētājs” nodarbojies ne tikai ar trešo personu bankas kontu datu iegūšanu naudas līdzekļu legalizēšanai, bet arī reģistrējis fiktīvus uzņēmumus. Jāatzīmē, ka pagājušā gada februārī minētā persona tika atzīta par aizdomās turēto par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Tāpat par aizdomās turētiem tika atzīti abi iesaistītie “naudas mūļi” pēc Krimināllikuma 193.1 panta pirmās daļas par tādu datu iegūšanu vai izplatīšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli. Tāpat viens no “naudas mūļiem” papildus atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas un 195.1 panta pirmās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un par ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju.
“Runājot atsevišķi par “naudas mūļu” fenomenu, lai gan katrs atsevišķs gadījums neizskatās tik nozīmīgs un liels, nevajadzētu aizmirst, ka arī “naudas mūļu” iesaistīšanās it kā maznozīmīgā naudas atmazgāšanā veido visu Latvijā tādā veidā atmazgātās naudas apjomu, kas nav mazsvarīgi valsts reputācijai! Valsts policija kā iestāde ir ieinteresēta tajā, lai Latvija pasaules arēnā būtu reprezentabla un tīra valsts! ” piebilst Inese Gise.
Valsts policija jau vairākkārt vērsusi sabiedrības uzmanību šim fenomenam, kā arī izplatījusi preventīvus informatīvos materiālus par to, kā atpazīt “mūļu vervētājus”, nekļūt par “naudas mūli” un dažādām aizdomīgām situācijām, par kurām personas aicinātas ziņot Valsts policijai, kā arī nekādā gadījumā neiesaistīties noziedzīgā nodarījumā. Plašāka informācija atrodama Valsts policijas mājaslapā: http://www.vp.gov.lv/?id=860&said=860&rsd=1.
Valsts policija turpina aktīvi gan izmeklēt jau notikušos noziegumus, gan apkarot potenciālus noziedzīgus nodarījumus. Tādēļ, vēršam uzmanību, ka šogad Latvijā fiksēts reāls darba piedāvājums, kas pēc pazīmēm līdzinās “mūļu vervētāja” piedāvājumam. Proti, šī gada februārī, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde konstatējusi divus gadījumus, kad personas, vēloties gūt ātru naudas peļņu, piekritušas interneta portālos ievietotam darba sludinājumam, kurā piedāvāts noslēgt formālu darba līgumu. Pēc tam, kad persona piekritusi šādiem nosacījumiem, potenciālais darbinieks savā e-pastā saņēmis tālākas instrukcijas un norādes par veicamo darbu. Piedāvātā darba ņēmējs savā bankas kontā saņem jebkādu naudas summu, kuru nepieciešams izņemt un pārskaitīt tālāk kādam konkrētam adresātam, kurš neatrodas Latvijā. Zīmīgi, ka šie pārskaitījumi notiek, izmantojot ātro naudas pārvedumu kompāniju sniegtos pakalpojumus. Darba devējs norādījis, ka veicamo darbību mērķis ir it kā pārbaudīt konkrēto ātro naudas pārvedumu kompāniju kvalitāti, tāpēc šie pārskaitījumi esot slepeni. Brīdī, kad persona šo pārskaitījumu veikusi, tā saņem atlīdzību. Par konstatēto gadījumu Valsts policijā ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Ņemot vērā notikušos gadījumus, pastāv aizdomas, ka šāda veida darījumi un piedāvājumi varētu atkārtoties, tāpēc Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt darba piedāvājumus, kā arī detalizēti iepazīties ar piedāvātā darba pienākumiem.