Drošības padomi ceļu satiksmē Pilnā versija

 

Gājēji 

* Galvenais, kas jāievēro gājējiem -  tā ir pārvietošanās pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet ja to nav – pa nomali. Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu, vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam.

* Tumšajā diennakts laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, kur ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jālieto gaismu atstarotājs vai cits gaismu atstarojoša materiāla elements vai jātur rokā iedegts lukturītis. Atcerēsimies, ka gaismu atstarojošo elementu apģērbā vai aksesuāros nekad nav par daudz un tie ļauj transportlīdzekļa vadītājam Tevi laikus pamanīt. Būtu vēlams tumšajā diennakts laikā vilkt mugurā gaišas drēbes, kas arī ļauj daudz laicīgāk pamanīt gājēju. Atstarotāji jāpieliek pie apģērba tā, lai pretim braucošo automobiļu vadītāji laikus tos varētu pamanīt. Pie muguras piestiprinātos atstarotājus neredz!

* Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām, bet ja to nav, - krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams abos virzienos. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, - transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora signāli.

*Daudzi uzskata, ka gājēju pārejas esamība dod gājējiem priekšroku. Daļēji uzskats ir pareizs, tomēr pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pārēju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzeklim, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību. Jāatceras, ka automobiļa apstāšanās ceļš, braucot pilsētās ar atļauto kustības ātrumu 50 km/h, sastāda aptuveni 30 metrus. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties.

 

Pasažieri 

* Gaidīt sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet ja to nav, - uz ietves vai nomales.

* Ir novērots, ka cilvēki, gaidot tramvajus pieturā, iziet uz brauktuves, kad tramvajs vēl nav apstājies un tādā veidā rada bīstamu situāciju citiem transportlīdzekļu vadītājiem. Atceries, ka tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

* Transportlīdzekļi pasažieriem, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

* Pasažieriem aizliegts: braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību; atvērt braucošā transportlīdzekļa durvis; atvērt apturētā transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus (biežāk tas ir domāts par transportlīdzekļu kreisās puses durvīm); atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma.

* Ja transportlīdzekļos, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar drošības jostām, ved bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm tiem jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu; bērnam jāsēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša paliktņa un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.

* Ievērojiet! Pat nelielas sadursmes rezultātā nepiesprādzēts bērns vienmēr tiek izsviests no sēdekļa. Nesēdiniet bērnu sēdvietā, kas aprīkota ar gaisa spilvenu.

* Pastāv uzskats, ka nepiesprādzēšanās ar drošības jostu nekādu ļaunumu nenodara. šāds uzskats ir kļūdains, jo sadursmes rezultātā fizikas likumus piemānīt nevarēsim un inerces spēks, kas vairākkārtīgi pārsniedz cilvēka svaru, pārvietojot Jūs uz priekšu, kā rezultātā var tikt gūti miesas bojājumi vai pat letālas sekas.

 

Velosipēdu un mopēdu vadītāji 

* Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu – personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem. Velosipēda vadītājam jābūt klāt velosipēda, mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai, bet mopēda vadītājam – mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

* Bērni, kas nav jaunāki par 7 gadiem, drīkst braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali tikai pilngadīgās personas pavadībā.

* Velosipēdam un mopēdam jābūt vienmēr tehniskā kārtībā.

* Braucot ar mopēdu jebkurā diennakts laikā, priekšā jābūt iedegtam baltās gaismas lukturim, bet aizmugurē sarkanās.

* Velosipēdam tumšā diennakts laikā vai nepietiekamības redzamības apstākļos abos sānos jābūt diviem oranžiem gaismas atstarotājiem, kā arī priekšā jādeg baltās gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas krāsas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju.

* Ar velosipēdu un mopēdu pa ceļu atļauts braukt vienā rindā un iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja ir ierīkots velosipēdu ceļš, tad velosipēdam pa ceļu braukt aizliegts.

* Ar velosipēdu un mopēdu aizliegts braukt pa gājēju ceļiem. Ar mopēdu aizliegts braukt pa gājēju un velosipēdu ceļiem, pa ietvēm. Velosipēdiem drīkst braukt pa ietvēm tikai tad, ja netraucē gājēju pārvietošanos.

 

 

Autovadītāji 

Vispārzināms fakts – braucot pie stūres labāk kļūdas nepieļaut. Taču ideāli vadīt automobili spēj tikai nedaudzi. Pēc statistikas datiem, vadītājs pilsētā 15 minūšu laikā pieļauj vidēji no 5 līdz 10 kļūdām. Protams, to bīstamība ir dažāda, bet katra no tām zināmā mērā palielina iespējamību iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.

