Twitter  Draugiem  Facebook  Flickr  Teksta versija     
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Visas aktualitātes Drukāt

Cik droša ir velo braukšana pilsētā? 2011. gada 10. jūnijs

 

Pēdējo gadu laikā, arvien biežāk uz ielas vērojami cilvēki, kuri par galveno pārvietošanās līdzekli izvēlas velosipēdu. Kā liecina Valsts Policijas un apdrošināšanas sabiedrības „BALTA” dati, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies smagi cietušo un bojā gājušo velosipēdistu skaits ceļu satiksmes negadījumos, tomēr ievērojami pieaug negadījumu skaits ar viegliem ievainojumiem.  

Kā pozitīvu tendenci var minēt arvien pieaugošo jauno veloceliņu labiekārtošanu, kas velo cienītājiem atvieglo pārvietošanos arī pilsētā ar dzīvu satiksmi. 

„Pēc mūsu datiem, velosipēdistu ceļu satiksmes negadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir palielinājies - ja 2009.gadā CSNg kopējais skaits bija 286, tad 2010.gadā tie bija jau 319. Taču būtiski, ka samazinās negadījumu skaits ar smagiem bojājumiem  un bojā gājušiem velo braucējiem. Šā gada pirmajos piecos mēnešos nav neviena bojā gājuša velosipēdista un CSNg skaits nesasniedz 100. Pieļauju, ka velo celiņu iekārtošanai ir būtiska loma smago ievainojumu mazināšanā”, stāsta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis. 

Līdzīgu tendenci novēro apdrošināšanas sabiedrība „BALTA”. Ja 2009.gadā pret 2008.gadu bija vērojams 6% negadījumu skaita pieaugums, tad 2010.gadā smago negadījumu skaits salīdzinot ar 2009.gadu ir ievērojami samazinājies - par 41%. Pēc „BALTA” pieredzes visbiežāk negadījumus izraisa ceļa nedošana un pārgalvīga gājēju pārejas šķērsošana ar riteni. 

„Gan transporta līdzekļi, gan velosipēdisti neievēro galvenā ceļa principus. No velosipēdistu puses tā ir joslu mainīšana, vai brauktuves šķērsošana nenovērtējot tuvojošā transporta līdzekļa ātrumu. Savukārt transporta līdzekļi grēko, izbraucot no pagalmiem vai teritorijām, nepārliecinoties par drošību uz ceļa , kā arī negaidīti atverot transporta līdzekļa durvis. 20% no negadījumiem notiek, kad velosipēdisti tiek notriekti uz gājēju pārejām, kad velosipēdists ātri braucot cenšas šķērsot pāreju. Šādās situācijās autovadītājs nepagūst ieraudzīt velosipēdistu un attiecīgi nobremzēt”, stāsta AAS „BALTA” Atlīdzību direktors Ingus Savickis

Palielinoties velosipēdistu skaitam uz Latvijas ceļiem, Drošas Braukšanas Skolas eksperts Andris Pļavenieks vēlas atgādināt dažas svarīgākās lietas, kas velobraucējiem būtu jāņem vērā pašu un citu drošībai: 

  • Braucot pa veloceliņu, kur tas šķērso brauktuvi, pat ja tas iezīmēts ar sarkanu krāsu, Jums nav priekšroka šķērsot brauktuvi.
  • Braucot pa ceļa braucamo daļu jābrauc pēc iespējas tuvāk labajai malai, nomalei. Jebkāda manevra gadījumā ar rokas žestu laicīgi pabrīdiniet pārējos satiksmes dalībniekus par savu ieceri.
  • Lai būtu pārliecība, ka esat pamanīts un pareizi saprasts, sagaidiet (atrodiet) tiešu acu kontaktu ar otra transporta līdzekļa vadītāju. Ja tādu nefiksējat – iespējams neesat pamanīts.
  • Noteikti aprīkojiet savu velosipēdu ar degošām = mirgojošām signālugunīm gan no priekšas (baltām), gan no aizmugures (sarkanām), uzreiz pēc velosipēda nopirkšanas nevis pēc pirmās kritiskās situācijas. Atļaujaties tās ieslēgt ne tikai sliktas redzamības apstākļos, bet arī intensīvas satiksmes gadījumā. Dublējiet lampiņas ar atstarotājiem visās iespējamās plaknēs gan uz velosipēda, gan uz sava apģērba.
  • Ātrums būtu jāizvēlas tāds, lai jebkura nepieciešamā manevra izpildīšana neradītu bīstamu situāciju sev vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
  • Ja vien ir iespējams, ļoti laicīgi pabrīdiniet gājēju par savu tuvošanos, samaziniet ātrumu un mēģiniet pabrīdināt gājēju par paredzamo manevru.
  • Uz ietvēm sevišķa uzmanība jāpievērš maziem bērniem un dzīvniekiem – tie var izpildīt absolūti nestandarta darbības un nereaģēt uz Jūsu brīdinājumiem.  

Atcerieties un ņemiet vērā, ka jebkurš automobilis ir mazāk (lēnāk) manevrēt spējīgs nekā Jūs! 

AAS „BALTA” dati:

2010.gadā „Balta” ir saņēmusi 76 nelaimes gadījumu pieteikumus no klientiem, kas guvuši traumas, braucot ar velosipēdu. Kopīgā atlīdzību summa sasniedz 10 tūkstošus latu, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība ir 140 latu. Tam seko KASKO īpašumu pieteikumi, kad notikusi sadursme ar velosipēdu un trešajā vietā ir velosipēdistu atlīdzības pieteikumi, kur no vainīgā transporta līdzekļa OCTA apdrošinātāja tiek prasīta atlīdzība, lai kompensētu zaudējumus, kas nodarīti velosipēdam un pašam braucējam. Situācijās, kad velosipēdists ir nodarījis zaudējumus trešajai pusei, piemēram, nejauši uzbraucis gājējam, garām braucot noskrāpējis automašīnas sānus, negaidīti iebraucis priekšā esošā automašīnā vai tirdzniecības stendā, no neparedzētiem finansiāliem zaudējumiem, velosipēdistus var glābt civiltiesiskā atbildības apdrošināšana.

 Papildu informācija: 

Sigita Pildava
Valsts Policijas

Rīgas reģiona pārvaldes
Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja
Tālr. 6 721 9777



 

Kristīne Martinsone

AAS „BALTA”

Ārējo komunikāciju vadītāja

Tālr. 67082378

Juta Krīgere

Drošas Braukšanas Skolas

izpilddirektore

Tālr. 29426162