Twitter  Draugiem  Flickr      Teksta versija 
Sākums  Lapas karte  Meklēt


 
Cietušajiem Drukāt

Cietušais var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks kaitējums.

 

Fizisku un juridisku personu par cietušo krimināllietā atzīst tikai ar amatpersonas, kura veic kriminālprocesu - izmeklētāja - policijas darbinieka, prokurora, tiesneša vai tiesas lēmumu.

 

Par cietušo kriminālprocesā atzīst tikai tad, ja persona, kurai nodarīts kaitējums, vai tās pārstāvis tam piekrīt.

 

 Cietušā tiesības:

  • tikt informētam par procesa būtību un procesa virzību;
  • piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;
  • visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai;
  • neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem;
  • iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību veikšanu (piemēram, izdarīt ekspertīzi, lūgt nopratināt liecinieku utt.);
  • iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;
  • pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;
  • piedalīties lietas iztiesāšanā, uzstāties tiesu debatēs;
  • pieteikt noraidījumus;
  • iesniegt sūdzības par amatpersonas, kura veic pirmstiesas kriminālprocesu, darbībām un lēmumiem;
  • iesniegt sūdzības par tiesas spriedumu, tiesas vai tiesneša lēmumiem augstākas instances tiesai;
  • pieprasīt drošības garantēšanu likumā noteiktajā kārtībā;
  • likumā noteiktos gadījumos izteikt savu viedokli par procesa turpmākas virzības veidu (piemēram, viedokli par vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto slēgšanu u.c.);
  • uz materiālo vai morālo kompensāciju.

Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

Cietušais – fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību. Cietušā – juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis. Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

Būtiski apzināties, ka katrs cietušais pats var izlemt, vai izmantot savas tiesības, vai nē. Tiesību neizmantošana vispār vai kādā daļā nav nekādi jāpaskaidro, tas nevar izsaukt nelabvēlīgas sekas cietušajam. Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi. Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

 

Cietušā pienākumi un atbildība

  • Brīdī, kad persona paziņo par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ir jāapzinās, ka šādam paziņojumam ir nopietnas tiesiskas sekas. Persona atbild par apzināti nepatiesa ziņojuma par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu sniegšanu, lai panāktu krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu (Krimināllikuma 298. pants).  
  • Par apzināti nepatiesu ziņojumu var noteikt sodu — brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, ja tā apzināti sniedz nepatiesu ziņojumu, kas saistīts ar apsūdzību smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā vai ar neīstu apsūdzības pierādījumu radīšanu, vai ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. 
  • Ja persona nepatiesi uzdodas par cietušo, par to ir paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai arests, vai piespiedu darbs (Krimināllikuma 297. pants).
  • Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.
  • Ja cietušais nepamatoti neierodas uz aicinājumu, viņu var atvest piespiedu kārtā. Jāatceras, ka piespiedu atvešanu, tāpat kā citus piespiedu līdzekļus nevar piemērot nepilngadīgai no noziedzīga nodarījuma cietušai personai.
    Ja cietušais nepamatoti atsakās dot liecību, viņš var tikts sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai arestēts, vai sodīts ar piespiedu darbu vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām (Krimināllikuma 302. pants).
  • Jums ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, t.i., saderināto laulāto, vecākiem, bērniem, brāļiem vai māsām, vecvecākiem, mazbērniem, Jūs varat atteikties no liecināšanas. šādā gadījumā atteikšanās no liecināšanas uzskatāma par pamatotu un par to nedraud nekāda veida atbildība. Atcerieties, ka šādā gadījumā Jums ir tiesības neliecināt, bet, ja Jūs izlemjat liecināt, Jums jāsniedz patiesa liecība, t.i. Jūs nevarat melot. 
  • Par pierādījumu nedošanu Krimināllikuma 304. pantā noteikta kriminālatbildība un sods - brīvības atņemšana līdz diviem gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. 
  • Arī par nepatiesas liecības sniegšanu cietušajam var noteikt sodu — brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām (Krimināllikuma 300. pants).
    Ja apzināti nepatiesa liecība dota par smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai ja tam bijušas smagas sekas, vai ja tā dota mantkārīgā nolūkā, likums paredz sodu — brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. 
  • Cietušajam var tikt uzlikts pienākums neizpaust pirmstiesas procesa datus. Par neatļautu pirmstiesas izmeklēšanas datu izpaušanu Krimināllikuma 304.pantā noteikts naudas sods līdz desmit minimālajām mēnešalgām. 
  • Atbildība par Krimināllikumā paredzētu nodarījumu iestājas no 14 gadu vecuma.
    Cietušajam ir jāievēro procesuālā kārtība un jāpakļaujas amatpersonu, kuras veic kriminālprocesu, likumīgām prasībām. Par procesuālās kārtības neievērošanu un procesuālo pienākumu nepildīšanu (tai skaitā, necieņas izrādīšanu amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu) cietušajam var piemērot procesuālās sankcijas – brīdinājumu, piespiedu naudu un izraidīšanu no tiesas sēžu zāles.

 

Kas notiek ar cilvēku, kurš kļuvis par nozieguma upuri?

Brīdī, kad cilvēks kļūst par nozieguma upuri, viņam tā ir kritiska situācija  - viņš atrodas krīzē. Krīze ir kāda notikuma vai situācijas uztvere kā nepanesamas grūtības, kas izsmeļ personas resursus un "tikšanas galā" mehānismus.

Cilvēks, kurš kļuvis par nozieguma upuri, nokļūst traumatiskā krīzē, kuru izraisa dažāda rakstura zaudējumi:

  • fiziski (ievainojumi, traumas);
  • emocionāli (satraukums, bailes);
  • materiāli (vērtīgo mantu zaudējums).

Krīzes norise:

  • šoka fāze (ilgst no dažām sekundēm līdz stundām un pat diennaktīm);
  • reaktīvā fāze (ilgst 4-6 nedēļas);
  • izprašanas un risināšanas fāze (6-12 mēnešus pēc traumas).

 

Kā palīdzēt nozieguma upurim?

Ļoti svarīgi ir atrisināt un izprast krīzi. Būtiska ir prakstiska palīdzība un vispārējs tuvinieku un draugu atbalsts. Tāpat vēlams, alai cietušais saņemtu profesionālu palīdzību - psihologu vai psihoterapeitu.