Liela daļa no pieļautajām kļūdām vadītājam pašam paliek nepamanītas, to viņa vietā ar kompensējošām darbībām paveic citi vadītāji, vai arī laimīgas sagadīšanās pēc kļūdas uzreiz nepārvēršas bīstamās situācijās un satiksmes negadījumos. Tomēr šādu kļūdu rezultātā vadītājam izstrādājas savs automobiļa vadīšanas stils, kas gala rezultātā ir par iemeslu ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā. Tāpēc ir svarīgi zināt sava auto vadīšanas stila kļūdainību, saprast tā cēloņos un iemeslus.

Novērošanas kļūdas

Vadot automobili vadītājam jābūt īpaši uzmanīgam un visa uzmanība jāveltī brauktuvei. Vadītājam nav tikai jāseko savam automobilim, bet arī citiem transportlīdzekļiem, to kustības trajektorijām. Jāpievērš uzmanība arī gājējiem, kuri vēlas šķērsot  brauktuvi, vai, kas stāv pieturās un gaida sabiedrisko transportu, kā arī tie, kuri izkāpuši no tā. Uzmanību no ceļa novērš runāšana pa telefonu, SMS sūtīšana, kā arī ēšana, lūpu krāsošana, runāšana ar pasažieriem utt. Daudziem liekas – sīkums, bet šis „sīkums” var būt par iemeslu satiksmes negadījumam.

Komunikācijas kļūdas

Te varētu runāt par savstarpējo cieņu un braukšanas kultūru. Ieslēdzot laicīgi virzienrādītāju, lai varētu nogriezties, vai pārkārtoties citā joslā, mēs izrādām cieņu citiem satiksmes dalībniekiem, kas brauc no aizmugures vai pa blakus joslu un, kuri var savlaicīgi paredzēt jūsu veikto manevru. Pat braukšana pēc „rāvējslēdzēja” principa, kad vienā joslā atrodas šķērslis un jāpārkārtojas blakus esošajā joslā, samazina risku nokļūt satiksmes negadījumos.

Ātruma izvēle

 Lielākā daļa satiksmes negadījumu pārsniedzot maksimāli atļauto kustības ātrumu vai nepareizās ātruma izvēles atbilstoši ceļa un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu pat par 10 km/h palielinās risks nokļūt satiksmes negadījumā, jo kad radīsies kustības bīstamība un vajadzēs noreaģēt uz to, veicot bremzēšanu, tad apstāšanās ceļš palielināsies par vairākiem metriem. šie metri var būt izšķiroši ceļu satiksmes negadījumā. Nav jābrauc ar maksimāli atļauto ātrumu, ja ceļš ir nepārredzams, slidens, bedrains, ar dažādiem segumiem. Labāk ātrumu samazināt un braukt lēnāk, lai nepieciešamības gadījumā, laicīgi noreaģēt uz radušos bīstamo situāciju un novērst satiksmes negadījuma rašanos. Nav māksla nospiest gāzes pedāli, māksla ir apturēt transportlīdzekli un novērst negadījumu.

Bremzēšana

Nav jāveic bremzēšana bez nepieciešamības. Kļūdains uzskats ir tam, ka nospiežot bremžu pedāli automobilis apstāsies ātri un virzīsies mums nepieciešamajā virzienā, inerces rezultātā ar nobloķētiem riteņiem tas virzīsies taisni un nebūs vadāms. Tādas kļūdas parasti raksturīgas, braucot pa līkumainiem ceļiem, kā arī veicot novēlotos nogriešanās manevrus.

Distances ievērošana

Apdzīvotās vietās par satiksmes negadījumu rašanās iemeslu bieži vien ir distances neievērošana starp transportlīdzekļiem. Kad notiek tāds satiksmes negadījums, vadītāji nereti vaino priekšā braucošā automobiļa vadītāju (pārāk lēnu brauca, strauji bremzēja utt.). šis uzskats ir kļūdains, jo praktiski vienmēr satiksmes negadījuma rašanās iemesls ir aizmugurē braucošā automobiļa vadītāja nepareizā rīcība – nav izvēlēta atbilstoša braukšanas distance. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka – transportlīdzekļa vadītājam, atkarībā no braukšanas ātruma, jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes.

Ieteikums! Ja vadām auto ar ātrumu 50 km/h,  distanci izvēlamies 50 m, ja vadām ar 90 km/h, distanci izvēlamies 90 m. Jo īpaši šis princips ir veiksmīgs uz slapjas vai slidenās brauktuves.