Aktualitātes Pilnā versija

2017.gada 31.maijā – 1.jūnijā Valsts policija rīkoja semināru “Sievietes policijā”2017. gada 7. jūnijs

nordic_c.jpgnbnp.jpg   vp_emblema.png

2017.gada 31.maijā – 1.jūnijā Valsts policija rīkoja semināru “Sievietes policijā”, kas tika organizēts ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālo atbalstu un īstenots Ziemeļvalstu – Baltijas valstu sieviešu policistu tīkla (NBNP) ietvaros.

Seminārā piedalījās 51 dalībnieks no 3 Baltijas valstīm (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas) un 5 Ziemeļvalstīm (Islandes, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas), pārstāvot gan policijas iestādes, policijas arodbiedrību, gan arī policijas izglītības iestādes. 

Semināra mērķis bija noorganizēt Baltijas-Ziemeļvalstu dialogu par sievietēm policijā no dzimumu līdztiesības aspekta, kā arī raisīt diskusijas par to, kā apvienot ģimenes dzīvi ar dienestu policijā, pievēršot uzmanību gan izglītības jautājumiem, amatpersonu atlases procedūrām un psiholoģiskajam novērtējumam. Semināra virsmērķis  - lielāks sieviešu policistu skaits dažādās jomās un vidējā un augstākā līmeņa vadībā, tādēļ semināra diskusijas tika organizētas trīs pamatvirzienos: izglītība, dienesta gaita un līderība.

            No Latvijas seminārā uzstājās Valsts policijas koledžas direktora vietniece pulkvede D.Tarāne, kas ir viena no divām pulkvedēm sievietēm Valsts policijā, savā prezentācijā informējot, ka pēdējo 2 gadu laikā Valsts policijas koledžā piesakās un tiek uzņemts vairāk sieviešu nekā vīriešu, kas pārsteidza Ziemeļvalstis, jo tika vaicāts, vai Latvijā ir bijusi īpaša kampaņa sieviešu piesaistei studijām policijas koledžā. 

Tai pat laikā Zviedrijas Policijas izglītības institūta programmu direktore Betty Rhodin  informēja, ka patlaban Zviedrijā  kļūt par policistu ir ļoti populāri un konkurss uz divus ar pusi gadus ilgo policijas izglītības programmu ir ļoti liels. Zviedrijas policija ir vislielākā valsts pārvaldes iestāde (darbinieku skaita ziņā) - 29 000 policistu, savukārt, vislabāk apmācītie un izglītotie policisti Ziemeļvalstu vidū ir Norvēģijā.

No dzimumu līdztiesības aspekta, salīdzinot visas 8 semināra dalībnieku valstis, priekšgalā varētu izvirzīt  Zviedriju, ne tikai ar savu “feministu” valdību, bet arī stratēģiju un politiku šajā jomā, tai skaitā arī policijā, kur ir izveidota īpaša nodaļa, kurā strādā 4 pilnas slodzes darbinieki, kas  atbild par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Savā prezentācijā Zviedrijas pārstāve tāpat uzsvēra, ka pirmkārt iestādēs ir jārunā par dzimumu līdztiesību, jo bez diskusijām nav iespējams uzsākt šādas politikas īstenošanu un  dažkārt ir jābūt drosmīgiem, lai liktu ievērot dzimumu līdztiesību vai vērstu uzmanību uz nevienlīdzīgu attieksmi u.tml. jautājumiem.

Reikjavikas Metropolitēna policijas priekšniece Sigridur Björk Gudjonsdottir, kas amatā ir no 2014.gada un ir pirmā sieviete vadošā amatā Islandes policijā, nāca klajā ar atziņu, ka ir svarīgi dot iespēju cilvēkiem izpausties un uzticēties viņiem, kā arī ir jākoncentrējas uz mērķi, neklausoties uz apkārt esošo kritiku vai nomelnošanu.

Attiecībā uz mūsu kaimiņvalsti Lietuvu, seminārā uzstājās Klaipēdas policijas komisariāta Iecirkņa priekšniece R.Stasiulaitiene, kas ir vienīgā sieviete – iecirkņa priekšniece no 53 Lietuvas policijas iecirkņiem un dalījās savā pieredzē un secinājumos, kā viņa tika apstiprināta šajā amatā. Tas  prasīja 18 dienesta gadus, lai iegūtu šo amatu, uzsverot arī to, kas tiek zaudēts vai no kā ir jāatsakās, ka ir jābūt drosmīgiem un gataviem uz pārmaiņām, ja vēlas attīstīties.

Seminārā piedalījās arī Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes pārstāve – nesen amatā ieceltā ģenerāldirektora vietniece Krista Aas, kas iepriekš pildīja Galvenās kriminālpolicijas departamenta priekšnieces pienākumus, kura iepazīstināja ar savu dzīves formulu  un vērtībām, uz kā balstās viņas dzīves filozofija: talants, aizrautība, cilvēki, atbildība un prioritātes. Uzsverot, ka  no līderības viedokļa ir svarīgi atrast piemērotus cilvēkus atbilstošiem uzdevumiem un tad viss izdodas. Darot ar aizrautību un, ja acis dzirkstī, tad ir skaidrs, ka cilvēks ir īstajā vietā. K.Aas minēja, ka laikā, kad tika iecelta kriminālpolicijas priekšnieces amatā, bija jutusies kā izstādes objekts, jo sievietes iecelšanai šajā amatā tika pievērsta pastiprināta uzmanība, savukārt, kad pirms mēneša viņu apstiprināja ģenerāldirektora amatā – šis fakts palika gandrīz vai nepamanīts un tas liecina par izmaiņām attiecībā uz sievietēm policijā.

             Latvijas Valsts policijā ir aptuveni 34% sieviešu amatpersonu amatos un, ja skaita kopā ar darbiniecēm, tad vidēji ir 40% sieviešu, kas salīdzinājumā ar Lietuvu, Islandi un Somiju ir ļoti augsts rādītājs. Tanī pat laikā nepieciešams pievērst uzmanību, ka vērtējot sieviešu skaitu vadošajos amatos, situācija vairs nav tik izteikti pozitīva, jo pulkvežleitnanta speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajos amatos ir 26%  sieviešu, bet pulkveža un ģenerāla speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajos amatos ir vien tikai dažas sievietes.

Semināra secinājumi tiks izstrādāti un apkopoti mēneša laikā, bet var piekrist Norvēģijas bruņotajos spēkos veiktajam pētījumam, ka nevajadzētu ieviest kvotas, nosakot, ka jāpieņem dienestā noteikts skaits sieviešu un vīriešu, jo tādejādi var zaudēt kvalificētus kandidātus, kā arī nevajag domāt, ka vairāk sieviešu vadošos amatos atrisinās visas iestādes problēmas. 

family_photo_nbnp_may.jpg


Foto: Līga Jasmane

 

Informāciju sagatavoja Inese Voloseviča,

NBNP priekšsēdētāja,

Valsts policijas Starptautisko lietu nodaļas priekšniece